Kristīgās mācības un svētdienas skolas skolotāja Gunta Grīnberga stāsta, ka viņai Lieldienas ir mīļākie svētki. Tas ir laiks, kad pārdomāt savas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
“Kristīgās Lieldienas sākas ar Palmu svētdienu jeb Pūpolsvētdienu. Taču varētu teikt, ka tās sākas ar gavēni – 40 dienas pirms Lieldienām. Tas ir laiks, kad pārdomāt savas attiecības ar Dievu un cilvēkiem. Nenoliedzu, ka bērniem Lieldienas vispirms asociējas ar krāsotām olām un zaķiem, bet ir svarīgi viņiem iedot arī šo otru pusi. Lieldienas ir priecīgs notikums, jo Jēzus Kristus ir izcietis visu to, kas mums būtu bijis jāizcieš. Ir svarīgi bērniem stāstīt, ka materiālais un
ikdienā redzamās lietas nav galvenais, bet gan garīgā pasaule. Tas, ka mēs esam attiecībās ar Dievu un cilvēkiem. Tāpēc pirms Lieldienām ar bērniem par to runājam. Protams, Lieldienas neaizliedz bērniem priecāties par zaķi un visu ko citu. Bet kas viņam ir prioritāte? Vai viņš šajā dienā pasaka paldies Dievam, ka
piemēram, ir kopā ar vecākiem, ka atpūšas vai ka ārā ir brīnumjauks laiks,” domās dalās G. Grīnberga un atklāj, ka pašai Lieldienas ir lielākie svētki.
“Tā ir Kristus augšāmcelšanās un laiks, kad pārdomāt, cik daudz man Kristus nozīmē. Es nokristījos 35 gados, bet ceļš pie Kristus sākās 45 gadu vecumā. Tā jau bieži ir, kamēr mums ir labi, mēs neliekamies ne par ko zinis. Taču tiklīdz ir slikti, mēs meklējam palīdzību. Ar mani bija līdzīgi. Cilvēks ir jānoliec līdz zemei, lai viņš celtu skatu uz augšu. Bet nekad nav par vēlu Dievu ielaist savā sirdī,” saka kristīgās mācības skolotāja un neslēpj, ka to visu mācīt bērniem no 1. līdz 3. klasei dažkārt ir sarežģīti.
“Bērni man dažkārt saka: “Audzīt, es visu laiku Dieviņam lūdzu to un to, bet tas nepiepildās…” Un tad es viņiem stāstu, ka Dievs zina vislabāk, vai tas šobrīd tev ir nepieciešams, vai ne. Varbūt ir cits daudz svarīgāks, ko Dievs tev tajā mirklī dāvājis… Ar bērniem skaitām lūgšanas, un es ticu, lai arī pēc 3. klases šis mācību priekšmets vairs neturpinās, sirsniņā kaut kas paliks un dzīvē vajadzīgā mirklī viņi zinās, pie kā vērsties, ja tas būs nepieciešams. Bet atgriežoties vēl pie Lieldienām, jāatzīst, ka man ir apziņa – Kristus ir par mani miris. Tā ir dārga cena, un es to apzinos,” saka G.Grīnberga.
Komentāri