Lai gan vēl aizvien ziema nevēlas atkāpties, tomēr jau drīz aukstumu nomainīs daudz siltāks laiks un beigsies arī krāšņu kurināšanas periods. Bet tieši pavasarī sāksies viskarstākais darba laiks SIA „Kau”, jo ieradīsies pircēji, lai sagatavotu malkas krājumus nākamajai ziemas sezonai.
SIA „Kau” ir neliels uzņēmums. Tajā malku sagatavo tikai divi malkas cirtēji.
Kā pastāstīja SIA valdes priekšsēdētāja Larisa Kiseļeva, uzņēmums gandrīz katru gadu piedaloties un arī uzvarot Cēsu pilsētas domes izsludinātā konkursā par malkas piegādi maznodrošinātajiem, vientuļajiem pensionāriem. Stāstot par uzņēmumu, L. Kiseļeva atceras, ka agrāk tā bijusi valsts kurināmā bāze, tad tā privatizēta. Savulaik tirgota ne tikai malka, bet arī akmeņogles, taču tagad papildus nelielajam malkas biznesam nākoties arī izīrēt plašo teritoriju citiem uzņēmējiem: „Diez vai mēs ar malkas tirgošanu vien varētu izdzīvot…”
Malka vēl aizvien ir iecienīts kurināmais, tomēr, kā atzina L.Kiseļeva, līdz ar mežu izciršanu un kokmateriālu samazināšanos cēlušās malkas cenas. Tomēr tas nav vienīgais sadārdzināšanās iemesls. L.Kiseļeva skaidro, ka malkas izmaksas pieaugušas arī līdz ar benzīna, darba algas , elektroenerģijas un citu tiešo izmaksu sadārdzināšanos.
Tā, piemēram, ja pirms pieciem gadiem malku iepirka par 2,50 latiem kubikmetrā, tad tagad cena palielinājusies līdz 12 latiem. Pieprasījumu pēc malkas tomēr ietekmē ne tikai cenas, bet arī tas, ka aizvien lielāku popularitāti iegūst citi apkures veidi.
Daudzi māju apsildīšanai izmantojot arī šāļus, tomēr L.Kiseļeva skaidro, ka tie, kas tās ir izmēģinājuši, pēc kāda laika tomēr „atgriežas” pie malkas, jo tā ir kārtīgs kurināmais.
Arī uzņēmumam malkas cenas nedaudz nācies palielināt. Sarunā L.Kiseļeva atklāja, ka malkas „tirgū” darbinieku problēma ir līdzīga kā, piemēram, celtniecībā. Labus darbiniekus atrast ļoti grūti, lai gan atšķirībā no celtniecības šajā darbā nav nepieciešamas specifiskas prasmes, jo malka tiek sagatavota ar zāģi un cirvi, un galvenais ir: „Ievērot darba drošības noteikumus”.
Tomēr par spīti darbinieku biežajai maiņai un tam, ka uzņēmums neizmanto mūsdienīgas tehnoloģijas, L.Kiseļeva skaidro, ka strādnieki varot sagatavot pieprasīto malkas daudzumu.
Jau tagad pircēji zvana, interesējas par kurināmā iegādi nākamajai sezonai. Rudenī kurināmo iegādāties steidzot vien tie, kuri nav paspējuši agrāk, taču pavisam kluss periods malkas placī esot gada beigās: „Ir brīži, kad pieprasījums ir liels, taču ir tādi, kad ienākumu nav vispār. Varētu teikt, ka malkas sagatavošana ir sezonas darbs.”
Pieprasīta ir dažādu koku malka – alksnis, apse, bērzs, osis un citi: „Augstākā cena ir oša un bērza malkai – tā ir kvalitatīvākā. Arī alksnis ir labs, bet vislētākā ir skuju koku un apses malka.”
L.Kiseļeva norāda, ka lielākoties SIA „Kau” malku iegādājas dažādi uzņēmumi, un līdz šim individuālie pircēji malku drīzāk pirka no privāto mežu īpašniekiem, jo tā bijis lētāk, bet tagad paredzamas izmaiņas. Viņa prognozē, ka līdz ar 1. janvāri, kad pievienotās vērtības nodoklis fiziskām personām vairs nav 18, bet gan pieci procenti, arī individuālo pircēju varētu kļūt vairāk.
Par paplašināšanos vai jaunu tehnoloģiju iegādi idejas bijušas un varbūt ar laiku tikšot arī realizētas: „Ja pieprasījums būtu tiešām ļoti, ļoti liels, tad varētu ņemt kredītus.”
Lai gan L.Kiseļeva, vedot cauri uzņēmuma telpām uz laukumu, kur tiek sagatavota malka, nedaudz skumji atzina, ka tik daudz vajadzētu remontēt un uzlabot, tomēr optimistiski secināja: „Uzskatu, ka viss ir atkarīgs no cilvēkiem pašiem. Pagaidām tomēr negribas riskēt, ņemot kredītus.”
Komentāri