Invazīvo augu – latvāņu – izplatība rajonā bijusi un ir aktuāla problēma. Rajona zemnieki, kuri piedalījās valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rīkotajā informatīvajā dienā Priekuļos, kas piektdien notika akcijas „Nost ar latvāņiem” ietvaros, atzīst, ka šie augi ir milzīga problēma. Tās risinājumu viņi redz ar nosacījumu, ka cīņā ar latvāņiem lauksaimniekiem finansiāli palīdzēs valsts. Pagājušajā gadā šāds atbalsts bija, bet šogad priekšlikumi par to tika noraidīti. To zemnieki uztver sāpīgi.
Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa, kas piedalījās pasākumā, norādīja, ka latvāņu ierobežošanai finansējuma nav, jo saskaņojot valsts atbalsta projektu ar lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, tas tika noraidīts. Tam par pamatu bijis viedoklis, ka latvāņu apkarošana ir zemes īpašnieku pienākums.
I.Ozoliņa skaidroja, ka 2006. gadā tika izveidota latvāņu apkarošanas programma: „Saskaņā ar to paredzēts izstrādāt noteikumus par latvāņu apkarošanu. Tajos būs iekļauti galvenie pamatprincipi, kas jāievēro jebkuram, kura teritorijā aug šie bīstamie augi.” I. Ozoliņa skaidroja, ka zemes īpašniekiem būs jāinformē VAAD par platībām, kurās aug latvāņi, kā arī par plānotajiem ierobežošanas pasākumiem. Šīs ziņas iekļaus datu bāzē, kā arī sniegs pašvaldībām, kuras izlems, kādā līmenī tiks veikti pasākumi: „Ja zemes īpašnieks nepildīs savu pienākumu latvāņu izplatības ierobežošanā, tad tā būs jākoordinē pašvaldībai, bet visi izdevumi jāsedz zemes īpašniekam.”
Zemnieki ir noskaņoti kritiski, jo programma gan ir, bet valsts atbalsta nav. Lauksaimnieki atzīst, ka pagājušā gadā saņemtais finansējums viņus apmierinājis, tādēļ arī šā gada darbi plānoti, rēķinoties ar to. Zemnieki turklāt vērš uzmanību, ka par latvāņu apkarošanu jāatbild zemes īpašniekam, lai gan nereti viņš šo augu izplatībā nav vainojams. Turklāt lauksaimnieki saka, ka latvāņu ierobežošana ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Nepietiek ar to, ka indīgos augus apkaro viens zemnieks, tas jādara visiem kaimiņiem. Līdz ko kāds to neveic, latvāņi atjauno savu uzvaras gājienu. Tā kā tiek plānots sodīt zemes īpašniekus, kas neierobežos latvāņus, zemnieki ieteica iekasēto soda naudu piešķirt tiem, kas latvāņus iznīcina. Taču Ģirts Ozoliņš no Vaives pagasta „Ozoliņu” mājām norāda, ka ne visiem lauciniekiem pietiek naudas un spēka, lai uzveiktu latvāņus. Ģ. Ozoliņš retoriski jautā – ko tad iesāks ar šiem zemniekiem? Vai visus liks cietumā?
No jauna Latvijā diskusijas par bīstamo augu izplatības ierobežošanu aizsākušās, pateicoties valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) akcijai „Nost ar latvāņiem”. Informācijas dienā Priekuļos piedalījās arī VAAD direktors Ringolds Arnītis, VAAD karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Andris Bērziņš.
R.Arnītis informēja, ka VAAD paredzējis veidot monitoringu: ”Dienesta inspektori brauks pa visiem rajoniem un mērīs latvāņu platības, kartēs tās, lai zinātu, kāda ir izplatība, cik intensīva tā ir, lai, plānojot ierobežošanas pasākumus, varētu izvēlēties efektīvākās un lētākās metodes.”
Arī R.Arnītis piekrīt, ka latvāņu apkarošana ir sarežģīta, jo bieži vien grūti noteikt, kurš ir vainīgs pie auga izplatības: „Pat precīzi nezinām latvāņu izplatības apjomus. Mūsu darbs šajā gadā galvenokārt būs koordinēt pasākumus, kurus pašvaldības, saimniecības, kā arī dažādas institūcijas, piemēram, “Latvijas valsts meži”, “Latvijas valsts autoceļi” līdz šim veica atsevišķi. Būtiski, lai darbs turpmāk tiktu koordinēts.”
Informācijas dienās A.Bērziņš zemniekus iepazīstināja ar latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumiem.
Latvāņu izplatība Latvijā palielinās. 2001.gada aptauja liecina, ka Latvijā kopumā latvāņi aizņēma apmēram 12, 2 tūkstošus hektāru. Profesors A.Bērziņš prognozē, ka šogad valstī varētu būt jau 30 tūkstoši hektāru, kuros aug latvāņi. Mūsu rajons latvāņu izplatības ziņā ir otrs lielākais Latvijā.
Komentāri