Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kādam būt novadam?

Druva
00:00
16.03.2007
18

Rajona pašvaldību vadītāji tikās ar Gulbenes pilsētas domes un Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu, lai iepazītos ar Gulbenes rajona novada veidošanas stratēģiju un pieredzi.

Gulbenes rajona 14 pašvaldības ir izvēlējušās veidot novadu rajona robežās, projekts jau iesniegts valdībā.

N.Stepanovs skaidroja, ka Gulbenes rajona pašvaldības kā iespējamu apsvērušas gan sešu, piecu un četru novadu veidošanu, taču: „Vienmēr pastāvējis arī pats radikālākais variants – novads rajona robežās.” Sarunu gaitā nonākts pie secinājuma, ka tieši šis ir visizdevīgākais. Būtisks

bijis arī apsvērums – jāatviegloto jaunās shēmas iedibināšana 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kas: „notiks jaunā novada teritorijā. Bet līdz vēlēšanām mēs strādātu kā līdz šim.”

Šādam viedoklim par pamatu ir arī tas, ka tad, ja novada pārvalde sāktu darboties pirms vēlēšanām, lēmums būtu jāpieņem vairāk nekā simts deputātiem. Šādā sastāvā konstruktīvi un efektīvi strādāt būtu grūti.

Daļā pašvaldību notikušas sarunas ar iedzīvotājiem un apmēram 68 līdz 80% apstiprinājuši, ka vēlas vienota novada veidošanu..

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā (RAPLM) iesniegti dokumenti, ka Gulbenes rajona pašvaldības piekrīt apvienoties, veidojot novadu rajona teritorijas ietvaros kā vienu pašvaldību. Tika iekļauta arī atruna par izveidotās pašvaldības darba uzsākšanu pēc 2009. gada vēlēšanām. Lūgtas valsts dotācijas novada apvienošanās projekta sagatavošanai, kā arī atbalsts papildu finansējuma piešķiršanai kā pilotprojektam, lai visas topošā novadā ietilpstošās pašvaldības saņemtu līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai.

N.Stepanovs norāda, ka pēc esošās likumdošanas novadiem, kuri izveidojas līdz 2009. gada 31. janvārim, tiek piešķirta valsts budžeta dotācija novadu infrastruktūras attīstībai 100 tūkstoš latu apmērā par katru novada pilsētu un pagastu. N.Stepanovs skaidro, ka Gulbenes rajona gadījumā tiktu saņemti: „1, 8 miljoni rajonam. Mēs teicām, ka šī summa ir par mazu, uz ko reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs atbildēja, ka par mūsu drosmi summa varētu tikt divkāršota, tātad katrai pašvaldībai pa 200 tūkstošiem. Līdz marta vidum mums ministrijā jāiesniedz summas atšifrējums – kam līdzekļi tiktu izlietoti.”

Lai gan pašvaldības cer uz finansējumu, lai vēl līdz reformas īstenošanai varētu uzlabot situāciju

pagastos, tomēr jau tagad tiekot domāts arī par topošā novada objektiem un projektiem, piemēram, nepieciešama jaunu autobusu iegāde.

Viedokļu dažādība par reformu pastāv gan rajonos, kuros lēmums vēl nav pieņemts, gan arī tādos kā Gulbenes rajons, kur attīstības ceļš jau izvēlēts. Ne viens vien ir pret pilsētu apvienošanos ar laukiem, tāpat kā ir pašvaldības, kuras nevēlas apvienoties ar pilsētām. N.Stepanovs uzskata: „Kļūdās gan vieni, gan otri. Piemēram, Gulbene nekad nebūs Liepāja vai Ventspils. Gulbene ir un būs radīta, lai apkalpotu laukus. Un, ja nebūs lauku, tad arī pilsētai nebūs, ko apkalpot, tā lēnām sabruks. Tai pašā laikā arī laukiem ir vajadzīgs centrs.”

N.Stepanovs norāda, ka rajonos ir ļoti daudz jautājumu, ko viena pašvaldība nevar atrisināt, bet to var izdarīt vairākas pašvaldības kopā, piemēram, veidojot novadu iespējams pieņemt lēmumu, kā attīstīt vienas pašvaldības bērnudārzu, citas pašvaldības skolu, vēl citā uzcelt veco ļaužu pansionātu.

„Droši vien novada deputātiem nebūtu jātiekas katru mēnesi, bet gan, lai spriestu par konkrētiem jautājumiem, piemēram, budžeta apstiprināšanu. Iespējams, jābūt valdei, kura katru mēnesi nāktu kopā un apspriestu aktuālos jautājumus. Droši vien pagastos būs jābūt komisijām vai citām institūcijām, kas lems dažādus ikdienas jautājumus, tāpat kā pašreiz to dara deputāti. Būtu priecīgs, ja amatus saglabātu visi pašvaldību vadītāji, viņi gan vairs nebūtu pagasta padomes priekšsēdētāji. Pagastu vadība ar budžetu varētu rīkoties, to nesaskaņojot ar novada priekšnieku un izmantot pašvaldības nepieciešamībām.

Pašreizējo rajonu shēmu vajadzētu maksimāli mazāk „lauzt”! Novadu vajadzībām tikai nedaudz būs nepieciešams sakārtot likumdošanu,” savu redzējumu atklāj N.Stepanovs.

Interese par lielo novadu izveidošanas iespējām ir septiņos rajonos, tā atzīst N.Stepanovs. Tomēr viņš netic, ka visā Latvijā pašvaldības izvēlēsies par labu lielajiem novadiem. N.Stepanovs prognozē, ka koalīcija atbalstīs lielos novadus, sadalot finansējumu, līdz ar to pieļaujams, ka mazie novadi attīstīsies daudz lēnāk.

Pēc dzirdētā par Gulbenes rajonu, Cēsu rajona pašvaldības vienojās nākamajā pašvaldības vadītāju tikšanās reizē 27. martā izteikt savus viedokļus par administratīvi teritoriālo reformu rajonā, tai skaitā arī par lielā novada veidošanas iespēju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi