Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Audzē gaļas liellopus

Druva
23:00
08.05.2007
6

Taurenes pagasta zemnieku saimniecībā „Baložkalns” jau vairākus gadus audzē gaļas liellopus.

Saimniece Ludmila Suhomļinova pastāstīja, ka pašlaik ganāmpulkā kopā ar teļiem ir 31 dzīvnieks: „Pirms trim gadiem man bija arī 15 līdz 20 piena govis, bet tās likvidēju. Sākās sarežģījumi ar piena naudām, nemaksāja, tāpēc likvidēju. Tiklīdz to izdarīju, tā piena cenas sāka augt, bet tik un tā nospriedu, ka vairs negribas atjaunot piena lopu ganāmpulku, jo nav tam spēka.”

Pašlaik Ludmila audzē trīs šķirņu lopus – melnos Aberdin – Angusus, sarkanraibos Herefordus un brūnos Limuzīnus. Šogad nopirkts viens Šarolē un viens Beļģijas zilais teļš. Vērtējot, kura šķirne ražīgāka, saimniece atzina, ka jāņem vērā vairāki faktori. Ludmila: „Piemēram, Herefordi izaug lieli, bet govīm ir maz piena, ar ko barot teļus. Angusi ir mazāki, bet tiem ir daudz piena. Labprāt tos turētu, bet šie lopi ir ļoti agresīvi. Domāju pāriet tikai uz Šarolē un Beļģijas zilajiem.”

Tā kā gaļas lopiem ļoti svarīgas ir kustības, govis cauru diennakti ganās ārā, kūtī pavadot tikai ziemas naktis. Lopu barība ir zāle, siens un arī milti. Tie tiek pirkti, jo saimniecībā nav auglīgas zemes, kur audzēt graudus. Ziemai zaļbarību negatavo, jo pietiekot ar sienu un miltiem.

Ludmila lopus pārdod Vecpiebalgā SIA ”Ranko” kautuvei: „Cenas tur ir kā visās sertificētajās kautuvēs – 46 santīmi par dzīvsvara kilogramu. Gribētos saņemt vairāk, jo man ir bioloģiskā saimniecība. Varbūt jāmeklē cita kautuve. Apkārt braukājot kāds lietuvietis, bet nezinu, vai viņam ir sertificēta kautuve, cik maksā. Vācijā, piemēram, veikalos gaļa nekur nemaksā lētāk par četrarpus eiro. Tur tad arī zemniekam maksā daudz vairāk nekā mums. Problēma jau ir tā, ka šeit par tādu cenu gaļu neviens nepirks. Turklāt latviešiem liellopa gaļa ne visai garšo.”

Saimniece atzīst, ka varētu audzēt cūkas, bet viņai nepatīkot specifiskā smaka. Agrāk tās audzējusi, bet nospriedusi, ka nevēlas.

Ludmila: „Vispār man sīkie lopi nepatīk. Vienu laiku domāju, ka varētu turēt aitas, bet secināju, ka kūts nav tām piemērota. Turklāt, būtu jātur vismaz simts aitu, bet man nav spēka tik daudzas nocirpt. Apsverot dažādus variantus, paliku pie gaļas liellopiem. Liela peļņa jau nav, bet iztikt var. Galvenais, ka lauki ir sakopti. Govis visu noēd – pat purvainas vietas un krūmus. Slikti, ka apgrauž arī eglītes. Ja tās grib saglabāt, tad jāiežogo.”

Ludmila pie lopiem strādā gandrīz viena: „Bērni prom Rīgā, negrib nākt atpakaļ uz laukiem. Dēls vēl man dažas dienas nedēļā palīdz, bet pavisam atgriezties nevēlas. Tomēr nav jau tik traki. Grūtākā ir mēslu vešana un barības pienešana, jo man šie darbi jāveic ar rokām. Citādi ar gaļas lopiem rūpju nav daudz, jo tie visu laiku ir ganībās. Vasarās es pat īpaši viņus neredzu, jo paši izvēlas, kur ganīties. Viss būtu labi, ja es tā nepārdzīvotu kaušanu. Vismaz nedēļu pirms un pēc lopu nodošanas man ir lieli kreņķi. Man dzīvnieki ir ļoti mīļi, visiem zinu vārdus. Nav kā konveijers, kur tikai numuri un nav emociju. Bet kaut kas jau iztikai jādara. Citam darbam nederu, jo nav ne tādas izglītības, ne pieredzes, ne arī kādam mani vajag šajā vecumā.”

Ludmila atzīst, ka bez Eiropas maksājumiem saimniekot nebūtu jēgas: „Saņemu naudu par katru zīdītājgovi, arī platībmaksājumus, kā arī par to, ka man ir bioloģiskā saimniecība. Ja nebūtu ES maksājumu, nebūtu jēgas saimniekot, jo ar tik mazu ganāmpulku pelnīt nevarētu. Lai ar lopu audzēšanu varētu iztikt, manuprāt, vajag vismaz simts dzīvniekus, bet nav spēka apkopt tik lielu ganāmpulku. Esmu jau nolēmusi to palielināt, bet tikai līdz 45 lopiem.”

Par to, kā nonākusi līdz lauksaimniecībai, Ludmila smej, ka par laucinieci kļuvusi Taurenē: „Esmu dzimusi Rīgā, tur arī pavadījusi jaunību. Strādāju viesnīcā. Kad apprecējos, dzīvojām pieci cilvēki vienā istabiņā. Vīrs strādāja celtniecībā un braukāja apkārt. Tad nu toreiz Taurenē kolhoza priekšsēdētājs Dilba piedāvāja Līvānu māju, lai nākam šurp. Taurenē pirmo reizi arī lopus ieraudzīju. Atceros, kā kaimiņiene man pārmeta, ko es te ar manikirētiem nagiem daru, lopu arī nav. Nu, paņēmu lopus un iepatikās. Sākumā jau bija grūti, nezināju, kas jādara, vīrs slauca govis. Atnesās govs, bet es ar saviem manikirētajiem nagiem skrēju pa pagastu kliegdama pēc palīdzības. Tagad esmu priecīga, ka atnācu uz laukiem. Par Rīgu sirds nemaz nesāp. Varētu jau pārdot saimniecību un nopirkt

sev labu dzīvokli, bet negribu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi