Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vidzemnieki meklē nākotni

Sarmīte Feldmane
00:00
28.10.2019
50
Vidzemnieki 1

Reģionālajā pasākumā “Vidzemnieka demogrāfiskais portrets” izskanēja atziņa, ka Vidzemē daudz kas sakārtotāks nekā citos reģionos. Tas ir arī mazāk urbanizētais reģions. Diskusijā tikās dažādu nozaru, institūciju pārstāvji un no dažādiem aspektiem vērtēja Vidzemes nākotni.

Apvienojot prātus, vairāku Latvijas augstskolu pētnieki strādā pie pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem”.

“Lai spriestu, kādai jāizskatās valstij, tiks izstrādāti pētniecībā balstīti risinājumi, taps ieteikumi, kā veicināt saliedētas sabiedrības attīstību. Kas un kādi Latvijā esam, kas mums kopīgs, kas atšķirīgs. Kurp ejam, kā nākotnē attīstīsimies. Līdz šim bieži vien skatīta valsts kopumā, bet ir svarīgi pavērtēt reģionus,” stāsta projekta vadītāja, profesore Zaiga Kriš­jāne. Viņa arī atzīst, ka nopietni jādomā, kā izmantot bagāto kultūras mantojumu, jānovērtē kultūras nozīme reģiona revitalizācijā. Ti­kai apzinoties, ka tāda ir, uz priekšu netiksim.

“Vai tiešām visi tikai brauc prom, kā dažkārt izskan? Arī Vidzemē cilvēki atgriežas. Mums jāmācās noturēt, atgūt un piesaistīt talantus,” uzsver pētniece.

Vadošais pētnieks, asociētais profesors Māris Bērziņš ieskicēja Vidzemes demogrāfisko ainu šodien un nākotnē. No 2000.gada dabiskās ataudzes un migrācijas ietekmē, kas savukārt saistīts ar situāciju valstī, Vidzemē iedzīvotāju skaita sarukums nav tik liels kā citos reģionos. Lielās pilsētās un piepilsētās tas ir mazāks. Kocēnu pagastā un Valmieras pagastā 19 gados iedzīvotāju skaits samazinājies attiecīgi par 11,2 un 12,2 procentiem. Savukārt Alūk­snes novada Kalncepju pagastā tas sarucis par 57,1 procentu. Vidzemē 2000.gadā bērnu līdz 14 gadiem bija 20,8 procenti no iedzīvotāju skaita, tagad 15,2 procenti.

Palielinās senioru (65 un vairāk gadi) skaits. Pēc aplēsēm 2040. gadā 31 procents vidzemnieku būs seniori. Tas ietekmē pašvaldību budžeta sadalījumu. Ja pērn Vidzemē dzīvoja 188, 4 tūkstoši iedzīvotāju, 2040.gadā tiek prognozēts 131,8 tūkstoši. Palielinās mājsaimniecību skaits, kurās ir viens cilvēks, kurās nav bērnu. Arī tas parāda situāciju.

“Pētot reemigrāciju, redzam, ka tie, kuri atgriezušies, reizēm pēc dažiem gadiem atkal dodas prom. Salīdzinot ar citiem reģioniem, uz tūkstoš iedzīvotājiem visvairāk atgriežas Vidzemē. Te izceļas Valmiera, Cēsis un šo pilsētu robežnovadi,” stāsta Māris Bērziņš. Skaidrojot iemeslus, kāpēc reiz aizbraukušie atgriežas, pētnieks uzsver, ka atbildēs dominē sentiments – ja prom brauc, lai uzlabotu finansiālo situāciju, iegūtu izglītību, tad vairāk nekā puse atgriežas, jo pietrūkst ģimenes un draugu.

Profesors Juris Krūmiņš atgādināja, ka sabiedrības novecošanās notiek visā pasaulē un migrācija iedzīvotāju skaitu pasaulē neietekmē. “Veselīgās dzīves ilguma, nevis mūža ilguma rādītājos Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Būtiski – nevis pielikt gadus dzīvei, bet dzīvi gadiem. Ve­selīgā dzīves ilguma ziņā Vid­zeme Latvijā nav līderos, ” teica profesors.

Domājot par Vidzemes attīstību, kā būtiskākie izaicinājumi tika minēti strādājošo un darbavietu trūkums, zemās algas, sliktie ceļi, dzīvojamā fonda trūkums, skolu tīkla attīstība, senioru iesaistīšana darba tirgū.

Domājot par reģiona attīstību, cilvēku piesaisti, būtiska ir kultūra. Kāds diskusijas dalībnieks uzsvēra, ka Vidzemē ir nežēlīgi spēcīga amatiermāksla. Katrā novadā daudz kolektīvu. “Kultūra ir resurss reģiona attīstīties spējai, tā iedarbina pārējās dzīves jomas, ekonomiku, cilvēku iesaisti un piesaisti,” skaidroja pētnieki.

Kā izaicinājums tika uzsvērts, ka mums, krājēju tautai, nevajadzētu atjaunot ikvienu kultūras pieminekli vai objektu tikai tādēļ, ka jāatjauno, bet padomāt, kā tradicionālās kultūras vērtības sasaistīt ar mūsdienīgu piedāvājumu, kā tās veiksmīgāk izmantot. Lai tas, ko atjauno, arī ienes naudu. “Ir nopietni jādomā, kā radīt pievienoto vērtību kultūras infrastruktūrai, pasākumiem, kā celt to kvalitāti,” izskanēja pasākumā.
Diskusijas atziņas tiks apkopotas, salīdzinātas ar citu reģionu izaicinājumiem, un taps pētījums, kas būs noderīgs, izstrādājot valsts attīstības dokumentus.

“Diskusijas parādīja, ka Vidzemē daudz kas sakārtotāks nekā citos reģionos. Tas ir arī mazāk urbanizētais reģions,” vērtēja vadošā pētniece Elīna Apsīte – Beriņa.

Ilze Šulte no Drabešu pagasta pēc diskusijas atzina, ka attīstību negatīvi var ietekmēt novadu reforma: “Novadi ir sevi apzinājuši, ir izteikts lokālpatriotisms, kas virza attīstību. Vai lielais novads spēs saturēt kopā? Ja izdosies, viss kārtībā. Visu, protams, ietekmēs politiskie lēmumi.” Savukārt priekuliete Mārīte Raudziņa uzsvēra: “Ja cilvēki jutīs kaut nelielu uzlabojumu, viņi noticēs. Viss notiks, esam izglītoti, strādīgi. Nebūs tik drūmi, kā paredz pētnieki.”

Viedokļi veidos kopainu. Pētniece, demogrāfe Zane Vārpiņa, vadošā pētniece Elīna Apsīte – Beriņa, profesors Juris Krūmiņš, Ina Miķelsone,
profesore Velta Ļubkina, profesore Zaiga Krišjāne ir pārliecināti – lai ietu uz priekšu, jāpieņem izaicinājumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
9

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
44

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi