Vasara rajona koriem būs skanīga. Kolektīvu plānos ir gan ārzemju koncertbraucieni, gan dažādi vietējie pasākumi.
“Par rajona Dziesmu svētkiem šovasar varam saukt dziedāšanas svētkus Rāmuļos, kas veltīti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Daumanta Gaiļa piemiņai,” saka valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa.
Trešo reizi Daumanta Gaiļa dzimtajos Rāmuļos sabrauks mūsu rajona un Rīgas kori, kuri saistīti ar viņa un dēlu Aivara un Viestura vārdu. Tradīcija iedibināta pirms 15 gadiem. Šajā reizē svētkos piedalīsies pieci rajona kori un četri no Rīgas. Repertuārā iekļautas pazīstamas latviešu kora klasikas pērles un tautasdziesmu apdares.
Svētku reizi bagātinās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudija “Figaro”, kuru vada diriģents Viesturs Gailis. Operstudija ir kā turpinājums mācību priekšmetam Operklase. Grūti novilkt robežu, kur beidzas viena un sākas otra. Un tomēr – operstudijas projekti ir pilni operu iestudējumi, tos veido rādīšanai plašākai publikai, tajos piedalās labākie vokālās nodaļas studenti. Šovasar estrādē pie Rāmuļu pamatskolas visus priecēs D.Čimarozas komiskā opera “Slepenās laulības”, piedalīsies arī Jaunā Rīgas kamerorķestra ansamblis, Rīgas horeogrāfijas skolas audzēknes. Pirms pieciem gadiem “Figaro” izrādīja operu bērniem “Ansītis un Grietiņa”. Klausītāju netrūka un ne viens vien mazais īstu operu redzēja pirmoreiz.
“Šī vieta ir īsti piemērota koru koncertam. Uzkalniņš, vakara saule pār koku galiem, estrāde, koristi tautastērpos…” dziedāšanas svētku ainu uzbur to režisore Guna Rukšāne. “Esmu iepazinusi Daumantu Gaili, viņa ģimeni no citu atmiņām. Interesanta personība bijis viņa tēvs –
spēcīgu balsi, ka neuzdrošinājies to laist vaļā, skaļš, enerģisks, māte, savukārt, bijusi klusa, iejūtīga. Tēvs spēlējis vijoli un daudz braukājis pa ballēm, kā tik izdzirdējis kādu jaunu dziesmu, tā vilcis kladi ārā un pie-rakstījis vārdus. Klades ar apmēram 900 dziesmām glabājas pie dēla Viestura. Kladēs arī viņa paša vērojumi, dzejojumi. Savukārt viņa sieva pierakstījusi tikai vienu dziesmu,” stāsta Guna Rukšāne un piebilst, ka Gaiļu dzimta paaudzēs bijusi stipra un mīl mūziku.
“Dziedāšanas svētkus gaida visi rāmulieši, mums tas ir liels notikums. Skolēni ir aptaujājuši vietējos iedzīvotājus, savākuši atmiņu stāstījumus,
Daumanta Gaiļa vārds mūspusē ir pazīstams, “ “Druvai” pastāstīja Rāmuļu skolas direktore Aija Sīmane un piebilda, ka Rāmuļos dzimuši divi slaveni diriģenti, arī Juris Dzeguze, kurš emigrējis uz ASV. Rāmuļu bibliotēkas vadītāja Vaira Krūmiņa svētku reizei gatavo izstādi par Daumanta Gaiļa dzimtu – fotogrāfijas, kurās redzami abi dēli diriģenti -Aivars un Viesturs, mazbērni, kā arī paša Daumanta Gaiļa dzīves un darba ainas.
Patlaban pie skolas notiek lieli rekonstrukcijas darbi – tiek pārveidota estrāde, lai ērtāk gan skatītājiem, gan koncerta dalībniekiem. Skolas pagalmā jaunas formas iegūst puķu dobes un, kā “Druvai” pastāstīja strādniece Liene Martinsone, jāpaplašina celiņi, lai cilvēkiem būtu vairāk vietas.
“Katrreiz, kad Rāmuļos ir svētki, estrāde tiek uzlabota, varbūt pēc pieciem gadiem būs zem jumta,” domās dalās pagasta kultūras dzīves organizatore Edīte Leimane un piebilst, ka ne jau tikai svētkos to izmanto, arī skolā pavasarī un rudenī ir gana daudz dažādu pasākumu.
Jūnija pēdējā sestdienā ceļš uz Rāmuļiem būs balts.
Savukārt 28.jūlijā desmit rajona kori brauks uz Seci Aizkraukles rajonā. Ar Eiropas Savienības programmas Kultūra 2000 atbalstu te notiks 1. starptautiskais koru festivāls Mūzikas iedvesmas lauks 2007. Tajā piedalīsies 16 ārvalstu kori, 130 kori no Latvijas.
“Šie svētki būs savdabīgi. Festivāla laikā būs gan konkursi, gan koncerti reģionos, gan meistardarbnīcas. Secē notiks pasaules diena. Koristi ne tikai piedalīsies koncertā, bet arī sacentīsies sēļu spēlēs. Svētku repertuārs ir plašs. Katrs koris mācās citu tautu dziesmas, kuras izdziedās kopā. Dziedātāji apgūst franču, itāļu, grieķu, angļu, somu, vācu tautasdziesmas. Repertuārā ir arī ES himna. Savukārt latvieši citas tautas iepazīstinās ar septiņām pazīstamām kora dziesmām, tostarp “Gaismaspili”, “Saule, pērkons , Daugava”, “Bēdu manu lielu bēdu”,” stāsta valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa.
Šī būs pēc būtības pirmā Eiropas Dziesmu diena – brīvdabas koncerts ar apvienotā kora, orķestra, solistu un etnisko dziedātāju piedalīšanos. Tajā atklāsies Latvijas muzikālais savdabīgums. Svētku rīkotāji ir pārliecināti, ka visvieglāk to atrast arhaiskajā mūzikas slānī, proti, tradicionālajā mūzikā. Dziesma, viens no senākajiem cilvēka pašizpausmes veidiem, aizved mūs pie vieniem avotiem. Piemēram, Balkānos, Baltijā, Gruzijā, Pireneju pussalā ir saglabājies burdons. Šis savdabīgais dziedājums liecina, ka mums, eiropiešiem, ir kopīga pagātne, bet šis festivāls vēlreiz dos pārliecību, ka būs kopīga nākotne. Eiropā nav daudz reģionu, kur būtu bijusi izplatīta burdona daudzbalsība – līdzās, piemēram, Balkāniem šāda daudzbalsības dziedāšana bijusi attīstīta un
vēl joprojām ir dzīva Latvijā, īpaši Kurzemes rietumos, Latgales ziemeļaustrumos un Sēlijā. Akurāt Sēlijas burdons ir ārkārtīgi īpatns, un tam līdzīga nav nekur citur. Arī sēļu dialekts
ir bezgala neparasts, ļoti reti sastopams. Tāpēc koru kopdziedāšanas pasākumam izvēlēta Sēlija.
Ne tikai Rāmuļos un Secē vasarā dziedās rajona kori, daudzi pasākumi paredzēti pagastos, arī vieskoncerti citās zemēs, piedalīšanās festivālos.
Komentāri