Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Arnolds Auziņš par grāmatām un dzīvi

Druva
23:00
20.04.2007
5

Kopā ar rakstnieku un žurnālistu Arnoldu Auziņu pavadītās pusotras stundas aizritēja nemanot. Saturīgi piepildīts laiks it kā pazūd un izgaist. Pāri paliek iespaidu gūzma, viela pārdomām. Šķiet, A.Auziņa darbība iedalās divos atšķirīgos posmos: sociālisma un postsociālisma.

Ir rakstnieki, kuri sūdzas par veltīgi iztērētajiem gadiem. A.Auziņš tā nedara. Viņš par 23 gadiem laikrakstā ”Pionieris” saka: ”Skaists laiks!” Un domā, ka ne tikai tāpēc, ka bijis jauns. Tāpat kā mākslinieks Dainis Rožkalns, rakstnieka darba biedrs ”Pioniera” laikā, kurš arī piedalījās sarunā. Skaists laiks varbūt arī tāpēc, ka bērnu laikrakstu mazāk nekā pieaugušo izdevumus kontrolēja un vajāja Glavļits un citas instances. Varbūt tāpēc, ka arī šajā laikā radījis daudz vērtīga un paliekoša.

Rakstnieks silti runāja par notikumiem un brīžiem mūsu pusē. Vairākkārt bijis Eduarda Veidenbauma ”Kalāčos” Dzejas dienu pasākumos, dzejnieka atceres reizēs, arī citkārt. Nav aizmirstams Veidenbauma spieķis, masīvs un pamatīgs. Gribējis tam pieskarties, jo šķitis, ka no spieķa dveš iedvesmas un pamatīguma dzirkstis. Spieķim veltījis arī dzejoli.

Ar humoru stāstīja, kā braukuši uz Jāņa Ozoliņa koncertu Cēsīs. Nācies steigties un pārsniegt ātrumu. Ar jokiem tikuši projām no milicijas darbinieka bez soda.

A.Auziņš ir no tiem dzejniekiem, kura darbi itin bieži komponēti. Interesants būtu krājumiņš ar visām dziesmām, kurām vārdu devis A.Auziņš. Visiem labi zināma par somu pirti. Par vectēvu, kurš laikus sev sarūpējis zārku un to iemēģinājis. Un vēl, un vēl. Kādam dzejolim mūziku radījuši seši komponisti.

Mirdza Lībiete atcerējās tos laikus, kad regulāri notikusi skolu literāro žurnālu vērtēšana. Tad bija, kas tajos raksta, kas izdod un kas vērtē. Galvenais vērtētājs bijis A.Auziņš. Cēsnieku literārie žurnāli (mūzikas vidusskolas un sanatorijas meža skolas) nereti bija konkursa laureāti. Autorus aicināja uz Rīgu, organizēja skaistas tikšanās ar rakstniekiem, māksliniekiem, citiem ievērojamiem ļaudīm. Bērni gaidīja šos braucienus, atgriezās mājās un rakstīja atkal.

Un otrs – postsociālisma posms. Pirmajā A.Auziņš reti pievērsās vēsturei, īsti vēsturiska satura daiļdarbu gandrīz nav. Pēc Atmodas nodarbojies ar ievērojamu latviešu politisko darbinieku, galvenokārt Valsts prezidentu, dzīves izpēti. Pareizāk būtu teikt, ka pētījis jau senāk, tagad varēja sākt rakstīt. Pirmā šī cikla grāmata – ”Četri diži zemgalieši”. Tā par četriem pirmskara Latvijas Valsts prezidentiem, kuri visi no Zemgales, kur visturīgākie saimnieki, visdižāk attīstītā lauksaimniecība. Arī tāpēc pirmskara Latvija ierindojās varenāko lauksaimniecības valstu vidū.

Sekoja grāmatas par Konstantīnu Čaksti un Gustavu Zemgalu. Kā izsakās rakstnieks, tās tapušas ilga darba rezultātā, jo nācies izlasīt visu, kas par šiem vīriem teikts pirmskara un trimdas izdevumos, iepazīties ar arhīvu liecībām, lai nekļūdītos faktu atlasē un izvērtēšanā, lai varētu atļauties izteikt vienu otru savu versiju.

Uzrakstīta arī grāmata par Jāni Balodi, vienu no pretrunīgākajām personībām pirmskara Latvijā.

Nozīmīgi, ka par šīm A.Auziņa nopietnajām grāmatām recenzijas galvenokārt rakstījis Rihards Treijs, valsts emeritētais zinātnieks. Ja A.Auziņš vēsturei būtu pievērsies tik nopietni jau savu žurnālista gaitu pirmsākumos, arī viņš varbūt būtu emeritētais.

Rakstnieks lasīja savu dzeju. Runāja no galvas, ne no papīrīša. Un izteicās, ka nav tik fenomenāli spējīgs visu savu dzeju paturēt galvā, kā to pieprot Skaidrīte Kaldupe un Amanda Aizpuriete.

Rakstniekiem ir savi audzēkņi. A.Auziņam tādi ir mācītājs Juris Rubenis, teātra zinātnieks Normunds Naumanis, tagadējais žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un citi.

Nelieli ieskicējumi. Kuri ir A.Auziņa Valsts prezidenta kandidāti? Georgs Andrejevs un Aivars Endziņš. Vai rakstnieks slēdz derības? Jā gan. Zaudējis, jo apgalvojis, ka Aivars Lembergs netiks apcietināts. Cer, ka nezaudēs, jo apgalvo, ka Aigars Štokenbergs nebūs Valsts prezidents. Vai bijis kādas partijas biedrs? No iestāšanās komunistiskajā partijā izvairījies. Pēcatmodas gados piecas partijas piedāvājušas vietu savās rindās, taču rakstnieks atteicies. Par ko priecājas? Ka Ainārs Šlesers iemācījies runāt pieņemamā latviešu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi