Lai noskaidrotu, kādas problēmas komunālajā dzīvē satrauc Cēsu iedzīvotājus, kā arī, lai uzzinātu jaunumus par veicamo un iecerēto, uz “Druvas” telefonakciju aicinājām Cēsu domes komunālās nodaļas vadītāju Igoru Mercu. Zvanītāju netrūka, dažs uzdeva konkrētus jautājumus, cits dalījās savās problēmās un pārdomās.
Ielas un ieceres
– Vai Festivāla iela šogad iegūs jaunu segumu?
– Tuvākajā laikā uzsāksies ielas rekonstrukcijas projektēšana, tā jāpabeidz līdz rudenim. Tāpēc negribas solīt, ka jau šogad sāksies reāli darbi. Daudz kas atkarīgs no finansiālajām iespējām, jo vajadzību pilsētā ļoti daudz. Ceļš no ieceres līdz realizācijai nav viegls, un viss nenotiek tik ātri, kā gribētos.
– Ne pārāk labā stāvoklī ir Pētera iela, lai gan pa to brauc baļķu vedēji un cita smagā tehnika.
– Ar “Latvijas valsts ceļiem” notiek sarunas, lai Gaujas iela līdz Pētera ielai un Pētera iela līdz Rīgas ielai tiktu atzīta par tranzīta ceļu. Tas ļautu piesaistīt valsts finansējumu, lai ielas segumu un apgaismojumu varētu sakārtot atbilstoši prasībām. Tur nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, kādu pašvaldībai nav. Pirms dažām nedēļām skaitījām tranzīta kravas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Ceru, ka jautājums virzīsies uz priekšu un tiks pieņemts mums labvēlīgs lēmums.
– Vai jautājums par A.Kronvalda ielu kā pilsētas trešo satiksmes loku joprojām ir aktuāls?
– Pagaidām nav zināms, kad iecere gūs realizāciju dzīvē, jo problēmu un neskaidrību vēl daudz. Sarežģītākais jautājums – dzelzceļa šķērsošana, par ko nav izdevies vienoties ar “Latvijas Dzelzceļu”. Vai auto brauktuvi veidot pa augšu, pa apakšu dzelzceļam, vai tomēr vienā līmenī. Otra problemātiska vieta ir “CATA” teritorija, jo iela iet tai cauri. Šie jautājumi tiek risināti, bet virzība ir lēna.
Protams, būtu labi, ja iesākumā izdotos atrast naudu, lai sakārtotu A.Kronvalda ielu posmā no J.Poruka ielas līdz Valmieras ielai. Arī tas būtu solis uz priekšu. Iespējams, tuvāko gadu laikā varētu izveidot rotācijas apli Piebalgas un A.Kronvalda ielas krustojumā. Tā izbūve iekļauta arī projektā par trešo satiksmes loku. Tas nāktu par labu satiksmes drošībai, jo liktu autovadītājiem samazināt ātrumu. Rotācijas aplis Valmieras ielā pierādījis savu lietderību. Pat tad, ja avārijas notiek, sekas ir mazākas. Tiesa, Cēsīs nav daudz iespēju rotācijas apļus izveidot, bet, manuprāt, tie ir efektīvāki nekā luksofori.
– Kādas ir ieceres par Dzintara – Valmieras ielas krustojumu? Rītos tur veidojas pamatīgi sastrēgumi.
– Domāju, ka tur ar laiku tiks izveidots luksofora krustojums, bet tas notiks pēc diviem, trim gadiem. Tad arī nedaudz mainīsies kustība. Braucot uz augšu pa Dzintara ielu, pie Maija ielas būs jāgriežas pa labi, jo pretējā gadījumā ziemā radīsies problēmas, ja mašīnām nāksies stāties pie luksofora. Tas viss vēl rūpīgi jāizvērtē, bet par nepieciešamību kaut ko mainīt runāts jau sen. Apgaismojums un satiksmes drošība
– Vai šogad varam cerēt, ka ierīkos apgaismojumu K. Valdemāra ielā? Arī citviet pilsēta vakaros ir tumša.
– Tieši apgaismojuma izveidei šogad tiks likts lielāks uzsvars. Ielu apgaismojuma izbūvei K. Valdemāra ielā no Pļavas ielas līdz Piebalgas ielai esam piesaistījuši Eiropas finansējumu. Šī ir ļoti svarīga iela pilsētā tieši no gājēju drošības viedokļa, jo te staigā cilvēki ar redzes traucējumiem, tāpēc nepieciešams atbilstošs apgaismojums.
Ievērojot arvien pieaugošo satiksmes intensitāti, šogad esam iecerējuši izbūvēt apgaismojumu Lapsu ielā no Vaives līdz J.Poruka ielai. Šis posms ir ļoti tumšs, līdz ar to bīstams. Arī gājēju ietve tur nav visā garumā.
Vienmēr esmu teicis, ka nepieciešams izbūvēt apgaismojumu Uzvaras bulvārī, jo šī pilsētas daļa grimst tumsā. Ja Cēsīs notiek pasākumi, arī te ir liela gājēju plūsma. Turklāt stacijas tuvums rada palielinātu bīstamību. Projekts jau izstrādāts, finansējums atrasts, un šovasar apgaismojums taps izbūvēts, sākot no Noliktavas ielas – Raunas ielas krustojuma, līdz Uzvaras bulvārim, tad pa to līdz J.Poruka ielai. Apgaismojumu iegūs arī J.Poruka iela, jo laternas uzstādīs no dzelzceļa līdz rotācijas aplim.
Plānots uzstādīt apgaismojuma laternas Raunas ielā domes ēkas pusē līdz pat Vienības laukumam. To veiks līdztekus uzņēmuma “Telia” projektam, kura ietvaros firma Raunas ielā ieguldīs optiskos kabeļus sakariem, internetam, arī novērošanas kameru pieslēgumam. Izmantosim iespēju, ka te raks, reizē ierīkosim arī ielas apgaismojumu.
Paredzēts, ka arī Vienības laukums iegūs labāku apgaismojumu, jo pagaidām situācija ir neapmierinoša. Arī daudzās citās vietās pilsētā kaut nedaudz uzlabos ielu apgaismojumu. To cenšamies darīt katru gadu.
– Varbūt pa dienu var izslēgt luksoforus Piebalgas – Lapsu ielas krustojumā, jo tie tikai traucē kustības plūsmai.
– Esam analizējuši situāciju šajā krustojumā. Dati rāda, ka pa Lapsu ielu nebūt nebrauc daudz mazāk mašīnu kā pa Piebalgas ielu. Tāpēc nebūtu pareizi dot “zaļo gaismu” braucējiem pa Piebalgas ielu, lai autovadītājiem būtu sarežģīti izbraukt no Lapsu ielas.
– Pie Cēsu 2.pamatskolas ir ātruma ierobežojuma zīme „30”. Tā jāievēro arī naktīs un brīvdienās, kad skolā neviens nemācās.
– Esam saņēmuši vairākus ierosinājumus par šo tēmu. Domāsim par papildu plāksnes uzstādīšanu, kas ierobežotu zīmes darbības laiku. Tā tas jau ir pie 1.pamatskolas Gaujas ielā.
– R.Blaumaņa bulvāra, J.Poruka un Lapsu ielas krustojumā pie luksoforiem no asfalta pazudis gājēju pārejas krāsojums. Kad nedarbojas luksofori, grūti pāriet ielu. Arī citviet Cēsīs ir līdzīga situācija.
– Laika apstākļi vēl nav tādi, lai horizontālos marķējumus varētu atjaunot, bet, tiklīdz laiks būs piemērots, darbi sāksies. To dara katru gadu, bet grūti izskaidrot, kāpēc marķējumi tik ātri pazūd, pat ja tos iestrādā ar mūsdienīgām tehnoloģijām, uzklājot termoplastu.
– Vai beidzot tiks izbūvēta pāreja pāri dzelzceļam pie stacijas? Grūti skatīties, kā mokās māmiņas ar bērnu ratiņiem, arī veci cilvēki. Cik gadus jau šis jautājums netiek atrisināts!
– Beidzot šī problēma būs atrisināta. Esam piesaistījuši Eiropas finansējumu, ja visas formalitātes ar “Latvijas Dzelzceļu” atrisināsies bez lielas aizķeršanās, šajā vietā jau šogad uzbūvēs vienlīmeņa gājēju pāreju.
Izstrādāts arī projekts gājēju ietvei no rotācijas apļa gar J.Poruka ielu Instruktoru skolas teritorijas pusē, kā arī gājēju pārejai pāri dzelzceļam. Kad projekts īstenosies, gan nav zināms, viss atkarīgs no finansējuma.
Papeles tomēr apdraud cilvēkus
– Zvanu no R.Blaumaņa bulvāra par tām bēdīgi slavenajām papelēm. Negribu dzīvot satraukumā, ka kāds bojātais koks uzkritīs uz mājas, jo daži koki ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Zinu, ka cilvēki, kas dzīvo ielas galā, kur papeles nozāģētas, ir pateicīgi. Vai darbs turpināsies?
– Papeļu nozāģēšana tika pārtraukta pēc lielām sabiedriskās organizācijas “Zaļā zeme” aktivitātēm. Darbs turpināsies, bet tagad ir papildu prasības, piemēram, Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka, organizējot koku nociršanu, nepieciešams veikt sabiedrisko apspriešanu. Pirms tam gribam iedzīvotājiem piedāvāt R. Blaumaņa bulvāra rekonstrukcijas tehnisko projektu, lai ikvienam būtu skaidrs, kā notiks ielas apzaļumošana, kas būs papeļu vietā, kādi darbi vēl tiks veikti. Sabiedriskai apspriešanai jautājumu nodos jaunnedēļ, pirms tam to izskatīs domes vides attīstības padomē.
Bet konkrēto gadījumu fiksēsim, jo mums jāņem vērā arī faktors, ka bīstamie koki rada apdraudējumu cilvēkiem. Cēsu domes kokaugu aizsardzības komisija atkārtoti apsekos papeles, ja tās tiešām būs bīstamas, likuma ietvaros lems par to nozāģēšanu.
– Kāpēc Noras ielā nav savāktas smiltis, kuras izkaisīja ziemā? Citur pilsētā to dara, mūs aizmirsuši. Arī ielas šajā pilsētas daļā prasās pēc pamatīgāka remonta.
– Par smiltīm noskaidrošu, un jautājums tiks atrisināts. Varu paskaidrot, ka šī pilsētas daļa nav aizmirsta. Ir projekts apjomīgiem darbiem kvartālā ap 3. pirmsskolas izglītības iestādi Noras ielā. Iecerēts asfaltēt vairāku ielu braucamo daļu, ierīkot gājēju ietves un veloceliņus, izbūvēt ielu apgaismojumu un veikt stāvlaukuma izveidošanu zaļajā zonā. Projekts liels, nepieciešami lieli līdzekļi, tāpēc īstenosim to pa etapiem. Arī tas atkarīgs no finansējuma, ko cenšamies piesaistīt gan Latvijā, gan Eiropā.
– Zvana iedzīvotāja no Raiskuma ielas. Lasu, ka pašvaldībai ir daudz plānu, lai uzlabotu pilsētas infrastruktūru, bet nav dzirdēts, ka arī mūsu pusē kaut kas mainīsies. Netiekam galā ar ūdeņiem, kas nemitīgi applūdina ielu un māju pagalmus. Tagad citi jau staigā kurpēs, mēs vēl aizvien brienam zābakos. Pašteces sistēma ir sabojāta, un situācija kļūst arvien bēdīgāka.
– Mēs par to zinām un saprotam, ka situācija jārisina. Asfaltējot Annas ielu, kur tiks izbūvēta arī lietus ūdens kanalizācija, mēģināsim atrisināt virsūdeņu problēmas Raiskuma ielā.
Pašvaldībā tagad strādā speciāliste ar atbilstošu izglītību un pieredzi šo jautājumu risināšanā, līdz ar to situācija visā pilsētā, cerams, sāks uzlaboties.
Bet, kā allaž esmu teicis, vispirms jāveic inventarizācija, lai apzinātu stāvokli un tad, izvērtējot visus par un pret, uzsāktu sistēmas sakārtošanu un uzlabošanu. Kur varēsim, veidosim atklāto jeb grāvju sistēmu, citur – slēgtās sistēmas. Daudzviet privātmāju būvētāji paši aizbēruši grāvjus, tā radot problēmas virsūdeņu novadīšanai. Visu uzreiz sakārtot nevarēsim, bet darīts tiks.
Cūcības taisām paši
– Zvana no Drabešu pagasta. Cēsis ir skaista pilsēta, bet labo iespaidu bojā grausti, piemēram, vecā pirts ēka Pļavas ielā.
– Jā, šādas ēkas bojā skatu, bet gandrīz ikvienā Eiropas lielpilsētā un mazpilsētā ir pamestas un pusgruvušas ēkas. Iespēju robežās pašvaldība strādā, un situācija ar katru gadu tomēr uzlabojas.
– Tuvojas grāfa Zīversa svētki, bet Pils parka gravā pie pareizticīgo baznīcas veidojas pamatīga izgāztuve. Līdzīga situācija arī Vintera gravā netālu no Gaujas ielas, arī citviet, pat pašā pilsētas centrā.
– Jā, mums ir informācija par šīm vietām, un turpmāk pašvaldības policija darbosies vēl aktīvāk, lai apzinātu un sodītu vainīgos. Cenšamies kopīgi situāciju kontrolēt. Daudz ir jau izdarīts. Vairākas šādas stihiskas izgāztuves pilsētā likvidētas. Pilsētas sakopšanā pavasarī aktīvi iesaistījām bezdarbniekus. Manuprāt, uz Latvijas fona Cēsis ir sakopta pilsēta, bet, protams, netrūkst mums arī vēl „melno” punktu. Bet der atcerēties, ka paši cēsnieki jau vien tie piedrazotāji ir, neviens no malas to nedara. Paši taču veidojam sakopto vidi, un no katra atkarīgs, kāda būs mūsu pilsēta.
Komentāri