Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Deju kolektīvam „Dzirnas” – 45

Druva
23:00
16.04.2007
5

Kopš pirmās sanākšanas reizes 1962. gadā Cēsu neredzīgo biedrības klubā pagājuši 45 gadi. Mainījušies daudzi dejotāji, bet kolektīvs skaisti un ražīgi darbojas latviešu dejas „lauciņā”.

Viena no pirmajām dejotajām dejām Viļa Ozola „Atvasara”. Pirmās vadītājas Vija Borizo un Astrīda Ziņģe. No 1979. gada ar kolektīvu strādā Dzidra Rubene, bet no 2001. gada Ruta Paulsone. 40 gadus kolektīva pianists ir Visvaldis Grāvītis. 1987. gadā dalībniece Ārija Mikolaite izdomāja, ka kolektīvam piestāvētu nosaukums „Dzirnas”. Tā ir vēsture. Nu par šodienu.

A/s “ CATA” kultūras namā kolektīvs

svin 45 jubileju. Koncertu vada Iveta un Jānis Gabrāni, iesaistot skatītājus dziedāšanā un iepazīstinot ar kolektīva nozīmīgākajiem notikumiem. Deju kolektīvs „Dzirnas” koncertu iesāk ar savu tituldeju „Likteņdzirnas” ilggadējās vadītājas Dzidras Rubenes horeogrāfijā. Uz skatuves 13 dejotāju pāri, dejas mīlestība plūst pār skatuves rampu un pārņem skatītājus zālē. Izjusti un precīzi tiek izdejotas vēl divas dejas „Rotā, saulīt, rietēdama” (Andra Ezeriņa hor.)un „Aiviekstes ozoli” (Dzidras Rubenes hor.). Ar jauku muzikālu izpildījumu koncertu turpina vokālais ansamblis „Gauja” Andas Kalniņas vadībā.

Atkal uz skatuves jubilāri, izpildot jau straujākas dejas „Saivas kadriļu” un „Saziedēja gaiļa pieši” (deju autore Valentīna Kalniņa). Šajās dejās īsti atklājas dejotāju meistarība. Tiek labi parādīts deju raksturs, dejotāji atraisīti. Pēc meistarīgas dūdinieka Viļus Matuta uzstāšanās seko divas deju vecmeistara Viļa Ozola dejas. „Ko es jaun(i)s nedarīju” precīza līnijās un ļoti iznesīga (šī „Dzirnām” pirmā deja, kuras nosaukums pirms 45 gadiem bija „Atvasara”) un ļoti populārā „Klabdancis”, ko „Dzirnas” dejoja ar sev vien raksturīgu spēku. Vēl „Gasperdancis”, „Aizputes dancis”, „Tur uz laukiem” un „Lauku dancī” solisti Jānis un Gundega aicina visus ieskatīties nākošajā vasarā un Jāņu gaidīšanā. Koncerta pirmā daļa tika izdejota vienā elpā. Skaisti!

„Stāv dzirnas zaļā ielejā”, tā jubilejas koncerta otro daļu sāk Iveta un Jānis Gabrāni, dziedot populāro dziesmu no izrādes „Meldermeitiņa”. „Dzirnas” turpina ar cittautu dejām, šoreiz tās ir divas populāras igauņu dejas „Labā, kreisā” un „Velc, Juri”, priecē, ka kolektīvs repertuārā iekļauj pie draugiem Igaunijā iemācītās dejas.

Tad „Dzirnas” ieņem vietas zālē, tagad uz skatuves viņus priecēs draugi.

Uz skatuves igauņi – kolektīvs „Laaberjalg” no Marjamā. Interesants un ļoti patīkams kolektīvs, kurš Cēsīs pabijis arī 800 gades

svinībās.

Koncertā uzstājas draugi no Ventspils – deju kolektīvs „Viga”.

Straupes „Munsturis”. „Vecais Taizels” (Viļa Ozola hor.) viņu izpildījumā ļoti interesants. Kas par raksturiem! Precīzi un atsperīgi dejo Dzērbenes „Juveris”. Ļoti iznesīgi un atraktīvi „Atvasaras” dejotāji no Madonas. Interesanti izdejots Andra Ezeriņa „Lustīgais dancis”.

Ar „Sidrabdanci” no Siguldas „Dzirnas” izbraukušas kopīgus tālus ceļus un šodienas koncertā izdejo „Vēju stundā”( Inetas Indriksones hor). un straujo „Susekli” vadītājas Dagnijas Liepiņas horeogrāfijā.

Noslēgumā „Dzirnas” dejo savas vadītājas Rutas Paulsones deju „Mugurdancis”.

Pēc kancerta pateicības kolektīva dalībniekiem un vadītājai Rutai Paulsonei sniedza

rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, laba vēlējumi un pateicības no pilsētas domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera un kultūras centra direktores Ijas Grozas. Goda raksti no valsts aģentūras „Tautas mākslas centrs”.

Paldies kolektīva prezidentam Voldemāram Žaimundam par lieliski sagatavoto un noorganizēto un finansiāli atbalstīto koncertu.

Šogad „Dzirnas” ir izdejojušas savus 45 gadus un pierādījušas, ka tautas deja viņiem ir vajadzīga kā labas zāles miesai un garam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi