Drabešu pagasta ”Lejas Astītēs” atpūtas komplekss ”Laimes ligzda” darbojas divarpus gadus. To izveidojis Cēsu uzņēmums SIA ”Nodus”.
Šajā laikā kompleksā rīkotas balles ar diezgan lielu cilvēku skaitu, bet visvairāk svinētas kāzas. Atpūtas kompleksa vadītāja Iveta Sproģe divarpus gadus darbā pavadījusi uz kāzu viļņa. “Izveidojot atpūtas kompleksu, prātā nenāca, ka atkal modē nāks kāzu svinēšana – ne tikai laulību reģistrēšana, bet arī atmiņā paliekoši svētki ģimenei un draugiem. Tāpēc esmu sagatavojusies gan pieņemt pasūtījumus – telpu izīrēšanai, galdu klāšanai un viesu izguldīšanai, gan kāzu rīkotājiem piedāvāju derīgu informāciju, kā iespaidīgāk veidot kāzu norisi, sākot ar fotogrāfa un mūziķu aizrunāšanu, beidzot ar dažādiem sīkumiem, kuri jāņem vērā, lai svētki izdotos. To visu ļauj iegūtā pieredze un nodibinātie kontakti,” pastāstīja Iveta.
Latviešu kāzu tradicionālais rituāls ir līgavas ienešana kāzu namā, ejot pa dvieli, zem kura paslēpts šķīvis. Pieredze – neizraudzīties šķīvi no neplīstošajiem traukiem. “Tas tik bija skats, kad viens pāris, nedzirdot šķindoņu un bailēs, ka netiks pie bērniem, sauca palīgā vedējus. Par trauku viņi nebija laikus padomājuši, paķēruši šķīvi no galda, bet tas izrādījās neplīstošs.” Iveta mēdz ieteikt arī netradicionālus rituālus, piemēram, vakara krēslā doties lāpu gājienā uz kalna galā ierīkoto ugunskura vietu. Pēc tam daudzi pāri atzinuši, ka tas bijis viens no iespaidīgākajiem kāzu mirkļiem: “Rīkotāji visbiežāk izvēlas tradicionālos tautas rituālus, bet es iesaku viduslaiku kāzu programmu – neparastu pieeju, kura jaunlaulātajiem un viesiem ir aizraujoša.”
”Laimes ligzdas” uzņēmēji sadarbojas arī ar kaimiņu saimniekiem, no viņiem var izīrēt zirgu un līnijdrošku. Jaunā pāra atbraukšana pajūgā rituālu padarot romantiskāku.
”Laimes ligzda” sadarbojas ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem, floristi, mūziķiem. ”Pārsvarā kāzu rīkošanā cilvēki iesaistās pirmo reizi. Te es domāju ne tikai jauno pāri, bet arī vedējus, tāpēc ir saprotams mulsums – no kura gala sākt tik lielu viesību organizēšanu,” skaidro Iveta.” Lielu gandarījumu sagādā tas, ja kāzu otrajā dienā, novērtējot manas pūles, kas neaprobežojas tikai ar telpu īri, par palīdzību pasaka paldies. Latviešiem ļoti svarīgs ir mielasta galds. Katrs pāris man pārjautā, vai ēdienu pietiks. Tāpēc esmu izveidojusi sadarbību ar trim rajona ēdināšanas uzņēmumiem, kuri piedāvā atšķirīgas ēdienkartes, ir uzticami partneri. Galda klājums un kvalitāte vienmēr bijusi nevainojama. Ēdiena tiešām pietiek. Interesanti, ka viesu namus kāzām jaunie pāri sākuši nolūkot jau gadu pirms notikuma. Tas liek domāt, ka kopdzīves juridiska uzsākšana ir izsvērts un pārdomāts solis. Vēl ir novērots, ka jaunās dzīves uzsācēji vēlas uzticēties astroloģiskām sakritībām un spilgtām zīmēm. ”Laimes ligzdā” kāzas esot svinējis arī pāris, kurš laulību noslēdzis astoņos no rīta, jo zīmes rādījušas, ka tas ir viņu laulībām vislabākais laiks. Pats pirmais pāris, kurš kāzas gribēja svinēt 2007. gada septītā mēneša septītajā dienā rezervējis ”Laimes ligzdu” vairāk nekā gadu iepriekš. Šopavasar, kad daudzi interesējušies par iespējām svinēt kāzas zīmīgajā dienā, nācies atteikt, jo kāzu nams jau bijis aizņemts.
Iveta Sproģe domā, ka, pateicoties nosaukumam ”Laimes ligzda”, viņi kļuvuši populāri kāzu rīkošanā. Uz Amatas novadu svinēt kāzas brauc ne tikai no Rīgas, bet arī no Liepājas, Tukuma, Valmieras un citām vietām. “Tā man nācies būt arī par padomdevēju, kur un kā vislabāk pieteikties laulību reģistrēšanai. Pieredze liecina, ka vēl neko nenozīmē svinību vietas pieteikšana. Var gadīties, ka attiecīgajā dienā ir problēmas ar laulību reģistrēšanu – aizņemti visi laiki iecerētajā dzimtsarakstu nodaļā. Var nākties pārcelt arī kāzu dienu tāpēc, ka ne visi katoļu priesteri ir gatavi laulāt piektdienās. Atsevišķos gadījumos, ja pāris ir no dažādām konfesijām un, stājoties laulībā, negrib to mainīt, jāgaida baznīcas atļauja. Izrādās, ka arī šādos jautājumos man, kāzu nama vadītājai, jābūt zinošai, citādi kāzu svinības iecerētajā laikā var nenotikt.”
Pāris reizes ”Laimes ligzdā” notikusi arī laulību reģistrācijas ceremonija. Tam gatavošanās esot īpaša, visvairāk domājot par noformējumu.
Kāzu svinības atšķirīgas dara jauktās laulības. Tad jāievēro kāzinieku vēlmes, saistītas ar dažādiem svarīgiem sīkumiem svinību norisē. Piemēram, lai brīdī, kad jaunais pāris dejo valsi, no griestiem birtu rožu lapiņas. Ja jaunlaulātie un daļa viesu ir veģetārieši, jāveido īpaša ēdienkarte, tajā iekļaujot zirņu vai mannā biezputru, kartupeļus ar biezpienu. ”Katrs viesis ir īpašs, un tāpēc ļoti cenšos ievērot visus lūgumus un par tiem nebrīnos, gluži otrādi – šīs atšķirības dažādo mūsu darbu,” teic Iveta.
“Laimes ligzdā” par tradīciju kļuvusi jauno pāru salidojumu rīkošana, ļaujot cilvēkiem atgriezties vietā, kur jutušies laimīgi. ”Daudzi ir atsaukušies, un es tiešām sastopu un redzu laimīgus pārus. Daži pāri uz pasākumu 1. maijā ierodas ar vedējiem, bet daži jau ar bērniņiem. Katrs pāris stāsta par savām kāzām, neaizmirst arī kuriozus, kas lielās viesībās ir neizbēgami,” atceras Iveta. “Katrs pāris palicis atmiņā, tāpēc tikšanos salidojumā gaidu ar prieku. Atkārtotā tikšanās sniedz gandarījumu mūsu darbam.”
”Manā darbā fiziski un emocionāli noslogotākā ir nedēļas nogale. Brīvo laiku sev pašai varu atrast tikai nedēļas sākumā. To vislabāk pavadu vienatnē ar grāmatu. Katram darbam ir sava garoza, un šādam dzīves tempam esmu pielāgojusies. Visas grūtības atsver viens no sirds pateikts paldies,” secinājusi Iveta.
Komentāri