Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Studēt viegli, ja atbalsta

Druva
23:00
30.03.2007
37
8lp Aivis Scitka

Raunēnietis Aivis Ščitka ir Vītolu fonda stipendiāts un nu jau 2. kursa students Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Viņš studē programmā Lauksaimniecības enerģētika un kā pats saka: “Būšu inženieris!” Puisis atzīst, ka ikmēneša stipendija ļauj viņam bez raizēm dzīvot, nejautājot lieku naudu vecākiem.

“Mūsdienās izglītība ir ļoti svarīga, bet nav noslēpums, ka arī dārga. Tas, ka esmu Vītolu fonda stipendiāts, nozīmē, ka mēnesī man tiek piešķirti simts lati, kurus varu tērēt pēc saviem ieskatiem. Šī naudas summa man nebūs jāatmaksā. Vienīgais, ko no manis prasa, lai es studēju un nebūtu nesekmīgs.

Zinu, ka manā kursā ir vēl viens Vītolu fonda stipendiāts, kurš arī ir priecīgs par sniegto iespēju,” saka Aivis.

Puisis nenoliedz, ka Vītolu fonda ikmēneša stipendija viņam ir liels atbalsts.

“No vecākiem naudu neprasu. Ar šo naudiņu varu brīvi dzīvot. Sanāk gan čipsiem, gan kādreiz kaut ko iekrāju. Stipendiju izmantoju dažādām lietām. Kādreiz aizeju uz kinoteātri vai kādu labu pasākumu. Tāpat apmaksāju arī savu mobilā telefona rēķinu. Zinu, ka daudzi kursa biedri ir paņēmuši studiju kredītus, kurus es īsti neatbalstu. Kopmītnēs istabas biedram ir paņemts studiju kredīts. Viņš gan mēnesī saņem 60 latus, un domāju, ka tas ir diezgan maz. Cenas aug, tāpat kā autobusu biļetes. Viss kļūst dārgāks,” vērtē Vītolu fonda stipendiāts un stāsta, ka, beidzot 12. klasi, skolas direktore piedāvājusi iespēju pieteikties šim fondam.

“Es mācījos labi. Vidējā atzīme man bija astoņi. Sūtīju pieteikumus, savas liecību kopijas un tā man piešķīra šo stipendiju. Atzīšu, ka stipendija, nenoliedzami, piespiež arī mācīties, jo saņemu naudu par labi padarītu darbu jeb to, ka studēju. Tas, vai mēs augstskolā mācāmies, vai ne, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Zinu gudrus cilvēkus, kuri vienkārši palaižas. Ir brīvība, alkohols, un studijas paliek otrajā plānā. Arī manā kursā pēc pirmā semestra atkrita 50 procenti studentu, un pasniedzējs jau pirmajā nodarbībā pateica, ka tik kuplā skaitā tiekamies tikai sākumā. Ar katru semestri un jaunu kursu nemitīgi kāds atkrīt,” saka Aivis.

Jautāts, vai arī pats jūt, ka Jelgava ir studentu pilsēta, viņš atbild apstiprinoši.

“Rīgā dzīvo puse Latvijas, bet Jelgavā mācās puse visu Latvijas studentu. Jelgavā studenti ir ik uz soļa,” saka Aivis un turpina: “Sākumā, aizbraucot studēt uz Jelgavu, vairāk uztraucos par to, kā būs dzīvot kopmītnēs. Taču izrādījās, ka viss ir kārtībā. Vienmēr kāds palīdzēs. Sākumā istabā dzīvojām četratā, tagad esam trīs. Mēs visi esam no Cēsu rajona un kopīgu valodu atradām ātri. Visi mācāmies. Vienam puisim ir piešķirta arī valsts stipendija. Arī ēst negatavojam katrs pats sev, bet liekam visu kopējā katlā.

Viens no mājām svētdienas vakarā atved kartupeļus, otrs gaļu, trešais vēl kādu ievārījumu vai pienu un dzīvojam. Kooperējamies un nav nemaz tik traki. Vārām makaronu zupas, gatavojam plovu. Esam sadalījuši, kurš kuru dienu taisa ēst. Mēs visu dalām. Pirmajā stāvā mums ir arī ēdnīca. Ja uznāk liels slinkums, tad ejam tur paēst,” par studentu ikdienas dzīvi kopmītnēs dalās Aivis.

Jautāts, vai vismaz vasara ir tas laiks, kad puisis īsteni atpūšas, viņš atbild noraidoši.

“Vasarā strādāju. Man ir sešu nedēļu obligātā prakse. Pēc tās vienmēr arī turpinu strādāt. Īpaši daudz atpūsties nesanāk,” saka Vītolu fonda stipendiāts un cer nākotnē sasniegt panākumus un izveidot veiksmīgu karjeru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
28

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
169

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi