Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Par maz novērtētā pagaidu galvaspilsēta

Mairita Kaņepe
00:00
01.11.2019
18
Rinkevics2

Latvijas Ārlietu dienesta simtgadei veltītajā zinātniskajā konferencē piektdien Cēsīs Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda viedokli, ka sabiedrība pārāk maz zina par Cēsu nozīmi Neatkarības kara laikā 1919. gadā.

Bermontiādē 1919. gada oktobrī Latvijas valdībai nebija droši palikt Rīgā. Daža ministrija jau bija izjutusi, ko nozīmē būt apšaudes tuvumā. Tā Cēsis uz dažām nedēļām kļuva par Latvijas pagaidu galvaspilsētu. Te strādāja arī Ārlietu ministrija, tā bija izvietota Raunas ielā līdzās citām, te uz sēdi sanāca likumdevējs, notika Tautas padomes sēde par stratēģiskiem lēmumiem valsts teritorijas nosargāšanā.

Pieredzējušus vēsturniekus, jaunos diplomātiskā dienesta darbiniekus un uz konferenci lūgtos cēsniekus uzrunājot, ministrs Edgars Rinkēvičs atgādināja, cik plaši sabiedrībai zināms, kādēļ 1919. gada vasarā Liepāja kļuva par Latvijas pagaidu galvaspilsētu, bet daudz mazāk zināms, ka 1919. gada rudenī Bermontiādes laikā par Latvijas pagaidu galvaspilsētu kļuva Cēsis. Te varēja turpināties valdības ministru, ministriju darbs.
“Paldies, cēsnieki, ka ārlietu dienests savas pastāvēšanas simts gadu jubileju var atzīmēt tieši Cēsīs. Ar to mūsu dienesta simtgades atzīmēšana gan nebeidzas, arī 11. novembrī, kad tiks atzīmēta simtgade Latvijas brīvībai, izcīnītai kaujas laukā, nebeigsies. Ārlietu dienesta simtgades atzīmēšanu turpināsim vēl pusotra gada, un Latvijas valsts simtgades svinības beigsies 2021. gada 26. janvārī. Tajā dienā apritēs tieši simts gadu, kopš Latvija tika starptautiski atzīta.”

Konferences saturs vēstīja – Latvijas ārlietu dienests darbojies arī laikā, kad valsts tika okupēta un pēc Otrā pasaules kara praktiski nepastāvēja. “Ārlietu dienests vēl darbojās, tas uzturēja Latvijas nepārtrauktības ideju. Tas Latvijai palīdzēja 90. gadu sākumā, Lat­vijas ārlietu dienestam izdevās īstenot mērķus, kas bija izvirzīti arī pirms simts gadiem – panākt valsts neatkarības atzīšanu.”

Ministrs pirmā Latvijas vēstnieka Zigfrīda Annas Meierovica veikumu vēl pirms valsts nodibināšanas 1918. gadā nosauca par cīņu, kas risinājusies vēl vienā nozīmīgā frontē – diplomātiskajā. Latvijas diplomāts toreiz Rie­tumeiropā skaidroja Latvijas paš­noteikšanās tiesības. “Ārlietu ministra darbības ieroči bija smadzeņu viela,” simts gadus senu cīņu diplomātijas “frontē” raksturoja E. Rinkēvičs. Ne velti Ār­lietu ministrijā uz sienas rakstīts, ka Latvijas brīvība ir izcīnīta gan ar spēku un ieročiem, gan ar spalvas asumu. “Tagad, kad esam Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās, jāsaka pal­dies arī tiem Latvijas diplomātiem, kuri cīnījās, lai pasaulē neaizmirstu Latvijas valsti, un tiem, kuri mūsdienās cīnījās, lai Latvija atgrieztos un būtu vienotā ģeopolitiskā telpā,” konferences ievadā uzsvēra ministrs un atgādināja: “Nekas vēl nav beidzies! Par šo – Latvijas esamību ģeopolitiskā telpā – mums jācīnās katru dienu.”

Viena no zinātniskās konferences tēmām, izpēte saistībā ar cēsniekiem, kuri strādājuši Latvijas ārlietu dienestā. To izklāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Pirms referātiem ministrs uzsvēra, ka cēsnieki joprojām ir diplomātiskajā dienestā, un norādīja, ka viens no viņiem aktīvi lobējis, lai simtgades svinības diplomātiskā dienesta pārstāvjus sapulcinātu Cēsīs.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs 90. gadu vidū absolvējis Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju un jau ilgāku laiku strādā Ārlietu dienestā. A. Pelšs bijis pārliecināts, ka pienācējiem Latvijas diplomātiskajā dienestā jādod iespēja svētkus ar vēsturnieku uzstāšanos klausīties tieši Cēsīs, būt starp cēsniekiem. Vēsturnieku trijotne – Gints Apals, Tālis Pumpuriņš un Ainārs Lerhis – spraigā diskusijā demonstrēja izpētīto vēstures jautājumos, pēc tam, kad saņēma no auditorijas jautājumus. Trīs vēsturnieki pārgāja arī aizrautīgās debatēs par situāciju Eiropā pēc Pirmā pasaules kara, jaundibināto valstu sekmēm diplomātijas jomā. Vēsturnieku spriedumi ļāva paraudzīties uz valsts veidošanas procesiem vēl dažos aspektos.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks, vēsturnieks Gints Apals nāca klajā ar šādu atziņu pārdomām: ” Karš ir politikas turpinājums, tikai ar citiem līdzekļiem. Mazajām un jaunajām valstīm tas varēja būt pilnīgi otrādi – politika un ārpolitika bija kara turpinājums, bet ar ārpolitikas līdzekļiem. Tas skāra Latviju. Pēc Neatkarības kara, kas beidzās ar uzvaru, Latvija joprojām bija diplomātiski neatzīta valsts. No starptautisko tiesību viedokļa tā bija Krievijas impērijas teritorija – ārvalstu intervences un pilsoņu kara plosīta. Tomēr Latvijas valsts pamati veidojās vēl pirms valsts proklamēšanas. Valsts turpināja veidoties reizē ar pirmajiem soļiem.”

Vēsturnieku diskusiju Gints Apals noslēdza ar viedokli, ka Bermontiāde – 1919. gada karš – bija labākais, ja tā drīkst teikt, zinot par bojā gājušajiem, kas ar Latvijas valsti tās nostiprināšanā varēja notikt. Pasaulei bija nepārprotami izskaidrojams un saprotams, kas bija Latvijas neatkarības karš. Ienaidnieks to izraisīja uz Latvijas zemes, tajā par brīvību krita Latvijas dēli.

Pirms konferences ārlietu dienesta darbinieki pulcējās pilsētas centrā pie Brīvības pieminekļa, godinot 1919. gada cīnītājus. Viņi pie pieminekļa nolika tumšsarkanu rožu rindu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi