Andris Dzalbs uz tikšanos ar “Druvu” bija uzaicinājis līdzi arī dēlu Emīlu. Andris Dzalbs nodarbojas ar mežizstrādi un ir uzņēmuma “Ķērpīši” direktors. Viņa pakļautībā strādā seši darbinieki, bet, kā atzīst Andris, pats vien visus procesus regulējot. “Ko es vēl daru? Skrienu no rīta līdz vakaram,” piebilst Andris. Uzņēmums reģistrēts 2000. gadā. Viņam meži ir arī īpašumā, bet uz uzņēmuma vārda gan ne, jo stingri nodala privāto no biznesa. Pārsvarā Andris cirsmas pērk.
Uzņēmējdarbībā lielākās grūtības radot laika apstākļi. Pašreiz arī ir problēmas. “Cilvēki salst mežā. Tāpat sarežģījumi bija, kad ziemai bija jāsākas decembrī, bet tā atnāca februārī, līdz ar to mežā ar tehniku nevarēja iebraukt. Tā visas problēmas krājās, krājās, nauda iztērēta, bet atpakaļ nenāca,” stāsta Andris , kurš nodarbojas arī ar meža taksāciju, taisa meža apsaimniekošanas plānus. Tā ir Andra papildu nodarbošanās. Dzīvesbiedre ar vīra biznesu nav saistīta, bet gan iesaistās vīram palīgos un datorā apstrādā nepieciešamo informāciju. Andris savu biznesa izvēli skaidro ar stiprajām ģimeniskajām saitēm ar vecākiem, kuri arī ir mežinieki.
Jau agrā jaunībā, būdams darba saskarē ar mežu, Andris nav saskatījis valsts sektora labas saimniekošanas un naudas pelnīšanas iespējas, tāpēc izvēlējās privātu biznesu un izveidoja SIA. “Kamēr man būs mežs, tikmēr būs darbs,” atzīst Andris. “Mēs jau nodarbojamies arī ar mežu kopšanu, stādīšanu, veicam sezonas darbus. Pagaidām par starptautiskajiem sakariem vēl nopietni neesmu domājis, bet, kad kārtoju licenci iekšzemes pārvadājumiem, nokārtoju arī starptautisko.” Vismaz tagad Andrim pietiekot ar to, kas ir. Vai darbs ir arī hobijs? Andris attrauc, ka citi hobiji ir labāki.
Emīls nosauc pirmo – kalnu slēpošanu. Andris papildina, ka tas jau ziemā, bet galvenā aizraušanās tomēr esot orientēšanās. Emīls katru gadu brauc uz dažādām sacensībām orientēšanās sportā, tētis arī ir aktīvs. “Žagara graviņa – tas nav nopietni,” apgalvo Andris.” Tur var aizbraukt izklaidēties, padzert karstu kafiju. Aizbraucis uz lielajiem kalniem, saproti patiesās vērtības. Tatri ir mazākie no lielajiem. Alpi ir apgūti no dažādiem stūriem. Pirmie bija Slovēnijā. Tagad izveidota organizācija “Meža sports”, kas katru gadu piedalās ziemas slēpošanas sacensībās. Kalnos sākumā uzveda lielā augstumā, gandrīz nobijos, bet, kad izkāpām no pacēlāja, redzēju, ka nav vairs klinšaino sienu, bet skaists, balts kalns, sniegotas trases. Tā ar dēlu aizrāvāmies ar kalnu slēpošanu, ” atceras Andris.
Ar orientēšanos Andris aizraujas no septiņu, Emīls no piecu gadu vecuma. Tagad abi skrien pa sarežģītākām trasēm un, kā Emīls atzīst, jāskrien, nemitīgi domājot līdzi. Viņš var lepoties, jo ir vairākkārtējs valsts sacensību uzvarētājs. “Es nodalu darbu no brīvā laika, tāpēc sanāk gan ražīgāk pastrādāt, gan labi atpūsties,” secinājis Andris.” Pēc brauciena uz Rīgu nav lielākas baudas, kā izskriet pa mežu.” Emīlam romantiskas izjūtas veidojas, kad mežā garām paskrien stirnas. Māmiņa Ilze un meitiņa Sabīne arī slēpo.
Komentāri