Ceturtdiena, 11. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Kā atgādināt par zemnieku nemieriem

Druva
23:00
19.04.2007
27

Veselavieši bija aicināti uz sabiedrisko apspriešanu, lai izteiktu savu viedokli par ieceri Bērzkrogā uzstādīt pieminekli.

Tas būs veltīts zemnieku nemieriem 1841. un 1997.gadā.

Pagājušajā gadā pagasta zemnieks, Latvijas lauku atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Andris Actiņš vērsās pagasta pašvaldībā ar ierosinājumu, pagasta padome idejai piekrita, bet norādīja, ka jāprecizē vieta un veids, kā atgādināt par notikumiem Veselavā. “Tobrīd runa bija par plāksnīti, ne pieminekli. Pagasta padome uzskata, ka nepieciešama publiska apspriešana, jo jālemj par ko paliekošu,” uzsvēra pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde.

“Desmit gadi pagājuši, zemniekiem problēma vēl vairāk samilzusi, un vajadzīgs šāds atgādinājums Bērzkrogā. Latvijas lauku atbalsta asociācija jau agrāk atzina, ka nepieciešama atceres zīme. Desmitajā gadā, kopš zemnieki no visas Latvijas sabrauca Bērzkrogā, mēs to varētu izdarīt,” desmit atnākušajiem pagasta iedzīvotājiem pastāstīja A.Actiņš.

Par pieminekli, kuru A.Actiņš sauca par atceres akmeni, jau lēmusi darba grupa. Tajā ir desmit cilvēki, viņu vidū četri veselavieši – Andris Actiņš, Egils Gruzde, Dace Actiņa, biedrības ”IEVA” pārstāve Dace Kalniņa, bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Valmiers, rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, kā arī trīs baušķenieki un akmeņkalis. Jau ir atrasts akmens, izraudzīts akmeņkalis, Bauskas zemnieki solījuši finansiālu atbalstu. Cik akmens uzstādīšana un vietas labiekārtošana varētu maksāt, atklāts netika. Tikšot vākti ziedojumi.

Akmens paredzēts augtāks par 2,5 metriem. Uz tā iecerēts lakonisks uzraksts. Akmeni darba grupa vēlas novietot Bērzkrogā pie dīķa, kur tas uz bērzu birzītes fona labi iederoties, vai turpat uzkalniņā. Apkārt būtu bruģis.

Pēc uzzinātā veselavieši uzdeva gan daudz jautājumu, gan izteica iebildes. Kāpēc tāds piemineklis vajadzīgs, vai uzstādītāji krāj sev bonusus, lai atklāšanā televīzijā rādītu, vai ko būtisku zemnieki pēc pulcēšanās Bērzkrogā panāca, izņemot to, ka viens tika Saeimā, vai tā nebūs vieta, kur večiem tumsiņā aiziet, kas to ikdienā kops, kāpēc tiek aizmirsti 1905.gada notikumi.

“Vai tāda akmens uzstādīšana šobrīd ir aktuālākā pagasta zemniekiem? Vai lauksaimniecības problēmas tā tiks risinātas? Ideja dzīvo tad, ja to atbalsta vietējie. Cik liels atbalsts, redzam – atnākuši desmit,” domās dalījās Zigmunds Valters un atzina, ka neizprot nepieciešamību akmeni uzstādīt. Savukārt Anna Lutere atcerējās gan notikumus pirms desmit gadiem, gan šodien. “Man bieži jautā, kur tāda Veselava ir, kad pasaku – tur, kur Bērzkrogs, visi zina. Toreiz nedomājām par materiālo, uzdrīkstējāmies pārvarēt savas bailes. Mēs gribējām mainīties, bijām vienoti. Tā būs zīme mūsu mazbērniem par to, kas notika. Viņiem nebūs jāmeklē materiāli, lai uzzinātu, kas toreiz notika,” sacīja Anna Lutere.

Plašāka diskusija izvērtās par to, vai zemnieku nemieru atcerei jāuzstāda tieši akmens. Arī pašvaldības vadītājs Egils Gruzde atgādināja, kad pagasta padome deva piekrišanu atceres zīmei, runa nav bijusi par akmeni. Kāds sanāksmes dalībnieks bija ļoti kategorisks un pat piedraudēja, ja uzstādīs akmeni, to ar traktoru iedzīs dīķī. Cits interesējās, ko cilvēki pie šī pieminekļa darīs, liks ziedus, kad vai kādu pieminēs. Vēl kāds ironizēja, ka atklāšanā spēlēs mūzika, būs runas, televīzija, bet vai pašos veselaviešos būs lepnums.

“Akmens dabā ir skaists. Var arī nelikt nekādu uzrakstu. Tas labi iederas ainavā,” sacīja Dzintra Actiņa.

Vairākuma domas izteica Zigmunds Valters: “Mēs neesam pret ideju. Vēsture, notikumi pagastā ir jāsaglabā, par tiem jārunā, jāstāsta. Bet ne ar akmeni, jādomā par citu izpausmi. Varbūt citā vietā Bērzkrogā. Tagad nav pagasta zemnieku atbalsta. Pietrūkst sabiedrības redzējuma. Kāpēc mēs neizmantojam jaunatni, neiesaistām viņus? Vai veselavieši ir pietiekami informēti? Sēklu var iesēt sagatavotā laukā.”

A.Actiņš informēja, ka vietu ap akmeni aprūpēs “Brīvnieku” saime un biedrība “IEVA” un darba grupa domājusi tikai par akmens uzstādīšanu. “Vai nu akmens, vai nekā,” rezumēja A.Actiņš.

“Druva” pajautāja darba grupas pārstāvim M.Niklasam gan par akmeni nemieru atcerei, gan izraudzīto vietu. “Veselavieši dažādos laikos izcēlušies ar nemiera garu. Vēstures notikumi ir jāiemūžina. Zemnieki 1997.gadā pulcējās uz šosejas, tur novietot pieminekli nevar. Ja jau pagastā ir Nemiernieku birzīte, tad jāiezīmē taka uz to. Protams, ja sabiedrībai ir iebildumi pret akmeni, jādomā. Jā, akmeņus uzstāda kritušo piemiņai, bet ne vienmēr. Taurenē ir akmens, kurā ierakstīti kolhoza gadskaitļi. Par akmeni Bērzkrogā vairāk jāinformē sabiedrība,” domās dalījās M.Niklass un piebilda, ka pēc Bērzkroga nemieriem no valsts budžeta lauksaimniecībai tika izcīnīti trīs procenti, un atceres akmens nepieciešamību atbalsta arī Bauskas zemnieki.

Veselavieši un ne tikai tiek aicināti izteikt savu viedokli. 1997.gada notikumos taču piedalījās ļoti daudzi zemnieki. Pagasta padome lems, vai piekrist pieminekļa (akmens) uzstādīšanai un vai darba grupas izraudzītajā vietā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
4

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
77

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
282

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
77

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
82

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
111

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
31
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
35
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi