Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Lauku tūrisma jaunās iespējas

Druva
00:00
07.03.2007
13

Lauku tūrisms attīstās dinamiskāk, nekā to spēj formulēt politikas dokumenti, pie šādas atziņas nonāca Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” un tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotās konferences dalībnieki. “Pieeja lauku tūrismam joprojām balstīta uz 40 gadus vecu situāciju un tradicionālo lauku tūrisma koncepciju, kas saista lauku tūrismu ar lauksaimniecību. Taču lauku tūrismā tā vairs nav realitāte, un šāda pieeja var sniegt īstermiņa praktiskus rezultātus, taču nenodrošina nozarei izaugsmi,” konferences atklāšanā atzina “Lauku ceļotāja” prezidente Asnāte Ziemele, uzsverot, ka radusies jauna lauku tūrisma uzņēmēju un arī klientu paaudze, kas maina tradicionālos priekšstatus par lauku tūrismu.

Paredzams, ka lauku tūrisma piedāvājums turpmāk balstīsies uz saprātīgu un ilgtspējīgu to resursu izmantošanu, kuri pieejami tikai laukos. Notiks specializācija, veidojot specifiskus, ļoti kvalitatīvus pakalpojumus noteiktām mērķa grupām, piemēram, putnu vērotājiem, velotūristiem un citiem, kas izvēlēsies Latvijas un Baltijas laukus nevis kā apskates vietu, bet gan bagātīgo putnu vērošanas vietu, labās veloceliņu infrastruktūras vai, piemēram, SPA pakalpojumu kvalitātes dēļ, un būs gatavi maksāt par šiem pakalpojumiem.

Amatas novada brīvdienu mājas “Celmi” saimniece Estere Laugale, kas piedalījās konferencē, atzīst, ka viņu saimniecības specifiskais piedāvājums ir iespēja baudīt klusumu un dabu, kas ir saimniecības trumpis. “Daudzi vēlas dzīvot saimnieku un citu cilvēku netraucēti, pilnībā norobežoties no apkārtnes, priecāties par lauku mieru. Esam iekārtojuši ēdamistabu, virtuvi ar visām ērtībām. Atpūtniekiem ir iespēja darboties pašiem,” saka E.Laugale. “Celmu” saimniece piekrīt, ka lauku tūrismu saistīt ar lauksaimniecību var tikai atsevišķas saimniecības, kuras ražošanu var izmantot kā piedāvājumu tūristiem.

Līdztekus pakalpojumu dažādošanai un specializācijai nepieciešams uzlabot infrastruktūru un informācijas pieejamību. A.Ziemele uzsvēra, ka tikai tad, ja pastāvēs sadarbība starp publisko un privāto sektoru, lai panāktu, ka pagasts, rajons vai mazpilsēta ir tūristiem ērti sasniedzams un patīkams ceļojuma galamērķis, kur tiek piedāvāti kvalitatīvi, patērētāju interesēm atbilstoši tūrisma produkti, Latvijas lauku tūrisms spēs konkurēt ar citu valstu piedāvājumu. “Nepieciešami jauni piesaistes punkti, jo Latvijas popularitāti kā jaunu, neredzētu vietu tūrisma mārketingā nevar izmantot ilgstoši,” vērtē A.Ziemele.

Taču kā nelabvēlīgs faktors varētu būt pārliecīga komercializēšanās, kas padarītu piedāvājumu vienveidīgu, „nedzīvu”. “Tradīcijas ir pieprasīta vērtība, taču šīs lietas ir nekomerciālas savā būtībā un tiešā veidā ne vienmēr nes peļņu. Tās nepieciešams subsidēt un atbalstīt, lai kalpotu kā papildus pievienotā vērtība komerciāliem tūrisma produktiem un iemesls tūristiem izvēlēties Latviju autentiskas unikalitātes dēļ,” atzīst A.Ziemele.

Konferencē runāja par atbalstu lauku tūrismam 2007. – 2013. gadā, valsts tūrisma mārketinga plāniem, dabas izmantojumu tūrisma piedāvājumā, Zaļo sertifikātu, internetu, lauku tūrisma mītnēm un lauku tūrisma turpmākās attīstības prognozēm.

Gaidāms, ka nekustamā īpašuma tirgus īpatnību dēļ daļa lauku tūrisma uzņēmumu tiks pārdoti, ja tas būs izdevīgāk nekā tūristu uzņemšana. Savukārt, jaunie saimnieki, iespējams, turpinās tūristu uzņemšanu īpašuma uzturēšanas nolūkā. Līdz ar to iespējama pakalpojumu cenu krišanās.

Lai konkurētu – veidosies jauni, daudzveidīgi pakalpojumi un aktīvās atpūtas iespējas. Pieaugs naktsmītņu un pakalpojumu kvalitāte, atbilstoši tirgus pieprasījumam un peļņas iespējām. A.Ziemele vērtē, ka pieaugs arī „no civilizācijas un urbanizācijas nogurušo” tirgus daļa, kam interesē „autentisks” piedāvājums – māja ar sauso tualeti, dabas tuvums, pirts, nevis duša.

A.Ziemele uzsvēra, ka kā ļoti bīstama jāvērtē tendence pārcensties ES regulu priekšrakstu izpildē, iznīcinot lauku tūrisma pievilcību un autentiskumu un panākot, ka saimnieki pārstāj piedāvāt pieprasītus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanu, kā tas redzams jau šobrīd.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
19

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
349

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
121

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
555

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi