Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kartupeļiem Priekuļos 75 gadi

Druva
00:00
21.03.2007
87

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā zinātnes padomes sēdē 19.martā izskatīja gadskārtējo kartupeļu selekcijas un sēklaudzēšanas darba pārskatu. 2006. gads aizritēja 75 gadu jubilejas zīmē. Tieši tik daudz gadu pagājis, kopš Priekuļos nodarbojas ar kartupeļu selekciju un sēklaudzēšanu. Selekcija mainās līdzi laikam

“Gājuši gadi, mainījušās valsts iekārtas, zinātnieku paaudzes, stacijas statuss, lielums, bet darbs ar kartupeļiem turpinās,” saka kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Gunta Bebre.

Kartupeļu selekcijas grupā patlaban strādā selekcionāri – Dr. agr. G.Bebre, Marija Oša, Dr. agr. Ilze Skrabule, bet grūto tehnisko darbu veic tehniķes – laborantes Brigita Ozoliņa, Lolita Devene, Aija Lezdiņa.

19.marts zinātnes padomes sēdei netika izvēlēts nejauši. Šajā dienā dzīves jubileju svin arī ilggadējā selekcionāre M.Oša, kura veic kartupeļu selekciju kopš 1979.gada, bet Priekuļos strādā jau kopš 1964. gada. M.Oša bijusi autore un līdzautore Latvijā pazīstamām šķirnēm ‘Vita’, Astra’, ‘Madara’, ‘Sarmiņa’, ’Skaidra’, ‘Zīle’, ‘Brasla’, ‘Bete’, ’Lenora’, ’Monta’.

G.Bebre kartupeļu selekcijas grupu vada no 1992. gada. Šis laiks sakrita ar saimniekošanas veida maiņu Latvijā.

“Veidojās atjaunotās brīvās Latvijas ekonomika. Sākās cīņa par selekcijas stacijas izdzīvošanu. Radās kartupeļu pārstrādes uzņēmumi, kas intensīvi meklēja piemērotas šķirnes. Tādēļ par vienu no galvenajiem mūsu darba virzieniem kļuva čipsiem, frī un cietei piemērotu šķirņu izaudzēšana. Tika meklētas un apgūtas jaunas metodes selekcijas materiāla izvērtēšanai,” stāsta G.Bebre.

Veidojoties zemnieku saimniecībām, aktuāla kļuva audzētāju izglītošana. Selekcionāri aktīvi iesaistījās šajā darbā, rīkojot izstādes, lekcijas, gatavojot publikācijas. Atveroties robežām uz rietumiem, zinātniekiem radās iespēja apmainīties pieredzē ne tikai ar kaimiņvalstu, bet arī tālāku zemju kolēģiem. Priekuļu pētnieki katru gadu piedalās konferencēs, iepazīstoties ar citu Eiropas kartupeļu audzētāju valstu pētījumiem un sasniegumiem, informē par stāvokli Latvijā. Balstās uz paaudžu darbu

Kartupeļu selekcija ir nepārtraukts process. “Ja graudaugu sēklas var glabāt vairākus gadus un pēc tam darbu turpināt, tad kartupeļi jāstāda katru gadu no jauna, jo citādi iegūtais selekcijas materiāls aizietu bojā. Tas tiek nodots no gada uz gadu, no paaudzes uz paaudzi. Selekcijas virzieni ir cieši saistīti ar attiecīgā kultūrauga izmantošanas iespējām. Gadu gaitā, mainoties kartupeļu lietošanas veidiem, mainījušies arī selekcijas virzieni, jo katram izmantošanas veidam ir noteiktas specifiskas prasības, kas selekcionāram jāpārzina un jāievēro pētniecības un atlases procesā,” skaidro G.Bebre.

Priekuļu selekcijas stacijā kartupeļu šķirņu veidošana Latvijas zemnieku vajadzībām uzsākta 1931. gadā, kad uz Priekuļiem pārnāca strādāt selekcionārs Erichs Knappe, līdzi ņemot iepriekšējos gados selekcijas darbā iegūtos materiālus un kolekcijas. No trīsdesmito gadu krustojumiem vēlāk iegūtas šķirnes ‘Laimdota’, ’Zīle’, ‘Zeltīte’.

Otrā pasaules kara gados kartupeļu selekciju turpināja agronoms Rūdolfs Roze un Emīls Pētersons. Pateicoties E.Pētersona atjautībai, kara gados selekcijas materiālu izdevās paglābt no izlietošanas armijas vajadzībām.

Kopš 1953. gada kartupeļu selekcijas nodaļas vadību un selekcijas materiālu pārņēma agronoms Vilis Gaujers. Turpinājās šķirņu izvērtēšana, sēklas vairošana un jauna selekcijas materiāla veidošana. Selekcijas un sēklaudzēšanas darbā ieviesa jaunas atziņas un metodes. Šķirņu izaudzēšanā sāka piedalīties arī fitopatologi un agroķīmiķi. Uzsāka kartupeļu lakstu puves pētīšanu vietējā populācijā, selekcijas materiāla izturības noteikšanu gan pret lakstu puvi (M.Oša), gan vīrusu ierosinātajām slimībām (Vija Ūdre), gan baktēriju izraisītām puvēm (Genovefa Dortāne – Lakše).

Attīstība notika strauji

1973. gadā strauji palielinājās selekcijas apjomi, izvērsa pētījumus, pielietoja jaunas metodes, jo bija radīta bāze – uzcelts kartupeļu selekcijas laboratoriju komplekss ar laboratoriju ēku, apkurināmām siltumnīcām un lecektīm, augu māju, kartupeļu glabātavu.

Padziļinājās kartupeļu lakstu puves izpēte, jaunu hibrīdu un šķirņu izturības noteikšana. Paplašinājās pētījumi šķirņu un hibrīdu izturības novērtēšanā pret bakteriālajām un sausajām bumbuļu puvēm. Šos pētījumus dažādos laika periodos veica fitopatoloģes M.Oša, G.Bebre, Lauma Basēviča, I.Skrabule, Baiba Kalniņa, Māra Robežniece. Ar V.Gaujera līdzdalību pabeigtas noformēt un izaudzētas kartupeļu šķirnes ‘Agrie Dzeltenie’, ’Izstādes’, ‘Laimdota’, ‘Vita’, ’Astra’, ’Gauja’, ’Madara’, ’Sarmiņa’, ’Skaidra’, ‘Lauma’, ‘Zīle’, ’Bete’. Šai laikā ar kartupeļu selekciju nodarbojās arī Aleksandrs Aņiki-jevs un viņa darba turpinātāja Nanija Ķesa.

V.Gaujeram aizejot pensijā, nodaļas vadību uzņēmās Jānis Katajs – Paeglis. Viņš nodaļu vadīja līdz pat 1992. gadam. Šis posms raksturojās arī ar plašāku mehanizācijas ieviešanu gan selekcijas, gan sēklaudzēšanas darbā, kas atviegloja smago roku darbu. Taču lielākais ieguvums bija meristēmu laboratorijas izveidošana 1978. gadā, kas pilnībā izmainīja kartupeļu sēklaudzēšanas darbu.

Sēklas veselības atjaunošanai

1978. gadā Priekuļos izveidoja meristēmu laboratoriju, kuras uzdevums bija apgūt jaunākās kartupeļu atveseļošanas metodes un uzsākt vesela sēklas izejmateriāla ražošanu. Laboratorijas izveidošanā aktīvi iesaistījās V.Gaujers, J.Katajs – Paeglis un pēc atnākšanas strādāt uz Priekuļiem 1982. gadā arī Dr. agr. Uldis Miglavs. Par pirmo laboratorijas vadītāju kļuva Dr.agr. Mirdza Zariņa.

Laboratorijā tās 28 pastāvēšanas gados ir strādājuši 18 darbinieki, no kuriem vairāk par desmit gadiem nostrādājušas Māra Robežniece, Aija Gābere, Zeltīte Augstkalne, Līga Amatniece, Lilita Umbleja. Tā no 1985. gada kartupeļu sēklaudzēšana Priekuļos un arī Latvijā tika pārkārtota uz vīrusslimību brīvu sēklas materiāla ieguvi ar meristēmu metodi. 1999. gadā meristēmu laboratorija pārcēlās uz ilgi celto un gaidīto jauno laboratoriju ēku ar plašām un gaišām telpām, kas ne tikai uzlaboja darba apstākļus , bet arī kvalitāti.

Sēklaudzēšana nodrošina šķirnes pieejamību

“Līdztekus jauno šķirņu izaudzēšanai noritējusi sēklaudzēšana, jo kas gan ir šķirne bez sēklas,” saka G.Bebre.

Pašreiz Priekuļos audzē sēklas kartupeļus 14 šķirnēm. Tās galvenokārt ir Latvijā selekcionētās: ‘Mutagenagrie’, ‘Agrie Dzeltenie’, ‘Madara’, ‘Monta’, ‘Borodjanskij Rozovij’, ‘Laimdota’, ‘Lenora’, ‘Adretta’, ‘Brasla’, ‘Zīle’, ‘Bete’, ‘Sigunda’, ‘Magdalena’, ‘Imanta’.

Kartupeļu sēklaudzēšanas stādījumi šobrīd aizņem ap 30 – 40 hektārus. Sēklaudzēšanas darbus ilgus gadus vadījusi agronome Antoņina Lempa, Silards Zigats, pašreiz Juris Vinters un ilggadējā pieredzējusī tehniķe Ludmila Kasperoviča.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
19

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
349

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
121

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
555

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi