Uguns novērošanas torņu dežurantu uzdevums ir pamanīt ikkatru dūmu strūklu, lai pasargātu mežu no ugunsgrēka posta.
Cēsu virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Viktors Ivašins skaidro, ka darbs uzsākts tikai sešos no astoņiem torņiem, jo divos novērošanas kabīnes kļuvušas bīstamas. Visu dežurantu darba laiks ir vienāds – no plkst. 12 līdz apmēram 20. Tomēr, ja ugunsbīstamība palielināsies un ilgstoši būs karsts laiks, tad dežuranti darbu sāks agrāk un arī beigs vēlāk.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šis pavasaris bijis daudz mierīgāks. V.Ivašins atzīst: „Ugunsbīstamība rajonā pagājušajā gadā bija augsta, jo laiks bija karsts un sauss. Ja pagājušajā gadā kopumā bija 51 ugunsgrēks un uz šo laiku bija jau 12 degšanas, tad šogad bijuši tikai astoņi ugunsgrēki, kuros skarti apmēram 18 hektāri meža. Parasti ugunsgrēki sākās ar kūlas dedzināšanu, bet man šķiet, ka sakarā ar paredzētajiem lielajiem sodiem redzama tendence kūlas dedzināšanas gadījumu skaitam samazināties.”
Uguns novērošanas torņu dežurantiem ir atbildīgs darbs. Viņiem jāvēro meži un jāprot secināt, kad redzamie dūmi ir no ugunskura dedzināšanas, kad no degošiem atkritumiem un kad izcēlies ugunsgrēks, kā arī to, cik kilometru attālumā tas deg. V.Ivašins skaidro, ka situācijās, kad deg kūla vai zemsedze, to uzreiz nemaz neredz.
„Mums pietrūkst dežurantu,” atzīst V. Ivašins, stāstot, ka šo darbu veic gan gados vecāki cilvēki, gan arī jauni. Raiskumā par dežurantiem strādā ap 20 gadus veci jaunieši.
Ieriķu mežniecības uguns novērošanas torņa dežurants Arnis Saltums strādā pirmo gadu, tomēr, jau mācoties skolā, viņš piedalījies ugunsdzēsības sacensībās: „Ar dabu ir saistīts arī mans sporta veids – nodarbojos ar orientēšanos, tādēļ jāsargā meži, lai pašam būtu kur skriet!”
Šogad virsmežniecība saņēma jaunu specializēto transportu meža apsekošanai un uguns ierobežošanai. V.Ivašins skaidro, ka tā izmantota Ieriķos notikušā ugunsgrēka dzēšanai: „Šoreiz tomēr mašīna palīdzēja minimāli, jo uguns ļoti ātri pārvietojās un liesmas bija pat cilvēka augstumā, turklāt ūdens daudzums mašīnā ir mazs. Secinājumus par jauno tehniku varēsim izdarīt tikai nākamajā gadā.” V.Ivašins skaidro, ka būtiskākais ir tas, ka, izmantojot jaunās mašīnas, iespējams ekonomēt laiku, līdz ar to novērst vai ierobežot ugunsgrēku daudz ātrāk.
Kūlas dedzināšanas laiks ir pagājis, taču V.Ivašins prognozē, ka nākamais bīstamais periods būs zemeņu, tad aveņu laiks: „Diemžēl cilvēki uzcep desiņas, paēd pusdienas un atstāj ugunskuru nenodzēstu.”
V.Ivašins atgādina, ka ugunsbīstamības periodā jebkura dedzināšana ir jāsaskaņo ar mežzini: „Jāuzraksta iesniegums, kas jāiesniedz mežniecībā, un mežzinis nolemj, dot atļauju vai ne.” Tomēr šī procedūra neattiecas uz ugunskura kurināšanu tam speciāli paredzētās vietās.
Komentāri