![Pudeles 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/10/pudeles-1-scaled.jpg)
“Izbrauciet no Cēsīm līdz Igaunijas robežai un tad pa Igauniju, redzēsiet, cik mums ceļmalās daudz stikla pudeļu un citu atkritumu,” saka I.Puriņa individuālā
uzņēmuma īpašnieks Ivars Puriņš un uzsver, ka depozīta sistēma tiks ieviesta tikai pēc trim gadiem un tas vēl ir ilgs laiks.
Tagad nezināmā ir daudz gan ražotājiem, kuriem nepieciešams iepakojums, gan patērētājiem, kuriem pēc tam no tā, jau kā atkrituma, jātiek vaļā, gan atkritumu apsaimniekotājiem un izejvielu tālāk izmantotājiem un pārstrādātājiem.
“Līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu patērētājs, kurš iegādāsies dzērienu depozīta iepakojumā (stikls, skārds, PET), turpmāk maksās ne tikai preces cenu, bet tam nāksies rēķināties ar desmit centu uzcenojumu. Iecerēts, ka šos desmit centus patērētājs, kurš šķiros, varēs atgūt, atnesot iztukšoto dzēriena iepakojumu (taru) atpakaļ tirgotājam. Savukārt patērētājs, kas dzēriena iepakojumu neaiznesīs atpakaļ, burtiski uzdāvinās desmit centus depozīta sistēmas operatoram. Papildus tradicionālā depozīta sistēma paredz arī pāris centu piemaksu pie depozīta maksas par sistēmas apkalpošanu. Tātad kopējais uzcenojums par katru vienību būs padsmit centi, kas nonāks operatora rīcībā. Mērķis ir ļoti cēls – veicināt šķirošanu, atkritumu nenonākšanu dabā. Tomēr skaidrības labad jāvērš uzmanība, ka jau šobrīd patērētāji, piemēram, stiklu var šķirot un par stikla iepakojuma taru saņemt reālu, iepriekš neiemaksāta depozīta atlīdzību.
Šobrīd Latvijā darbojas vairāki stikla taras savākšanas punkti, kuros var nodot vairāk nekā 20 dažādus stikla pudeļu veidus. Daļa no šiem taras punktiem ir mobili – pēc iepriekšēja pieteikuma tiek veidots maršruts, kurā tiek savākta sašķirotā stikla tara no patērētājiem. Cena par pudeles vienību variē no 4 centiem līdz 6 centiem par vienību. Tā ir atlīdzība, ko patērētājs saņem par to, ka ir sašķirojis, izmazgājis un nodevis punktā izlietoto stikla iepakojumu. Atšķirībā no klasiskā depozīta šī tiešām var tikt uzskatīta par atlīdzību, nevis iepriekš samaksātu 10 centu atgūšanu. Piedāvātā depozīta sistēma attiecībā uz patērētāju nav godīga,” par plānoto depozīta sistēmu izteicies stikla taras pieņemšanas punkta “Alus tirgus” vadītājs Rolands Zaharovs. Viņš arī uzsver, ka stikla taras punktiem būtu jākļūst par daļu no depozīta sistēmas risinājuma. To lielākā priekšrocība ir tā, ka tie spēj nodrošināt tukšās taras atkārtotu izmantošanu, nevis tikai sašķirošanu.
I.Puriņa individuālais uzņēmums ir vienīgais, kas Cēsīs jau vairākus gadus iepērk dažādu stikla taru. “Ir pastāvīgie klienti un tādi, kuri sakrāj vairāk pudeļu un stikla un tad atved. Arī jūtams, ka pirms skolas gada sākuma veda vairāk. Cilvēkiem tie daži centi ir būtiski,” pastāsta I.Puriņš un atklāj, lai gan stiklu pārstrādei vajag, to pārdot kļūst aizvien grūtāk un nepārtraukti jāmeklē jaunas iespējas. “Tehnoloģijas attīstās. Tagad pieņemam pudeles arī ar korķiem, pārstrādei tie netraucē,” pastāsta I.Puriņš.
Pie stikla taras pieņemšanas punkta “Druva” satika vecpiebaldzēnu Aivaru Avenu. “Pudeles sakrājas, pa ceļam var ievest un nodot. Ir jau arī, ko vest uz ekolaukumu, jo visu nevar nodot,” pastāsta A.Avens un atzīst, ka diemžēl dažādu iepakojumu, arī tukšu dzērienu pudeļu daudz mētājas ceļmalās, atpūtas vietās, pie ezeriem, upēm. “Kamēr nebūs sakārtota sistēma, vide tiks piesārņota,” saka vecpiebaldzēns.
Arī priekulietis Vladimirs Kudravcevs no Dukuriem uzsver: “Ja varētu visas pudeles nodot par naudu, tās nemētātos. Mums pie mājas ir trīs konteineri, iedzīvotāji cenšas atkritumus šķirot. Sākumā pie jaunās kārtības nebija viegli pierast. Ja kāda pudele kaut kur nomesta, ir cilvēki, kas savāc. Viņi gādā, lai vide būtu tīra. Tiesa, nelasa tās pudeles, kuras punktos neņem pretī,” pārdomās dalās Vladimirs Kudravcevs.
Cēsnieks Verners ir viens no pastāvīgajiem stikla taras pieņemšanas punkta klientiem. “Salasu nomestās pudeles, lai kāds nesasit. Nevienam pudeles nevajag, kur cilvēki apgrozās, manta mētājas,” saka cēsnieks un piebilst, ka par nomestu pudeļu trūkumu pilsētā sūdzēties nevar. “Ja maksātu vairāk, tukšas apkārt mētātos mazāk, valsts jau par to nedomā,” viņš vērtē.
Veikals “Labais” Cēsīs pieņem konkrētu alus darītavu tukšās pudeles, ir starpnieks starp ražotāju un patērētāju. Apmierināti ir gan ražotāji, kuri atpakaļ saņem savas pudeles, gan patērētāji, kuri var saņemt kādu centu. “Pudeles ved ne tikai cēsnieki, arī no laukiem. Ja cena ir pieņemama, kāpēc lai tās nepārdotu. Pudeles ved viesu nami, pasākumu rīkotāji, pēc viesībām,” stāsta veikala vadītāja Ingrīda Gaile un piebilst, ka ir pastāvīgi klienti, ja viņi var salasīt pudeles, ko atnest, tātad tepat vien tās mētājas.
Vadītāja atgādina, ka veikals vienmēr iepircis alus pudeles un cilvēki to zina. “Pie veikala ir arī “ZAAO “ konteiners stiklam. Ja cilvēki atnes pudeles, kuras nepieņemam, tās nokļūst konteinerā. Alus pudeles ir ļoti dažādas. Ražotāji nomaina dizainu un iepriekšējās vairs nepieņem. Cita alkohola pudeles neiepērkam. Konteiners pie veikala pildās ātri,” pastāsta veikala vadītāja un piebilst, ka veikalā pudeles arī šķiro – katram ražotājam savas. Pie veikala ir arī konteiners plastmasai. Sākumā reti kurš tur kaut ko iemetis, tagad to izmantot daudziem ir pašsaprotami.
“Atbalstu depozīta sistēmu. Tai jābūt pieejamai , modernai, ērtai. Citās valstīs tā nav problēma, kāpēc pie mums to nevar ieviest gadiem? Iepakojums taču ir izejvielas. Pēdējā laikā redzams, ka pudeles, kuras pieņem, nemētājas. Kokteiļu, stiprā alkohola, importa alus, limonādes pudeles mētājas, tāpat kā plastmasas. Ja arī tās varētu nodot, nemētātos,” viedokli pauž I. Gaile un pakavējas atmiņās, ka pirms gadiem desmit ekskursijā Horvātijā redzējusi, kā tiek nodotas plastmasas pudeles. “Toreiz spriedām, ka gan jau tā būs arī Latvijā. Aizvien nav. Pēdējos gados cilvēki mācās šķirot atkritumus, saprot, ka tas ir izdevīgi. Domāju, kad ieviesīs depozīta sistēmu, pie tās ātri pieradīs,” saka I.Gaile.
Statistika liecina, ka Latvijā viens cilvēks gadā kopā ar produkciju iegādājas ap 25 kilogramiem stikla iepakojuma. Tikai “ZAAO” vien 2017. gadā savāca un pārstrādei nodeva 2128 tonnas šī veida iepakojumu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020. gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no visa stikla iepakojuma.
Komentāri