Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

No Hāgas uz normālu dzīvi

Druva
23:00
13.04.2007
5

No Zaubes – Kliģenes ceļa nogriežamies pa labi un braucam uz gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtajām mājām “Vecjaužiem”. Te viņš 1872. gada 3. martā zemnieka ģimenē nācis pasaulē.

Pēc otrā pasaules kara pāris tūkstošus hektārus no Zaubes ciema nogrieza un atdeva Ogres rajona Taurupei. Šajā teritorijā atrodas arī “Vecjauži”. Tā Zaubē dzimušā V.Purvīša mājas tika pārceltas uz citu administratīvo teritoriju.

“Vecjaužu” pagalmā novietots piemiņas akmens, mājas atradās Latvijas Mākslas muzeja gādībā. Te tika iekārtota neliela ekspozīcija, savāktas V.Purvīša laika etnogrāfiskas mantas.

Mājā līdz 90. gadiem dzīvoja attāls V.Purvīša radinieks. Kad Kārlis Švanks pārsniedza 90 gadu robežu, īpašnieks gribēja māju pārdot. Pircēju netrūka, taču visi viņi interesējās par mežiem, kas tika pārdoti kopā ar māju, ne par mājas un tās funkcionālās nozīmes saglabāšanu.

Tad Nīderlandes pilsonei Margrētei Lestrādenai, muzeja speciālistei, kura jau 90. gadu pirmajā pusē ieradās Latvijā, lai vadītu mācības muzeju direktoriem, Ogres muzeja vadītāja ieminējās par novārtā pamestajiem V. Purvīša “Vecjaužiem”. Sākumā likās, ka Latvijas likumdošana liegs Nīderlandes pilsonei izmantot iespēju “Vecjaužus” iegūt, taču situācija noskaidrojās, un 1999. gadā tika parakstīts “Vecjaužu” (ēku un zemes) pirkšanas – pārdošanas līgums. Nīderlandes pilsone Margrēte Lestrādena kļuva “Vecjaužu” īpašniece, lai saglabātu Purvīša dzīvojamo māju, pakāpeniski atjaunotu citas un kompleksu izveidotu par Vilhelma Purvīša piemiņas vietu.

M.Lestrādena izsakās, ka jau pirmās viesošanās laikā Latvijā 1992. gadā šī valsts viņai iepatikusies. Par Latviju Holandē informācijas līdz tam bijis ļoti maz, patiešām dzīvojuši kā aiz dzelzs priekškara. Pakāpeniski iepazinusi Latviju – nabadzīgu, bet ar aizrautīgiem, vitāliem ļaudīm. Pašas valsts jau bagāta un turīga, taču dzīve reizēm likusies garlaicīga, viss nodrošināts, gribējies kādu laiku dzīvot ekstrēmos apstākļos. Sapratusi, ka “Vecjaužos” mežu vidū, kur līdz tuvākajiem kaimiņiem vai desmit kilometru, tādi būs. Pie tam nodrošināts radošs, meklējumiem pilns darbs savā specialitātē. M.Lestrādena strādājusi Nīderlandes simts muzeju federācijā. Vēlāk izveidojusi privātbiroju, lai konsultētu muzeju darbu postsociālisma un citās valstīs. Pieredze viņai liela, jo Holande ir muzeju valsts ar apbrīnojami lielu muzeju koncentrāciju teritorijā, kas mazāka par Latviju.

Margrēte dzīvojusi četru bērnu ģimenē Hāgā, tēvs – biznesa cilvēks apkures nozarē. Gribējusi studēt medicīnu, taču lielā konkursa dēļ tas nav izdevies. Tad pievērsusies muzejnieces specializācijai un šo izvēli nekad nav nožēlojusi.

Jau vairākus gadus V.Purvīša mājās turpinās remonti. Dzīvojamai ēkai uzlikts jauns jumts, ievilkts ūdensvads, atjaunota elektriskā instalācija, ieliktas jaunas grīdas. Tiek remontētas krāsnis. Kad iebraucām “Vecjaužos”, lejasstāva istabas bija dūmu pilnas, saimniece pukojās, ka velkme vēl niķojas. Dzīvošanai piemērots augšstāvs, te var apmesties arī ciemiņi, kuri atbrauc tālus ceļus. “Vecjaužos” bijis arī Nīderlandes vēstnieks Latvijā Roberts Šudeboms.

Remontu veikšanā piedalījušies dažādu tautību speciālisti. Tas ir simboliski, jo arī “Vecjaužus” iecerēts veidot par starptautisku tikšanās vietu. Par šejieni jau ieinteresējies Annes Frankas fonds, ir citi labdari. M.Lestrādena izmanto savu plašo pazīšanos muzeju, kā arī citās kultūras jomās. Iecerēts arvien plašāk izvērst kursus, seminārus, grupu viesošanos. Vispirms jau tiek ieinteresēti gleznotāji un citu jomu mākslinieki.

Dzīvojamās mājas restaurācija tiek īstenota atbilstoši projektam. Tādi izveidoti arī izstāžu nama un hosteļa celtniecībai divu sagruvušu ēku vietā, no kurām palikuši tikai drupu fragmenti. Hostelī iecerētas 12 istabas.

M.Lestrādena apliecina, ka nav nobijusies apjomīgo, gandrīz fantastisko projektu dēļ. Viņa lēš, ka pakāpeniski tiks atrasti to īstenošanas atbalstītāji. Kad katru gadu tiks veikts kaut kas nozīmīgs no kopprojekta, pieplaks skepse, pārsvaru gūs aizrautīgie ļaudis.

Būtiska problēma ir iebraukšana, īpaši dubļu laikā un ziemā. Pašreizējais ceļš netikšot saglabāts, atjaunos kādreizējo, nedaudz sānis tagadējam. Un mājas apkārtne netiks ietverta asfaltā un betonā, te viss paliks zaļš kā V.Purvīša laikos. Tiks saudzēts arī gleznotāja veidotais dārzs.

No iepriekšējā īpašnieka M.Lestrādenai palikušas četras bišu saimes. Viņa apguvusi bitenieces pamatzināšanas un iemaņas, palīgā bišu kopšanā nākot kāds ogrēnietis. Medus esot ļoti garšīgs, bišu ganības visapkārt lieliskas.

Par M.Lestrādenas nopietno apņemšanos iesakņoties Zaubē (varbūt Taurupē) liecina tas, ka arī viņas meita Kellija pārcēlusies ar šejieni un mācās vietējā pamatskolā. Viņa pakāpeniski apgūst latviešu valodu un tajā apmāca arī mammu.

Kopš 2005. gada M.Lestrādena un viņas meita ir zaubēnietes, “Vecjaužos” dzīvo pastāvīgi. “Cilvēks šeit veidojas normāls,” uzsver viņa. Atļāvos teikt, ka M.Lestrādena nav īsti normāls cilvēks apstākļos, kad vairums dzenas dzīvot pilsētās, lauku jaukumus baudot kā vasarniekiem. “Varbūt es un man līdzīgie esam īsti normālie cilvēki,” ar smieklu dzirkstīm acu kaktiņos teica Margrēte.

Tagad, kad sākusies kārtējā administratīvā, šoreiz novadu reforma, būtu lietderīgi Zaubei atgūt savulaik nogrieztās zemes. Paskatoties kartē, redzams, ka Taurupes pagasts kā ķīlis ielauzies Zaubes teritorijā. Ko grib šajā aklajā zarnā dzīvojošie – palikt pie Taurupes vai atgriezties atpakaļ Zaubē? Tas daudzējādi atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem. Var tikai piebilst, ka “Vecjauži” no Zaubes centra atrodas kilometrus septiņus, no Taurupes – divreiz tālāk. Lielākā daļa komunicēšanās V.Purvīša mājām un tās iedzīvotājiem ir ar Zaubi, ne ar Taurupi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi