Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Audzē gaļas liellopus

Druva
23:00
08.05.2007
71

Taurenes pagasta zemnieku saimniecībā „Baložkalns” jau vairākus gadus audzē gaļas liellopus.

Saimniece Ludmila Suhomļinova pastāstīja, ka pašlaik ganāmpulkā kopā ar teļiem ir 31 dzīvnieks: „Pirms trim gadiem man bija arī 15 līdz 20 piena govis, bet tās likvidēju. Sākās sarežģījumi ar piena naudām, nemaksāja, tāpēc likvidēju. Tiklīdz to izdarīju, tā piena cenas sāka augt, bet tik un tā nospriedu, ka vairs negribas atjaunot piena lopu ganāmpulku, jo nav tam spēka.”

Pašlaik Ludmila audzē trīs šķirņu lopus – melnos Aberdin – Angusus, sarkanraibos Herefordus un brūnos Limuzīnus. Šogad nopirkts viens Šarolē un viens Beļģijas zilais teļš. Vērtējot, kura šķirne ražīgāka, saimniece atzina, ka jāņem vērā vairāki faktori. Ludmila: „Piemēram, Herefordi izaug lieli, bet govīm ir maz piena, ar ko barot teļus. Angusi ir mazāki, bet tiem ir daudz piena. Labprāt tos turētu, bet šie lopi ir ļoti agresīvi. Domāju pāriet tikai uz Šarolē un Beļģijas zilajiem.”

Tā kā gaļas lopiem ļoti svarīgas ir kustības, govis cauru diennakti ganās ārā, kūtī pavadot tikai ziemas naktis. Lopu barība ir zāle, siens un arī milti. Tie tiek pirkti, jo saimniecībā nav auglīgas zemes, kur audzēt graudus. Ziemai zaļbarību negatavo, jo pietiekot ar sienu un miltiem.

Ludmila lopus pārdod Vecpiebalgā SIA ”Ranko” kautuvei: „Cenas tur ir kā visās sertificētajās kautuvēs – 46 santīmi par dzīvsvara kilogramu. Gribētos saņemt vairāk, jo man ir bioloģiskā saimniecība. Varbūt jāmeklē cita kautuve. Apkārt braukājot kāds lietuvietis, bet nezinu, vai viņam ir sertificēta kautuve, cik maksā. Vācijā, piemēram, veikalos gaļa nekur nemaksā lētāk par četrarpus eiro. Tur tad arī zemniekam maksā daudz vairāk nekā mums. Problēma jau ir tā, ka šeit par tādu cenu gaļu neviens nepirks. Turklāt latviešiem liellopa gaļa ne visai garšo.”

Saimniece atzīst, ka varētu audzēt cūkas, bet viņai nepatīkot specifiskā smaka. Agrāk tās audzējusi, bet nospriedusi, ka nevēlas.

Ludmila: „Vispār man sīkie lopi nepatīk. Vienu laiku domāju, ka varētu turēt aitas, bet secināju, ka kūts nav tām piemērota. Turklāt, būtu jātur vismaz simts aitu, bet man nav spēka tik daudzas nocirpt. Apsverot dažādus variantus, paliku pie gaļas liellopiem. Liela peļņa jau nav, bet iztikt var. Galvenais, ka lauki ir sakopti. Govis visu noēd – pat purvainas vietas un krūmus. Slikti, ka apgrauž arī eglītes. Ja tās grib saglabāt, tad jāiežogo.”

Ludmila pie lopiem strādā gandrīz viena: „Bērni prom Rīgā, negrib nākt atpakaļ uz laukiem. Dēls vēl man dažas dienas nedēļā palīdz, bet pavisam atgriezties nevēlas. Tomēr nav jau tik traki. Grūtākā ir mēslu vešana un barības pienešana, jo man šie darbi jāveic ar rokām. Citādi ar gaļas lopiem rūpju nav daudz, jo tie visu laiku ir ganībās. Vasarās es pat īpaši viņus neredzu, jo paši izvēlas, kur ganīties. Viss būtu labi, ja es tā nepārdzīvotu kaušanu. Vismaz nedēļu pirms un pēc lopu nodošanas man ir lieli kreņķi. Man dzīvnieki ir ļoti mīļi, visiem zinu vārdus. Nav kā konveijers, kur tikai numuri un nav emociju. Bet kaut kas jau iztikai jādara. Citam darbam nederu, jo nav ne tādas izglītības, ne pieredzes, ne arī kādam mani vajag šajā vecumā.”

Ludmila atzīst, ka bez Eiropas maksājumiem saimniekot nebūtu jēgas: „Saņemu naudu par katru zīdītājgovi, arī platībmaksājumus, kā arī par to, ka man ir bioloģiskā saimniecība. Ja nebūtu ES maksājumu, nebūtu jēgas saimniekot, jo ar tik mazu ganāmpulku pelnīt nevarētu. Lai ar lopu audzēšanu varētu iztikt, manuprāt, vajag vismaz simts dzīvniekus, bet nav spēka apkopt tik lielu ganāmpulku. Esmu jau nolēmusi to palielināt, bet tikai līdz 45 lopiem.”

Par to, kā nonākusi līdz lauksaimniecībai, Ludmila smej, ka par laucinieci kļuvusi Taurenē: „Esmu dzimusi Rīgā, tur arī pavadījusi jaunību. Strādāju viesnīcā. Kad apprecējos, dzīvojām pieci cilvēki vienā istabiņā. Vīrs strādāja celtniecībā un braukāja apkārt. Tad nu toreiz Taurenē kolhoza priekšsēdētājs Dilba piedāvāja Līvānu māju, lai nākam šurp. Taurenē pirmo reizi arī lopus ieraudzīju. Atceros, kā kaimiņiene man pārmeta, ko es te ar manikirētiem nagiem daru, lopu arī nav. Nu, paņēmu lopus un iepatikās. Sākumā jau bija grūti, nezināju, kas jādara, vīrs slauca govis. Atnesās govs, bet es ar saviem manikirētajiem nagiem skrēju pa pagastu kliegdama pēc palīdzības. Tagad esmu priecīga, ka atnācu uz laukiem. Par Rīgu sirds nemaz nesāp. Varētu jau pārdot saimniecību un nopirkt

sev labu dzīvokli, bet negribu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
5

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi