Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Novembrim somā sniegs

Sarmīte Feldmane
00:00
07.11.2019
5
Rudens1 1

“Pirmās sniega piciņas jāienes istabā, jāizmētā pa stūriem, jānoskaita pātari, tad nākamvasar istabā nelīdīs mušas,” saka vecpiebaldziete, biteniece Lilita Plūme un uzsver, ka sniega ir tik, ka, labi gribot, var arī uzvelt sniegavīru.

Novembris atnācis ar sniegu. Oktobris savukārt bijis, kā jau rudens mēnesim pieklājas. Tikai pagājušajā svētdienā Vidzemē piedzīvojām iekšzemes novados spēcīgāko vētru pēdējā desmitgadē. Parasti vēja brāzmas virs 25 metriem sekundē plosās piekrastē, bet šoreiz 27,2 metri stiprs vējš reģistrēts Priekuļos.

Citādi oktobris kā oktobris, katru gadu atšķirīgs. Tā 6.oktobra rītā Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz −5,1 °C, bet Madonā līdz −5,4 °. Viszemākā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā šajā datumā reģistrēta 1951.gadā, kad valdīja sals līdz −8 grādiem. Daudzviet zeme īslaicīgi bija nosnigusi balta, bet noturīga sniega kārta neizveidojās, sniegs ātri nokusa.

Mēneša vidus bija silts, lietains. Vairākās meteoroloģiskajās stacijās tika konstatēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Daugavpilī un Rucavā pat +20,2 °C. Jauns Latvijas absolūtais 16. oktobra siltuma rekords reģistrēts Pāvilostā +20,5 °C. Vairākas dienas pēc kārtas tika sasniegti jauni siltuma rekordi. Oktobra pēdējās dienās gan kļuva vēsāks, trešdien dažviet peļķes klāja ledus kārta.

Kāds oktobris bijis citus gadus? 2009. gada 12.oktobrī daudzviet Vidzemē tika novērots pirmais sniegs. Zosēnos sniega segas biezums sasniedza 11 cm. Vidzemē tas radīja elektroenerģijas pārtraukumus vairāk nekā desmit tūkstošiem AS “Latvenergo” klientu. Bojājumi tika konstatēti visos Vidzemes rajonos. Cēsu rajona teritorijā vien 1276. Savukārt 16.oktobrī Rīgā, nākamajās dienās visā Latvijā sāka snigt pirmais sniegs, tas gan bija slapjš.

1999.gada pirmais sniegs tika novērots 18.oktobra naktī, sniga Latvijas austrumu rajonos. Sa­vukārt 1989.gada 21.oktobrī Smilte­nes un Alsviķu iedzīvotāji novēroja ziemeļblāzmu. Nāka­majā dienā Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,1 °C Rīgā, bet nākamajā dienā vēl viens – +17,3 °C. Toties 1979.gada 31.oktobrī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −8,7 °C, kas bija arī viszemākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra Rīgā oktobrī.

28. oktobrī bija Simjūdis. Ja šajās dienā migla līst kā aukstas asaras, tad ziema ies pēc vasaras, tas ir, kāda vasara, tāda ziema. Ticējums vēsta, ja oktobris skaidrs, sauss, tad būs vējaina ziema. Ja oktobrī vēl siltas dienas, tad būs silti Ziemassvētki. Jauks oktobris paredz agru un skaistu pavasari.

Ticējums saka, ja 1.novembrī sals un sniegs, pavasaris būs vēls un auksts, ja atkusnis – silts. 2. novembrī vējaina diena sola vētrainu un sniegiem bagātu ziemu.

Novērojumu vēsturē arī novembris bijis gan silts un lietains, gan auksts un vējains, ar sniegu un ziedošām puķēm. 1999.gada 22.novembrī sniega segas biezums Latvijā bija aptuveni 10 cm. 2009.gada 21.novembrī Rīgā tika uzstādīts jauns dienas absolūtais temperatūras maksimums, +11,1 °C. Iepriekšējais rekords tika sasniegts 1926. gadā, kad gaisa temperatūra bija +10,5 °C.

“Ziema nāk. Bites stropos vei­do kamolus, tātad aukstums tuvojas,” teic vecpiebaldziete Lilita Plūme.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi