Trešdien valsts asinsdonoru centrs rīkoja izbraukumu uz Raunu, kur, kā atzina, izbraukuma brigādes virsmāsa Stefanija Pinkovska, donoru atsaucība bija liela.
Lai palīdzētu citiem, asinis nodeva 23 cilvēki. No tiem septiņi pirmo reizi. Donoru dienai atsaucās arī Raunas vidusskolas audzēkņi. “Asinis nodot atnācu tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem. To daru pirmo reizi. Paldies Dievam, man pašam nav bijusi nepieciešamība pārliet asinis, bet mēs neviens nezinām, kādi pārbaudījumi dzīvē stāv priekšā,” teica Raunas vidusskolas 12. klases skolnieks Valdis Virvičs un atzina, ka sasniedzis 18 gadu vecumu un asinis nodos arī turpmāk. Arī 11. klases skolnieks Jurģis Feldmanis asinis nodeva pirmo reizi un teica, ka procesa laikā sajūta bijusi mazliet dīvaina, bet tas, iespējams, saistīts ar pirmās reizes satraukumu. Sigita Bulmeistere asinis nodot bija atbraukusi no Cēsīm. Arī viņa to darīja pirmo reizi, jo ģimenē ir smagi slims cilvēks, kuram nepieciešama asins pārliešana. Viņa atzina, ka tas nav pārāk ērti, ka darba laikā jābrauc ārpus Cēsīm, jo tur asinis no donoriem vairs nepieņem. “Asinis nododu sesto vai septīto reizi,” teica raunēniete Anita Krūmiņa. Viņai slimojis dēliņš, kuram bijusi nepieciešama asins pārliešana. Kopš tā laika A. Krūmiņa asinis nodod regulāri. Viņa izteica nožēlu, ka to vairs nevar izdarīt Cēsīs.
Medicīnas māsa Olga Koļesņikova, kura pieņēma asinis, pastāstīja, ka ļoti aktīvi donori ir ģimenes locekļi, kuriem kāds tuvs cilvēks bijis smagi slims. “Nav svarīgi, kādas grupas asinis būs ģimenes locekļiem, jo slimnieks saņems tieši tās grupas asinis, kas viņam nepieciešamas. Galvenais, lai asinis būtu, jo tās noderēs citam slimniekam,” teica O.Koļesņikova.
Raunēnietis Indulis Simsons asinis nodeva jau 118. reizi. “Pats jūtos normāli, ja tikai nebūtu sirmi mati un bārda,” viņš pajokoja un stāstīja, ka pēdējo reizi asinis nodevis pagājušā gada 18. decembrī Rīgā. Pēteris Ozoliņš no Raunas asinis nodeva 75. reizi. “Donors esmu regulāri, no tā laika, kad asinis vajadzēja pārliet manai mātei. Pirmā asins nodošana gan bija padomju armijā, kur neviens neprasīja, to gribi vai negribi. Toreiz pēc asins nodošanas bija arī brokastis un pusdienas. Tā man kļuvusi par pašsaprotamu lietu, tāpat kā no rīta nomazgāt muti . Uzskatu, ja kādam ar to varu palīdzēt, tad tas jādara,” teica donors.
S.Pinkovska informēja, ka vislielākās problēmas ir iegūt AB grupas asinis, sevišķi AB negatīvās, jo negatīvais rēzus ir tikai nelielam skaitam cilvēku. S. Pinkovska informēja, ka pirms asins nodošanas visiem donoriem tiek veiktas analīzes, asinis tikai tad tiek liktas lietā, ja donors ir pilnīgi vesels. Raunas pagasta Sarkanā Krusta nodaļas vadītāja Ilze Ādamsone atzina, ka, neraugoties uz to, ka valstī tiek stāstīts par gripas epidēmijas sākšanos, tomēr veselie nāk un asinis nodod. Viņa informēja, ka donoru vidū nav tikai raunēnieši, bet arī aktīvisti no Cēsīm, Mārsnēniem un citām mūsu rajona vietām. “Ir tādi, kuri asinis nodod regulāri, tādēļ to vēlas darīt vienmēr,” novērojusi I.Ādamsone un uzskata, ka donoru kustības nākotni veidos jaunieši. Viņa priecājās, ka jauniešu atsaucība ir liela. Diemžēl kādai meitenei asins nodošanu nācies atteikt, jo viņa ielikusi pīrsu. Pusgadu pēc šīs operācijas asinis nodot nevar. S.Pinkovska secinājusi, ka Latvijā tomēr donoru trūkst, iespējams, tādēļ, ka daudzi aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.
Nākamais valsts asinsdonoru centra izbraukums mūsu rajonā notiks 27. martā Vecpiebalgā. S.Pinkovska informēja, ka asinis atkārtoti var nodot pēc 60 dienām. Sievietes to var darīt četras reizes gadā, bet vīrieši – piecas.
Komentāri