Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Studēt viegli, ja atbalsta

Druva
23:00
30.03.2007
10
8lp Aivis Scitka

Raunēnietis Aivis Ščitka ir Vītolu fonda stipendiāts un nu jau 2. kursa students Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Viņš studē programmā Lauksaimniecības enerģētika un kā pats saka: “Būšu inženieris!” Puisis atzīst, ka ikmēneša stipendija ļauj viņam bez raizēm dzīvot, nejautājot lieku naudu vecākiem.

“Mūsdienās izglītība ir ļoti svarīga, bet nav noslēpums, ka arī dārga. Tas, ka esmu Vītolu fonda stipendiāts, nozīmē, ka mēnesī man tiek piešķirti simts lati, kurus varu tērēt pēc saviem ieskatiem. Šī naudas summa man nebūs jāatmaksā. Vienīgais, ko no manis prasa, lai es studēju un nebūtu nesekmīgs.

Zinu, ka manā kursā ir vēl viens Vītolu fonda stipendiāts, kurš arī ir priecīgs par sniegto iespēju,” saka Aivis.

Puisis nenoliedz, ka Vītolu fonda ikmēneša stipendija viņam ir liels atbalsts.

“No vecākiem naudu neprasu. Ar šo naudiņu varu brīvi dzīvot. Sanāk gan čipsiem, gan kādreiz kaut ko iekrāju. Stipendiju izmantoju dažādām lietām. Kādreiz aizeju uz kinoteātri vai kādu labu pasākumu. Tāpat apmaksāju arī savu mobilā telefona rēķinu. Zinu, ka daudzi kursa biedri ir paņēmuši studiju kredītus, kurus es īsti neatbalstu. Kopmītnēs istabas biedram ir paņemts studiju kredīts. Viņš gan mēnesī saņem 60 latus, un domāju, ka tas ir diezgan maz. Cenas aug, tāpat kā autobusu biļetes. Viss kļūst dārgāks,” vērtē Vītolu fonda stipendiāts un stāsta, ka, beidzot 12. klasi, skolas direktore piedāvājusi iespēju pieteikties šim fondam.

“Es mācījos labi. Vidējā atzīme man bija astoņi. Sūtīju pieteikumus, savas liecību kopijas un tā man piešķīra šo stipendiju. Atzīšu, ka stipendija, nenoliedzami, piespiež arī mācīties, jo saņemu naudu par labi padarītu darbu jeb to, ka studēju. Tas, vai mēs augstskolā mācāmies, vai ne, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Zinu gudrus cilvēkus, kuri vienkārši palaižas. Ir brīvība, alkohols, un studijas paliek otrajā plānā. Arī manā kursā pēc pirmā semestra atkrita 50 procenti studentu, un pasniedzējs jau pirmajā nodarbībā pateica, ka tik kuplā skaitā tiekamies tikai sākumā. Ar katru semestri un jaunu kursu nemitīgi kāds atkrīt,” saka Aivis.

Jautāts, vai arī pats jūt, ka Jelgava ir studentu pilsēta, viņš atbild apstiprinoši.

“Rīgā dzīvo puse Latvijas, bet Jelgavā mācās puse visu Latvijas studentu. Jelgavā studenti ir ik uz soļa,” saka Aivis un turpina: “Sākumā, aizbraucot studēt uz Jelgavu, vairāk uztraucos par to, kā būs dzīvot kopmītnēs. Taču izrādījās, ka viss ir kārtībā. Vienmēr kāds palīdzēs. Sākumā istabā dzīvojām četratā, tagad esam trīs. Mēs visi esam no Cēsu rajona un kopīgu valodu atradām ātri. Visi mācāmies. Vienam puisim ir piešķirta arī valsts stipendija. Arī ēst negatavojam katrs pats sev, bet liekam visu kopējā katlā.

Viens no mājām svētdienas vakarā atved kartupeļus, otrs gaļu, trešais vēl kādu ievārījumu vai pienu un dzīvojam. Kooperējamies un nav nemaz tik traki. Vārām makaronu zupas, gatavojam plovu. Esam sadalījuši, kurš kuru dienu taisa ēst. Mēs visu dalām. Pirmajā stāvā mums ir arī ēdnīca. Ja uznāk liels slinkums, tad ejam tur paēst,” par studentu ikdienas dzīvi kopmītnēs dalās Aivis.

Jautāts, vai vismaz vasara ir tas laiks, kad puisis īsteni atpūšas, viņš atbild noraidoši.

“Vasarā strādāju. Man ir sešu nedēļu obligātā prakse. Pēc tās vienmēr arī turpinu strādāt. Īpaši daudz atpūsties nesanāk,” saka Vītolu fonda stipendiāts un cer nākotnē sasniegt panākumus un izveidot veiksmīgu karjeru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
66

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi