Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Prast sevi pārstartēt uz citu programmu

Druva
00:00
17.03.2007
23

Biruta Dricka 15 gadus strādāja par pastnieci Raunas pagasta Dānieļos. Tā kā VAS Latvijas Pasts modernizējas un pāriet uz motorizēto pasta piegādi, kādas 26 pastnieces mūsu rajonā zaudējušas darbu, to vidū arī Biruta.

Pēc dabas viņa ir dzīvespriecīga un tagad, dzīvojot savās mājās Raunas pagasta „Kaivās”, teic, ka vairāk laika atlikšot mājsaimniecībai.

-Vai sirdī tomēr nesēž sāpe, ka no tik ilgu gadu darba bija jāaiziet?

– Pirmās dienas. Kaut gan tas, ka darbs būs jāpamet, nebija pārsteigums. Zināju, par to jau sen ru-nāja, ka pasts pāriet uz motorizēto klientu apkalpošanu. Jāatzīst gan, ka grūti bija vakaros, kad gāju gulēt. Daudz domāju par darbā pavadītajiem gadiem, bet jāteic, ka tagad brīvajā laikā beidzot (uzsver) esmu apciemojusi radus un ar bezdarba situāciju esmu apradusi. Kad darbu uzteica, citu nepiedāvāja, bet trīs mēnešus saņemšu kompensāciju. Kad bija jāiet prom, kolektīvā sataisījāmies uz raudāšanu, bet teicu, ka nekas jau īpašs nav noticis.

– Kā materiāli bez darba varēsiet iztikt?

– Man ir pensija. Arī strādājot pastā, saņēmu pilnu pensiju, jo esmu iz-audzinājusi sešus bērnus. Nu jau gan viņiem katram sava dzīve.

– Vai, pastu piegādājot, gājāt kājām, vai braucāt ar velosipēdu?

– Ar to neprotu braukt, tāpēc visus 15 gadus gāju kājām. Ja tā padomā – dienā nostaigāju ap 20 kilometru. Nevaru jau apgalvot, ka vienmēr šo attālumu nosoļoju. Bija, kad kāds

garāmbraucot mēdza apturēt mašīnu un gabaliņu aizvest. Bijis visādi, vai Dieviņ! Reiz iesēdos mašīnā un tad bija jādomā, kā ārā tikt. Atceros, tas bija 90. gadu beigās. Aptur mašīna: „Kur jūs iesiet?” jautā un stāsta, ka meklē kādu māju, bet, kad iekāpu mašīnā, sapratu, ka viens braucējs jau galīgi noplīsis. Arī šoferis uz jautājuma zīmes. Bija arī kuriozs. Eju. Aptur mašīnu „Druvas” bijušais fotogrāfs, raunēnietis Dainis Saulītis. Ak, dieviņ, kāda kliente to redzēja un izdomāja, ka Dainis tagad vadās pastu.

Atceros arī laikus toreiz, kad atnācu dzīvot uz “Kaivām”, vecā pastniecīte pastu piegādāja ar zirgu. Jāatzīst, ka kājām staigāšana man neko sliktu nav izdarījusi. Tagad taču popularizē veselīgu dzīves veidu!

– Vēl nesen Latvijā izskanēja šausmu gadījums par uzbrukumu pastniecei, kura zaudēja dzīvību. Vai pastnieka darbs ir riskants?

– Bailes tiešām savā darbā esmu piedzīvojusi. Tas, ja pareizi atceros, bija 2002. gadā, kad Raunas pagastā kāda sieviete noslepkavoja vecu vīru. Tad man uznāca pamatīgas bailes, kā esmu gājusi pie viņas ar pasta somu. Atcerējos, ka viņas rokās vienmēr bija lieli naži. Pēc slepkavības viņu gan tūlīt atmaskoja un saņēma ciet.

– Vai no ciema suņiem nebaidījāties?

– Te ir jāuzdod jautājums to saimniekiem. Viņiem būtu jāpadomā, ko no viņa mīluļa var sagaidīt. Bijis visādi. Atceros, kā kāda suņu meitene nāca uz kaimiņiem pie kavalieriem, ceļā satikāmies, pat nemanīju, kā Kaukāza aitu suņa platā mute bija man tieši pie sejas. Paldies Dievam, man līdzi bija pipariem pildīts baloniņš. Uzpūtu un suni aizbaidīju. Ja runājam par pieredzi, tad arī ar suņiem pastnieks visu var sarunāt. To daba tikai jāpazīst. Vienmēr kabatā līdzi ņēmu konfektes. Pametu sunim un, kamēr tas bija aizņemts ar kārumu, varēju savu darbu izdarīt. Reiz bija tā. Iegāju kādā sētā. Suns man bija zināms, bet saimnieces nebija mājās. Uzkāpu pa kāpnēm , bet pēc tam bija jādomā, kā tikt prom – suns nikni stāvēja man priekšā. Labi, ka kabatā bija konfektes – tās pasviedu un novērsu suņa uzmanību. Daudzi suņi mani jau bija iepazinuši, bet, kad atvaļinājuma laikā aizvietoju pasta nodaļas priekšnieci, daudzās mājās kontakts ar mājas sargiem bija jāveido no jauna.

– Kāpēc sākāt strādāt par pastnieci?

– Vecā pastniece gāja pensijā un šo darbu uzņēmās mana meita. Kad viņa gaidīja bērniņu, devos strādāt viņas vietā. Uz darbu jāiet tikai ap astoņiem no rīta.

– Kā pārdzīvojāt laiku, kad šī gada sākumā jaunā Latvijas Pasta datoriekārta ar preses piegādi sajuka prātā?

– Abonentiem nesām to, ko mums atsūtīja. Bija arī nepareizas adreses. Pārsvarā liels ķīselis bija ar žurnālu piegādi. Daudzi iedzīvotāji rakstīja iesniegumus kompensāciju izmaksai par nesaņemtajiem preses izdevumiem.

– Cik kilogramu smagu somu katru dienu nesāt?

– Kāds klients bija pasūtījis presi, kas svēra ap trīs kilogramiem. Pirmām kārtām aiznesu viņam un citiem Dānieļu centra pasūtītājiem, tad gāju uz pasta nodaļu atpakaļ, ņēmu nākamo porciju.

– Kā tikāt galā ar mājas saimniecības darbiem, ja būtībā visa diena pagāja ceļā pa Dānieļiem?

– Bija jāpaspēj. Pastnieki strādā arī sestdienās. Brīva bija tikai svētdiena. Domāju, ka pasts varēja izrēķināt un kaut mēnesī reizi iedot brīvu pirmdienu.

– Kādus preses izdevumus Dānieļu iedzīvotāji pasūtīja visvairāk?

– Laikrakstu „Druva” šogad bija abonējuši ap 60 iedzīvotāju. „Latvijas Avīzes” gan nesu tikai kādas 20. Jāteic, ka pasūtījumu skaits katru gadu mainījās. Kad pirms 15 gadiem sāku strādāt, tad „Druva” bija pasūtīta pāri simtam. Presi jau vairāk pasūta vecāka gada gājuma cilvēki. Ja kāds vecītis aiziet aizsaulē, tad avīzes uz to vietu vairs nav kam nest. Man bija tādi mīļi veci cilvēki, kuri tagad aizgājuši mūžībā. Kādam, kuram nesu presi, bija vairāk nekā 80 gadi. Viņš pasūta televīzijas programmiņu un žurnālu par medībām. Vīrs reiz teica, ka pats vairs medībās nespēj iet, tādēļ izlasa, kas mednieku pasaulē notiek. Tie, kuri nevar atļauties vairākus preses izdevumus, pasūta Druviņu, lai zinātu, kas notiek rajona dzīvē.

Jāteic, ka jauno ļaužu, kuri pasūtītu avīzes, manā apgaitā tikpat kā nebija.

– Kas pastnieka darbā ir visgrūtākais?

– Negaisa laiks un vētras. Jāiet tā vai tā un darbs jāizdara. Aizpagājušā gada janvārī, kad bija lielie vēja pūtieni, ejot pa ceļu, dzirdēju, kā mežā koki brīkšķ un lūst. Kad negaiss, tad ieeju kādā mājā, pagaidu, bet cik ilgi gaidīsi, jo darbs jāizdara. Lietus laikā gan var staigāt. Iemanījos nodrošināties ar plēves maisiņu, kur nesamo salikt, un tad visu somā.

– Kā iedzīvotāji pastnieku sagaida?

– Jāteic, ir tādi, kuri tagad pārdzīvo, ka vairs nestrādāju, jo 15 gadu laikā pie manas ierašanās bija pieraduši. Arī man pašai daudzi jau sirdī iekrituši. Gaidīja pastniecīti ar tēju un kafiju. Iespējams, ka tagad ar viņiem reti tikšos vai vairs netikšos nekad. Man gan bija jārēķinās, cik katrā dienā darbiņu un kādu laiku katras mājas viesmīlībai varu atvēlēt. Īpaši rudenī ilgas sēdēšanas un tērzēšanas nepatika, jo tumsa iestājās agri. Daudz laika darbā pagāja. Kamēr sarakstīju elektrības maksājumu kvītis. Cilvēkiem, kuri dzīvoja vieni, bija jāpieraksta arī elektrības skaitītāja rādītāji. Ja tantukam ir 90 gadi, ko viņa pati var izdarīt?

– Kā vērtējat motorizēto pasta piegādi?

– Ja ar mašīnu brauc, piemēram, sūtījumu pakas piegādāt ir vieglāk. Kad pati staigāju, cilvēkiem pavasarī nesu arī dārzeņu un puķu sēklas, uz Ziemassvētkiem svecītes. Nestiepu jau visu vienā dienā. Sadalīju, kuram nepieciešams ātrāk, kurš vēl var pagaidīt. Jaunā pastniece tagad sūtījumus piegādā ar personīgo, Latvijas Pasta īrēto, transportu. Nezinu, kā viņai veiksies, kaut vai tagad pavasarī, pa tiem trakajiem ceļiem? Atzīstu gan, ka ar motorizēto transportu visu nepieciešamo var piegādāt uzreiz. Uzskatu, ka tagad, kad ieviesta motorizētā pasta piegāde, vajadzēja vienu automašīnu, kas pieved tikai pensijas, lai ikdienas pastnieks ar naudu vispār neko nedara.

– Ko domājat darīt bezdarbnieces statusā?

– Vai tad mājās nav ko darīt? Rau-nas pasta nodaļai trūkst operatoru, bet tur strādāt neesmu domājusi iet. Gribu beidzot pabūt mājās un to kārtīgi sakopt, jo visus šos 15 gadus bijis tikai skrējiens un skrējiens. Kad vakarā pārnācu no darba, vēl bija jāsēž un jāsakārto visi radu raksti, lai otrā dienā nodotu atskaites par iekasēto elektrības samaksu, preses pasūtīšanu un izmaksātajām pensijām. Tomēr jāteic, ka arī govis ganīt un slaukt nav tik vienkārši. Katrs darbs prasa savu piepūli. Tā jau tagad ir visā dzīvē, ka sevi jāpārstartē uz citu programmu un darbību. Kas kādreiz darīts, tas padarīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
9

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
374

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi