Četrus mēnešus Latvija dzīvo Francijas noskaņās. Šķiet, ikviens šajā laikā būs dzirdējis par festivālu “Francijas pavasaris”. Tas ir lielākais Francijas kultūras pasākums, kāds jebkad organizēts Baltijas jūras reģionā, un ir atbilde 2005.gada beigās Francijā notikušajam festivālam “Pārsteidzošā Latvija”.
“Pēc „Pārsteidzošās Latvijas” bija sajūta, ka esam parādā Latvijas iedzīvotājiem, kuri par Francijā notiekošo varēja tikai lasīt, ka nevarējām Latvijā parādīt unikālos runājošos akmeņus. Tāpēc, rīkojot “Francijas pavasari”, nolēmām ne tikai aicināt cilvēkus uz pasākumiem Rīgā, bet vest Franciju pie Latvijas iedzīvotājiem. Runājām ar pašvaldībām, tās bija ļoti aktīvas. Valsts un pašvaldību sadarbība šādu kultūras projektu īstenošanā ir ļoti nozīmīga. Atbalsts bija arī pilsētās, kurās tika īstenoti mazāki projekti, piemēram, Cēsīs. Pašvaldība izrādīja lielu pretimnākšanu, un franču mākslas kvalitāte varēja nonākt līdz ikvienam valsts iedzīvotājam,” stāsta festivāla “Francijas pavasaris” programmas koordinatore Vita Timermane–Moora.
Festivāls pirmām kārtām ir nozīmīgs kultūras notikums, kurā Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar Francijas mākslu, taču nav aizmirstas arī citas sadarbības jomas. Tostarp pilsētu sadraudzība, kuras ietvaros notiek daudzi pasākumi. Visaktīvākā sadarbībā, protams, ir Rīga, bet programmas koordinatore kā labu piemēru minēja arī Vidzemi, kas sadarbojas ar Lejasreinas reģionu. Vidzemes plānošanas reģions un Lejasreinas departamenta padome līgumu noslēdza 2005.gadā, un tā ir pirmā reģionu sadarbība. Maija beigās Latvijā ieradās Lejasreinas reģiona delegācija, kas viesojās arī Cēsīs.
Galvenais uzsvars likts kultūras projektu apmaiņai.
“Visiem kultūras projektiem, kurus pieteica festivālā, bija jāatbilst noteiktiem kvalitātes rādītājiem. Projekta kvalitātei jābūt izcilai, un pamatprogrammas piedāvājums tam atbilst pilnībā. Otrs kritērijs – profesionālisms, proti, katram projektam abās valstīs ir profesionālas institūcijas, kuru pamata nodarbošanās ir dažādu mākslas projektu īstenošanu. Trešais – sadarbība uz līdzvērtības principiem, proti, visi projekti ir ar līdzvērtīgu iesaisti, sadarbojoties šīm institūcijām, kā arī ar līdzvērtīgu finansiālo ieguldījumu. Lai to ilustrētu, dažos vārdos par fotogrāfiju izstādi “Filips Halsmanis. Fotogrāfijas. Francijas personības 1934.-1960.”, kas bija Francijas puses ideja. Protams, Latvijai šī izstāde bija īpaša, jo F.Halsmanis dzimis Rīgā. Izstāde ir unikāla, jo tajā aplūkojamas oriģinālās meistara fotogrāfijas, kurās redzamas tā laika spilgtākās personības. Šādi lieli projekti iespējami, tikai abām pusēm sadarbojoties, jo Latvijas puse nevarētu apmaksāt šādu izstādi. Dārgākās bija izmantošanas tiesības un apdrošināšana, augstas bija arī drošības prasības. Tāpēc šī izstāde nevar notikt nekur ārpus Rīgas. Bija doma, ka varētu to parādīt Ventspilī, bet pat šai pilsētai tas bija par dārgu,” stāstīja projektu koordinatore.
Lai arī izstāde jau beigusies, Latvijas iedzīvotājiem, tostarp arī cēsniekiem, būs iespēja iepazīties ar Francijas fotomākslinieku darbiem. Jūlijā Izstāžu namā atklās izstādi “Vie privee”, kurā būs redzamas Francijas nacionālā mākslas fonda fotogrāfijas. Izstādes koncepts ir privātā dzīve, fotogrāfijas aptver vienu pieeju fotogrāfijai, tā saucamo inscenēto dzīvi. Tie nav momentuzņēmumi, bet inscenētas dzīves situācijas.
Festivāla laikā Latvijā varēja ne vien baudīt franču mākslu, bet arī šīs valsts pavārmākslas noslēpumus. Nedēļu Latvijā strādāja Francijas pavāri. Labākie darbojās Rīgas smalkākajos restorānos, bet 12 studenti no pasaules līmeņa kulinārijas skolas “Ferrandi” – dažādās Latvijas pilsētās, tostarp restorānā „Tigra” Priekuļos.
Festivāls noslēgsies 21.jūnija vakarā Rīgā Doma laukumā ar vērienīgu šovu.
“Latvijā viesosies elektroniskās mūzikas tēvs Pjērs Anrī, kuram šogad apritēs 80 gadi. Droši var teikt, ka šis būs viens no nozīmīgākajiem elektroniskās mūzikas koncertiem, kādi skanējuši un vēl skanēs Baltijā, jo šis cilvēks ir viens no nedaudzajiem vēl dzīvajiem elektroniskās mūzikas pamatlicējiem. Pjērs Anrī ir absolūts novators skaņas estētikas nozarē, kā arī jaunas muzikālās brīvības pionieris, kurš ar saviem uzcītīgajiem tehnoloģiskajiem pētījumiem atvēris durvis uz citām muzikālajām pasaulēm. Mums tik labi zināmais Žans Mišels Žārs ir viņa skolnieks. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka P.Anrī piekritis te veidot savu elektroniskās mūzikas uzvedumu, kas būs kā lielisks noslēgums šim vērienīgajam festivālam,” atzīst V.Timermane–Moora, piebilstot, ka noslēguma pasākums būs bez maksas.
Protams, ka šāds festivāls prasa ne tikai lielu organizatorisko darbu, bet arī finansiālos līdzekļus. Ārlietu ministrija šim pasākumam prasījusi 400 tūkstošus latu, bet programmas koordinatore saka, ka grūti aplēst kopējās izmaksas, jo ir vēl daudz dažādu ieguldījumu, ko nerēķina naudā: “Ir skaidrs, ka tas maksā ne maz, bet viennozīmīgi var teikt, ka ieguvums ir daudz lielāks, nekā abu valstu ieguldītie finanšu resursi. Šim pasākumam ir tā pievienotā vērtība, ko nevar aprēķināt. Tas ir jūtams lēciens attiecībās, gan starpvalstu, gan mūsu iekšējās. Šis ir pirmais tik vērienīgs projekts, kurā plecu pie pleca sadarbojas valsts, pašvaldības un privātās organizācijas, arī tas ir svarīgs ieguvums.”
Šī gada rudenī būs Turcijas dienas Latvijā un Latvijas dienas Turcijā. Jādomā, ka arī Cēsīm šis pasākums neies secen, jo mūsu pilsētai ir sava vieta valstu sadarbībā. Nākamgad plānotas arī Vācijas un Krievijas dienas Latvijā, bet šie trīs projekti noteikti būs mazāki nekā “Francijas pavasaris”.
Komentāri