Cēsīs darbu sākusi Vidzemes plānošanas reģiona administrācija. Kopš pagājušā gada plānošanas reģiona attīstības padome no konsultatīva veidojuma kļuvusi par juridisku, valsts finansētu institūciju, kuras funkciju īstenošanai paredzēta arī izpildinstitūcija – birojs un algoti darbinieki. Un par atrašanās vietu šai institūcijai – plānošanas reģiona administrācijai – izraudzīta mūsu pilsēta.
Vidzemes plānošanas reģionu veido seši rajoni – Cēsu, Valmieras, Valkas, Gulbenes, Alūksnes un Gulbenes. Kā par reģiona attīstības padomes administrācijas atrašanās vietu kļuva tieši Cēsis? Izvēle tiek skaidrota vienkārši.
– Rajona padomes ēkā Cēsīs, Bērzaines ielā 5, bija labi sagatavotas telpas. Piedāvājām, kad tika meklēta vieta, kur veidot administrācijas biroju. Bija telpu piedāvājumi arī no citiem rajoniem, bet mūsējais izrādījās vispiemērotākais. Par to nobalsoja attīstības padomes piecu rajonu pārstāvji, ņemot vērā gan cenu un telpu kvalitāti, gan paplašināšanās iespējas, kā arī Cēsu ģeogrāfisko atrašanās vietu. No visiem reģiona rajoniem ceļš līdz Cēsīm ir apmēram vienāds, – atklāj reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks, Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, uzsverot, ka nozīmīgs aspekts bijis arī uzstādījums veicināt Vidzemes reģiona centru sabalansētu attīstību.
Nākamais solis – administrācijas speciālistu izvēle. A.Neimanis skaidro, ka ļoti nozīmīgi izveidot kvalificētu, zinošu komandu, kas spētu nostiprināt plānošanas reģiona lomu valsts varas kontekstā.
– Turpmākais reģiona pašpārvaldes institūcijas liktenis ir atkarīgs no tā, vai pratīsim pierādīt, ka esam spējīgi kvalitatīvi darboties un izpildīt tās funkcijas, kas mums uzticētas. Ja nevarēsim, reģiona nozīmīguma ideju atjaunot būs grūti. Tādēļ ļoti svarīgi ir tas, cik stipru spēsim izveidot administrāciju, – vērtē A.Neimanis.
Patlaban administrācijā strādā trīs speciālisti. Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede ir juriste ar pieredzi darbā valsts institūcijās, viņas padomniece Ineta Gaigule bijusi Vidzemes attīstības aģentūras darbiniece, pārzina reģionu un teritorijas plānošanas jautājumus. Trešais darbinieks Jānis Antons ir telpiskās plānošanas speciālists. J.Antons līdz šim strādājis Cēsu rajona padomē par teritoriālās plānošanas un attīstības daļas vadītāju. Darbā pieņemti arī grāmatvede un autovadītājs. Tiek meklēti vēl divi speciālisti.
– Par to, lai varētu piesaistīt kādu reģiona nozīmes iestādi mūsu rajonam, rūpējāmies jau laikus. Rajona padomes ēkā saspiestībā strādāja lauku konsultāciju birojs, lauku atbalsta dienesta struktūrvienība un citas lauksaimniekiem vajadzīgas institūcijas. Atbilstoši reģiona plānojumam, sākām Priekuļos veidot agrocentru, kur vienuviet pieejamas gandrīz visas ar lauksaimniecību saistītās institūcijas. Centrs attīstās, ceram, ka tas ieņems savu nozīmīgu vietu reģionā. Savukārt rajona padomes ēkā tika ieguldīti līdzekļi, lai sakārtotu telpas un piedāvātu tās reģiona vajadzībām, kad radīsies tāds pieprasījums, – saka A.Neimanis.
Vidzemes un vēl četri plānošanas reģioni – Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas – juridisku statusu un valsts finansējumu ieguva pagājušā gada nogalē. Reģionālās attīstības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2006.gada augustā, paredz, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome. Līdz tam plānošanas reģiona statuss likumā nebija noteikts, kaut reģiona padome pastāvēja. Tādējādi bija izveidojusies situācija, ka likumā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas īstenoja nevalstiskas organizācijas – biedrības.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomi veido 18 cilvēki, kurus deleģējuši sešu rajonu pašvaldību vadītāji. Mūsu rajonu reģiona līmenī līdz ar jau pieminēto rajona padomes priekšsēdētāju A.Neimani, pārstāv rajona padomes priekšsēža vietnieks Laimis Šāvējs un Cēsu mērs Gints Šķenders. Reģiona padomes priekšsēdētājs ir Gulbenes pilsētas pašvaldības vadītājs Nikolajs Stepanovs.
Plānošanas reģionam valsts uzticējusi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbību reģiona līmenī, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību interešu aizstāvēšanu ministrijās un īstenotu vienotu attīstības politiku reģionā.
Komentāri