Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Katram sirdī kāds vaļasprieks

Druva
23:00
20.04.2007
8

Vispirms Cēsu kultūras centrā, bet līdz svētdienai Izstāžu namā apskatāma rajona kultūras darbinieku vaļasprieku izstāde “Es daru tā, citi dara tā.” Vairāk nekā 30 radoši cilvēki cits citam un arī interesentiem bija izlikuši rokdarbus, krājumus. Viņu ikdiena paiet, strādājot ar amatiermākslas kolektīviem, rīkojot pasākumus, dziedot, dejot un teātri spēlējot vai vienkārši strādājot kultūras centrā.

“Ideja radās jau sen. Kad satiku bijušos kultūras darbiniekus, viņi šķita tādi skumji, bet acis iedzirkstījās, kad runājām par rokdarbiem, citiem vaļaspriekiem. Kad ieminējos par izstādi, atsaucība bija necerēta. Arī tagadējie kolektīvu vadītāji un dalībnieki, kultūras centra darbinieki ar lielu interesi ideju atbalstīja,” “Druvai” pastāstīja izstādes rīkotāja

Astrīda Kamša.

Rokdarbnieces aizvadītajā ziemā strādāja jo čakli, krājēji nopūta putekļus no kolekcijām, tie, kuru darbs un vaļasprieks tik ļoti savijies, ka grūti atšķirt, domāja, kā to parādīt citiem.

Zālītē daudzveidīgā izstādē rokdarbi – adījumi, tamborējumi, izšuvumi, salmu cepures, mapes ar gadu gaitā savāktiem materiāliem par dažādām tēmām, dziesmu notis, dzejoļi, deju apraksti. Foajē kā pārsteigums daudziem kultūras biedrības “Harmonija” izdotās grāmatas. Vai tiešām tik daudz!

“Mēs paši bijām pārsteigti, cik daudz ko protam, cik dažādas ir mūsu intereses,” uzsvēra Astrīda Kamša.

Izstādes dalībnieki un interesenti sarunā stāstīja par sevi, skanēja dziesmas, dzeja, deju soļi – arī tie tapuši kā vaļasprieks.

Aina Šķipsna un Mirdza Sedleniece ir tautas daiļamata meistares. Viņu mūžā rokdarbiem bijusi vieta ikdienā no bērnības. “Cik nu pensionāram laika, tik strādāju rokdarbus arī tagad, vienīgi vairs neaužu,” atzina Aina Šķipsna, viena no pirmajām “Raitā soļa” vadītājām. Savukārt ilggadējā bērnu un skolēnu deju kolektīvu vadītāja Mirdza Sedleniece todien atcerējās, kāds izskatījies dziju veikals Rīgā, kad viņa, piecgadīga meitene, tur regulāri iegriezusies. Velta Caunīte ilgus gadus kultūras namā vadījusi šūšanas – piegriešanas kursus. “Darināju visu, ko vajadzēja, un mācīju citiem,” atzīst rokdarbniece. Ar īpašu interesi izstādes dalībnieki apskatīja pazīstamās koncertmeistares Ausmas Sīlītes rokdarbus. Diemžēl veselība neļāva viņai būt kopā ar visiem. Kolēģes Mirdza Sedleniece un Aina Šķipsna atcerējās, kā savulaik pieredzē dalījušās, Astrīda sūtīja sveicienus no Ausmiņas. (Kad tapa raksts, uzzinājām, ka tie bijuši viņas pēdējie sveicieni, Ausmas Sīlītes vairs nav mūsu vidū).

Kultūras centra darbiniece Elza Peipiņa sagādāja pārsteigumu. Daudzām tā iepatikās viņas tamborētās cepures, ka ne viena vien pasūtīja arī sev. “Mazbērni apadīti, jādomā, ko darīt,” tā lakoniski Elza Peipiņa. Arī ansambļa “Gauja” dalībniece Jūlija Rakule netur sveci zem pūra. Viņas vaļasprieks – visi rokdarbi. “Tam, kas patīk, vienmēr var atrast laiku,” uzsver Jūlija.

Popgrupas “Hey” vadītājas Inas Aizgales vaļasprieks – komponēt dziesmas. Pirmā uzrakstīta pirms 12 gadiem un nu jau pūrā ap 50. Tagad top “Puķu dziesmas”, vārdus desmit dziesmu ciklam uzrakstījusi Inga Cipe. “Divas jau uzrakstītas, kad būs visas, gribam ierakstīt,” atklāj Ina Aizgale.

Kora ”Ābele” diriģente Līga Priedīte, kaut atzīst, ka brīvā laika nav, atrod brīžus, lai gatavotu salmu cepures. Vēl viņa kopj aitas, makšķerē un aprūpē bites. “Man ļoti gribas iemācīties pīt klūdziņas. Materiāli ir ezermalā, atliek tik darboties,” saka Līga Priedīte.

Kultūras centra darbiniecei Velgai Ezergailei, kā pati saka, patīk vākt, krāt un apkopot. Septiņus gadus dēls Pēteris ir Kristera Serģa mehāniķis, un Velga ir savākusi septiņas mapes par motobraucēja gaitām – avīžu izgriezumi, sacensību caurlaides, rokassprādzes, biļetes. Vēl var teikt, ka Velga ir kosmētikas firmas “Oriflame”vēsturniece, jo savākusi informāciju par visiem katalogu produktiem pēdējos septiņos gados. Kādreiz krājusi arī Gunāra Bērziņa karikatūras, tās tagad glabājas laukos. “Man tēvs ir krājējs, tas man no viņa,” tā Velga.

“Raitā soļa” vadītājam Andim Kozakam patīk sacerēt jeb rakstīt dejas, tās iestudēt. “Deja top lēni. Man rodas ideja, to izstāstu komponistam, viņš izanalizē un piedāvā muzikālo versiju. Tad top deja. Tas ir garš process,” stāsta Andis, kurš albumos glabā deju aprakstus, fotogrāfijas. Viņa pūrā ne tikai tautiskās, arī netradicionālās dejas.

Politiski represēto Cēsu biedrības valdes locekle Zigrīda Perevalova uz izstādi atnesusi rokdarbus. ”Man vaļasprieki mūža gaitā mainījušies. Esmu dziedājusi, dejojusi. Līgatnē iesaistījos audēju studijā. Tagad man mājās mazas stellītes un aužu,” pastāstīja Zigrīda.

Dzidras Olengovičas vaļasprieks – radošu cilvēku kopā pulcēšana, grāmatu sagatavošana un izdošana, naudas piesaistīšana. Kultūras biedrība apvieno 62 biedrus, tā izdevusi 23 grāmatas. “Top izdevuma “Man vārds ir uz mēles” otrais sējums. Pirmajā bija pārstāvēti 50 autori, otrajā būs daudz jaunu vārdu,” tā Dzidra Olengoviča.

Daudzveidīgajā vaļasprieku klāstā, protams, arī dziedāšana un dejošana, kas kuplināja tikšanās reizi. Senioru ansambļa “Gauja” dalībnieces dziesma pavada gadu desmitu garumā. Bet kora ”Ābele” dziedātājas nesen sākušas dejot. Gan pašām patīk, gan koncerti daudzveidīgāki.

Aizvien var atrast kādu nodarbi brīvam brīdim. Un arī aizņemtie kultūras darbinieki rod prieku, darot to, kas patīk. Un priecējot citus. Ne tikai ar acīm un ausīm baudāmiem vaļaspriekiem. Piemēram, Veras Puidetes aizraušanās ir tortu cepšana.

“Neturi sveci zem pūra. Mēs to nedarām,” ar lepnumu uzsver Mirdza Sedleniece.

Pirmās vaļasprieku izstādes dalībnieki izteica pārliecību, ka jābūt arī nākamajai izstādei. Tie, kuri šajā reizē nokautrējās, jau pārliecinoši teica, ka piedalīsies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi