Rāmuļu skolas estrādē vakars bija piepildīts atmiņām un dziesmām. Paaudzēs kopā sanāca rāmulieši.
Šī bija tā īpašā reize, kad diriģenta Daumanta Gaiļa dzimtajā pusē atcerējās viņa devumu latviešu kora kultūrā un saknes Rāmuļu pusē, viņa vecākus Martu un Eduardu. Kori dziedāja pazīstamas klasikas pērles, bet operstudija “Figaro” izrādīja īstu operu.
“Rāmuļos diez vai tik ātri atkal atbrauks opera. Tas ir notikums. Pierasts jau, ka Zosēnos kas notiek, bet var arī pie mums,” “Druvai” gandarījumu izteica Baiba Dzeguze. Sestdien rāmulieši arī no citurienes sabrauca dzimtajā pusē. Lai paciemotos pie savējiem un arī pabūtu Daumanta Gaiļa atceres reizē. Sandra Tonne bērnību pavadījusi kaimiņos, tagad dzīvo Rankā. “Labā atmiņā Daumanta māte Marta un tēvs Eduards. Marta vēl manas māsas kāzās garu dziesmu dziedāja. Mamma stāstīja, kaimiņi lepojušies, ka dēls pazīstams diriģents un arī mazdēli sākuši diriģēt,” “Druvai” pastāstīja Daumanta Gaiļa dēlu Viestura un Aivara vienaudze Sandra Tonne. Savukārt B. Dzeguze savulaik vadījusi deju kolektīvu, Marta korī dziedājusi ansamblī, bieži nācies būt kopā. “Marta bija vienkārša, neliela auguma kundzīte, riktīga dziedātāja,” tā Baiba Dzeguze, kurai atmiņā arī tas, kā, liels aktīvists būdams, Eduards riktējis, lai Rāmuļos 50.gadu sākumā būtu elektrība, iegādāts transformators, bet negājis. Tad rāmulieši pie pienotavas durvīm piesprauduši zīmīti: “Kamēr Gailis nedziedās, elektrības nebūs.”
Arī iepriekšējās divās reizēs dziedāšanas dienas pasākumā klāt bijušas kaimiņienes Daina Goba un Anna Rudzīte no Vaives. “Tad nebija tik grandiozi, “stāstīja kundzes un piebilda, ka uz zaļumballi gan nepalikšot, rītā agri jāceļas, lopiņi gaida.
Kopkora dziedājums mijās ar mazo rāmuliešu dejām un stāstījumu par Rāmuļiem, Gaiļiem un mūziku.
“Ir prieks būt pasākumā, kurā nav tūkstoši, bet kur vai katrs pazīstams. Te visu – apkārtni, cilvēkus – var ar acīm samīļot,” tā par dziesmu dienu sacīja cēsniece Inese Pilābere. Par koncertu gandarīta bija arī Daumanta Gaiļa dzīvesbiedre Ritma. “Man te viss ļoti patīk. Harijs Spanovskis bija gluži kā mans vīratēvs, kurš vienmēr bija ļoti aktīvs, ja kādreiz kur rīkoja kādas sanākšanas, viņam patika visiem ko pastāstīt, bet jubilejās pats pazīstamās meldijās ielika savus vārdus,” “Druvai” atmiņās kavējās Ritma Gaile.
To, ka dziesmu diena izdevusies, atzina arī Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna: “Ļoti patika. Dvēseliski. Te ir īpaša aura. Vieta nav nodeldēta. “
Viesturs un Aivars Gaiļi bija pateicīgi visiem dziesmu dienas rīkotājiem. “Tikai darītāji zina, kā te viss tapa, kā skolotāji un bērni nesa velēnas, kā glāba pēc lietus gāzēm, kā mazie dejotāji gatavojās, kā pašvaldība gādāja, lai estrāde būtu, režisore Guna Rukšāne, mākslinieki visu lika kopā. Ja tik daudzi ieliek sirdi, tad tas ir redzams, jūtams. “
Valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa “Druvai” uzsvēra, ka tradīcija nebūtu tik stipra, ja to neatbalstītu Gaiļu ģimene. “Te ir tā īpašā gaisotne, cilvēki atstāj mašīnas, kājām nāk uz estrādi, ziedi rokās. Rimti nāk, skaidri zinādami, kurp,” domās dalījās Ilze Kalniņa un piebilda, ka svētki rāmuliešiem dāvājuši iespēju tikt pie jaunas estrādes, kuru varēs izmantot turpmāk.
“Pēc pieciem gadiem atkal Rāmuļos!” atvadoties cits citam sacīja gan vietējie, gan viesi.
Komentāri