Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vides inspektora piedzīvojumi

Druva
23:00
20.04.2007
15

Gaujas NP informācijas speciāliste

Pa Gaujas senieleju un mežonīgajām pieteku sāngravām staigājot, gadās atrast gan pagātnes liecības, gan visai bīstamas lietas. Skatīsimies arī uz zemi! Lūk, ko stāsta vides inspektors Māris Mitrevics: „Pirms kādiem septiņiem gadiem, kad režisore Sabīne Stāle veidoja TV sižetus par Gaujas Nacionālo parku, arī es piedalījos raidījumu tapšanā. Tepat, Siguldas teritorijā, dziļi iekšā mežā aiz „Dainām” ir interesants ģeoloģisks objekts Iežu grāvis. Patiesībā grava ar smilšakmens atsegumiem, kurai ir dažādi nosaukumi. Filmēšanas procesā, priecājoties par ainavas mežonīgumu, pēkšņi zemē pamanām kaulus. Es jau skaidri redzu – tie ir dzīvnieku kauli, bet raidījumā tas izskanēja tā miglaini un aptuveni. Varbūt te kāds ir palicis… Varbūt kāds tūrists… Nu, tāds nedaudz karātavu jeb angļu melnais humors sanāca.

Citā reizē filmēšanas nolūkos gājām pa Jodupītes kanjonu. Tas ir līdzīgs kā Daudas upītei, arī ar ūdenskritumiem. Skatos, upītes gultnē starp akmeņiem kaut kas dīvains un dabai nepiedienīgs guļ. Dzelzs gabals. Protams, paceļu un tajā brīdī pēkšņi apjaušu, kas tas ir – rokas granāta. Ko darīt? Mest zemē, turēt rokā? Bail taču! Viens no filmētājiem, Andris Pavlovskis paņem granātu un slaidi pārlidina pāri plecam aiz kanjona sienām. Kad bīstamais objekts mežā ar klusu būkšķi nokrita, ierāvām galvas plecos. Nekas nenotika, protams. Viena iespēja no tūkstoša, ka granāta būtu eksplodējusi.”

„Gaujas Nacionālā parka darbiniekiem tas jau ir labi zināms – kā ekskursijā atbraukušie skolēni tiek laukā no autobusa, tā prom „kokos”. Skolotāja knapi izkāpusi, kad bērnus vairs jau nemana. Kādu reizi, kad dežurēju pie Velnalas, atbrauca skolēnu grupa un visi reizē metās pa taku lejā. Pa vidu viens tāds druknāks arī. Paskrēja garām brīdinājuma uzrakstiem un piktogrammām ar aizliegumu kāpt pāri barjerām virs klints. Skolotājs tajā barā bija pirmais, kas fizkultūrieša veiklībā šķērsoja barjeru, sekoja vēl kādi pāris puiši un dažas meitenes. Tur tālāk ir tikai daži soļi līdz klints sienai, kas ietiecas Gaujā, un diemžēl ir zināmi gadījumi, kad šāda pārgalvība beigusies letāli. Viss beidzās laimīgi, bez upuriem. Vēlāk precizēju savus novērojumus. Jā, tiešām fizkultūras skolotājs ar saviem audzēkņiem…”

„Jā, esmu arī pats skrāpējis smilšakmens klintis. Tas notika tā. Reiz kolēģi man rāda fotogrāfiju ar klinti, kur starp seniem un nosūnojušiem uzrakstiem rēgojas viens pavisam „svaigs” – ar lieliem burtiem smilšakmenī ieskrāpēts „MITRAIS”. Esmu pārsteigts. Kur? Izrādās, Gūtmaņalas sānā, ļoti redzamā vietā, apmēram acu augstumā ieskrāpēta mana, visiem kolēģiem, dabas draugiem un nedraugiem, žuļikiem un maliķiem labi zināmā iesauka. Pie vella… Visi plaši un tālu zina, ka esmu tas par daudz bargais inspektors, kas reizēm dežurē arī pie Gūtmaņalas. Norunājām, ka šis uzraksts ir jānodzēš jeb jāizskrāpē.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi