Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Saimniecības groži sievietes rokās

Monika Sproģe
00:00
17.11.2019
5
Sieviete Laukos Fotomarta 1

Oktobrī publicētais “Eurostat” pētījums liecina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs lauksaimniecības uzņēmumu vadītāju vidū vislielākais
sieviešu īpatsvars ir Latvijā un Lietuvā, proti, 45%, bet viszemākie rādītāji ir Nīderlandē, tikai 5% no visiem lauksaimniecības uzņēmumiem vada sievietes.

Lauksaimniecība ES kopumā allaž bijis izteikts “vīru lauciņš”, jo dati atspoguļo, ka visā ES 72% lauksaimniecības uzņēmumu groži ir vīru rokās un tikai 28% saimniecību vada sievietes, taču Latvija un Lietuva nemainīgi jau vairākus gadus pēc kārtas saglabā līderpozīcijas, izceļot sievietes kā labas saimniekotājas. Kur gan palikuši vīrieši?

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa uz šiem rādītājiem raugās ar pietāti, taču nav dūmu bez uguns. “Vienīgais, kas mūžīgi mūžos ir bijušas stabilas, tās ir pārmaiņas, un jāsaka, ka tieši sievietes ir psiholoģiski izturīgākas, elastīgākas jebkuros pārmaiņu laikos. Caur laikiem atrodam piemērus, ka saim­niekojušas uzņēmīgas sievietes. Ja runājam par mūsdienām, tad Cēsu pusē varam nosaukt SIA “Firma Pasāža” un “Stalbe Agro”, abus lauksaimniecības uzņēmumu ilgstoši un veiksmīgi vada sievietes. Tādu piemēru netrūkst arī mazākās saimniecībās,” saka D. Kalniņa.

Tomēr piebilst, ka 90. gados, kad zemnieku saimniecības un privāti lauksaimniecības uzņēmumi tikai veidojās, saimnieks lielākoties bija stiprā dzimuma pārstāvis. Taču nelielās saimniecībās svarīgs ir visas ģimenes atbalsts, iespējams, nemaz nav būtiski, kas parādās oficiālajos reģistros – vīrs vai sieva.

“Saistībā ar statistiskiem rādītājiem iespējami ir visdažādākie minējumi,” norāda LLKC Cēsu biroja vadītāja, “pieredze rāda, ka ekonomiskas krīzes situācijās vai brīžos, kad nozare piedzīvo problēmas, vīrieši atsakās turpināt iesākto, bet, ņemot vērā, ka izveidotajā saimniecībā ieguldīti līdzekļi, darbs un laiks, iesaistītajiem izveidojusies emocionāla piesaiste saimniecībai, lauksaimniecības uzņēmumam, tad sieviete parasti nolemj nepadoties. Viņa apkopo spēkus un notic, ka pēc laika atkal būs labi, ir tikai jāsaņemas un jātiek pāri problēmu dūksnājam.”

Šobrīd LLKC speciālisti jau diezgan pārliecinoši apgalvo, ka laukos sākusies paaudžu maiņa. Kaut daudzi no laukiem aizbraukuši, jaunā paaudze sāk saprast, ka, strādājot tikpat centīgi kā ārvalstīs, var labi pelnīt arī Latvijā. To pierādot pēdējo gadu pieaugošā interese par mājražošanu. Lielākoties viss sākas vaļasprieka līmenī, bet vēlāk pāraug lauksaimnieciskā uzņēmējdarbībā. Laukos tā lielākoties ir pārtikas pārstrāde.
D. Kalniņa atzīst, ka statistikā iekļaujas arī nelauksaimnieciskā ražošana, ja nozīmē saimniekošanu lauku sētā. Te līderos izvirzās tūrisma un aktīvās izklaides pasākumi. “Pirmais, kas ienāk prātā, ir nozares sezonālais raksturs,” saka vadītāja, “bet tūrisms iekļauj citas iespējas pakalpojumu sniegšanā, piemēram, kāzu un citu saviesīgu pasākumu rīkošanu, pārgājienu un sportisku aktivitāšu organizēšanu mazām grupām, vai, kā to pierādīja pagājušā gada “Laukiem būt!” laureāts, savvaļas dzīvnieku vērošanu. Un mēs redzam, pat ja pasākuma realizētājs ir vīrietis, sievietes visbiežāk ir ideju inici­atores un palīgi ideju īstenošanā.”

Visraženāk jaunu ģimeņu saimniecībās idejas ģenerējot sievietes, nereti, kļūstot par māmiņu, sievietes meklē kādu nodarbi, lai reizē būtu mājās, kopā ar bērniem, tāpēc skatās pēc alternatīvām. Tās jaunās ģimenes, kuras nule kā pārcēlušās uz laukiem un atnākušas līdz LLKC, parasti meklējot atbalstu kādai iecerei. D. Kalniņa vērtē, kaut atnācis arī vīrs, jautājumi vairāk rodas sievietei, kas norāda, ka viņa ir idejas autore. D. Kalniņa atminas, ka vēl pirms dažiem gadiem pie LLKC speci­ālistiem nāca jaunieši, kas, mantojuši īpašumu, jautājuši, ko ar to iesākt, ko tur varētu darīt. Tagad jau nāk ar noteiktām idejām un samērā skaidru vīziju.

Izrādās, idejas nesējraķete, kas veido panākumu virkni, var izrādīties arī neziņa par kādreizējām grūtībām, ko cilvēki piedzīvojuši padomju gados un kļūstot par uzņēmējiem atjaunotās Latvijas pirmajā laikā. “Jaunie lauksaimnieki redz citādu attīstību, viņiem nav pagātnes enkuru. Vai izrāviens būs tradicionālā lauksaimniecībā? Grūti pateikt, jo brīvu zemju tikpat kā nav, bet iespējas pastāv, tikai ne uzreiz. Ir jāattīstās lēnām un pakāpeniski, jāuzkrāj zināšanas un jābūt mērķtiecīgam, ar savu komandu, un tā var būt arī ģimene,” bilst D. Kalniņa.

“Druva” jau ieskicēja, ka reitingu kājgalī ierindojusies Nīder­lande, kurā oficiāli tikai 5% no visiem valsts iedzīvotājiem saimniecību vada sievietes. Cēsu biroja vadītāja izsaka minējumu, ka tas varētu būt rādītājs stabilitātei un sakārtotai ekonomikai valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi