Enerģijas, šķiedrvielu un vitamīnu avots

Kartupelis – ikdienišķs pārtikas produkts. Šķiet, ko gan jaunu par to var pateikt. Bet Priekuļu laukaugu selekcijas institūta pētniece Ilze Skrabule, kopā ar kolēģiem veicot tirgus orientētu pētījumu “Re­ko­men­­dāciju izstrāde kartupeļu šķirņu realizācijai veikalos un patēriņam ēdināšanas uzņēmumos”, apkopojusi datus par tupeņa izcili vērtīgajām īpašībām, par to, ko kartupelis spēj dot un kā to nezaudēt ēdiena gatavošanas laikā. Pētījums apgāž mītu par kartupeli kā kalorijām bagātu pārtikas produktu.

Garšīgs, vērtīgs un lēts

“Kartupelis apvieno divas labas īpa­šības – tas ir gan lēts, gan augst­vērtīgs pārtikas produkts, tajā ir lieliski sabalansēti uztura elementi,” saka I.Skrabule.

Bumbuļa galvenā sastāvdaļa ir ūdens, tas veido apmēram 80 procentus kartupeļa. Vidējs, simts gramus smags bumbulis gan satur 22 gramus ogļhidrātu – cieti un cukurus, bet savas uzbūves dēļ kartupeļu ogļhidrāti neuzkrājas organismā tauku veidā. Organisms paņem tik, cik tam vajag, nepūloties sašķelt visu līdz galam. Tādēļ nav iemesls kartupeļus izslēgt no ēdienkartes arī tiem, kas ievēro novājēšanas diētas, tikai nevajadzētu kartupeļus lietot kopā ar treknām piedevām. Jāat­ceras arī, ka ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm.

Vidējs kartupelis satur divus, trīs gramus tik nozīmīgo šķiedrvielu. Tās atrodas galvenokārt bumbuļu mizā, tālab vajadzētu aizmirst aiz­spriedumus, ka ar mizu vārītu vai ceptu kartupeļu mizu nedrīkst ēst.

Šķiedrvielu nozīmi uzturā, šķiet, pat nav jāpaskaidro, tomēr der atgādināt, ka tās līdzdarbojas orga­nisma attīrīšanā, zarnu darbības re­gulēšanā, veicina liekā svara sama­zināšanos. Šķiedrvielām ir svarīga loma holesterīna līmeņa sama­zināšanā. Un te klāt iederas vēl viena svarīga ziņa par kartupeli – tas nesatur holesterīnu un gandrīz nemaz nav arī tauku, simts gramos tikai 0,1 grams! Turklāt tās ir nepiesātinātās taukskābes, kas neveicina aptau­ko­šanos.

Kartupelis ir arī bagātīgs vitamīnu avots – simts grami satur 20 miligramus C vitamīna, kas ir 45 procenti no pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešamās devas. Diemžēl gla­bā­šanas un gatavošanas laikā šī vērtīgā vitamīna daudzums samazinās.

Tupenī netrūkst nozīmīgo B grupas vitamīnu, kas uzlabo asins sas­tāvu un uztur smadzeņu darbību. Tas sa­tur B1, B2, B6 vitamī nus. Kar­tupelī ir arī īsts minerālvielu kokteilis. Sastāvā ir kalcijs, magnijs, cinks, dzelzs, varš un citi elementi, kas piedalās dzīvībai sva­rī­gās fun­k­cijās.

Pareizais tupenis pareizajam ēdienam

Kuram gan negaršo cepti vai eļļā vārīti kartupeļi? Ne mazums dzir­dēti stāsti par maziem bērniem, kas kategoriski atsakās no citiem ēdieniem, uzstājīgi pieprasot tikai un vienīgi frī kartupeļus. Bet eļļā vārīts un taukos cepts kartupelis ir īsta kaloriju bumba! Tas derētu mūžam izsalkušajiem studentiem ar ierobežotu budžetu, bet ne bērniem.

Kā pagatavot kartupeļus tā, lai tie būtu veselīgi? Pētījums ” Reko­men­dāciju izstrāde kartupeļu šķirņu realizācijai veikalos un patēriņam ēdi­nāšanas uzņēmumos” dod atbil­des, kā mainās kartupeļu uzturvē­r­tība atkarībā no izraudzītā gata­vošanas veida.

Visizplatītākais tupeņu gata­voša­nas veids ir mizotu bumbuļu vārī­ša­na. Diemžēl tieši vārot kartupeļi zau­dē daudz daļu savas vērtības. Pirm­apstrādes – mizošanas – laikā samazi­nās šķiedrvielas, jo to visvairāk ir tie­ši mizā. Vāroties par apmēram tre­šo daļu samazinās C vitamīns. Iz­skalojas arī minerālvielas. Tomēr mizoti vārīti kartupeļi saglabā arī pietiekami daudz vērtīgo vielu, lai neat­teiktos ar tiem papildināt ma­ltīti.

Cepot kartupeļus taukos uz pannas, tupenī samazinās ūdens dau­dzu­ms, produkts kļūst koncentrē­tāks. Cepšanas laikā C vitamīns sa­ma­zinās par 20 līdz 45 procentiem. Kartupeļi arī uzsūc taukus, pat diezgan daudz. Tā kā uz pannas cepti kartupeļi labākais ēdiens ir tiem, kurai fiziski strādā, sporto.

Gatavojot kartupeļu čipsus, ūdens iztvaiko gandrīz pavisam. Apmē­ram uz pusi samazinās C vitamīns. Bet visbīstamākā ziņa tiem, kas skai­ta kalorijas, ir fakts, ka brīvo starpšūnu telpu aizņem tauki, tie var veidot pat septiņus procentus produkta.

Gan uz pannas ceptos kartupeļos, gan čipsos ir maz šķiedrvielu, jo tās ir nomizotas. Iesaka cept krāsnī

Ilze Skrabule secinājusi, ka vis­veselīgākie kartupeļu gatavošanas paņēmieni ir divi – nemizotu bumbuļu tvaicēšana un cepšana krāsnī. Ar mizu tvaicētā kartupelī saglabājas gandrīz visas sastāvdaļas, tikai C vitamīns var samazināties par apmēram 15 procentiem. Arī krāsnī cepts, nemizots kartupelis nezaudē ne­vienu savu vērtīgo sastāvdaļu, tikai apmēram 20 procentus C vitamīna. Turklāt šādi cepts kartupelis ir ļoti garšīgs. Ne velti popu­lā­rajā “Lido” centrā Rīgā, Krasta ielā, porcija šāda kartupeļa (viens liels bu­mbulis vai divi vidēji) maksā vai­rāk par latu.

Jāatceras, lai saņemtu visu, ko tupenis var dot, gan krāsnī cepti, gan tvaicēti kartupeļi jāēd ar visu mizu!

Kartupeļus izmanto ļoti plaša ēdie­nu klāsta gatavošanai, ne tikai cep­šanai un vārīšanai. No tupeņiem gatavo biezeņus, biezeņzupas, izmanto kā sastāvdaļu zupām, salā­tiem, cep pankūkas, sacepumus un vēl citus garšīgus kārumus. Četri tupeņu tipi

Lai no kartupeļiem gatavota maltīte būtu izskatīga un garšīga, katram ēdienam jāizvēlas piemērotākā šķir­ne. Ilze Skrabule pastāstīja, ka, lai atvieglotu ieteicamākās kartupeļu šķirnes izvēli, Eiropas kartupeļu pētniecības asociācija ir iz­strā­dājusi metodiku šķirņu iedalī­ju­mam kartupeļu gatavošanas tipos, kas uz­rādīti kartupeļu šķirņu aprakstos.

Kartupeļi tiek iedalīti četros tipos. A tips – tupeņi, kas piemēroti salātu, zupu gatavošanai, bumbuļi pēc vā­rī­šanas neizjūk, to struktūra ir vas­kaina. B tipam pieder nedaudz miltaini bumbuļi, kas izmantojami pa­sniegšanai vārītā veidā, var izmantot salātos, frī gatavošanai. C tipam atbilst miltaini kartupeļi, kas der cep­šanai krāsnī, biezenim. D tips – kartupeļi ļoti miltaini. No tiem var pagatavot lielisku biezeni, bie­zeņ­zupu.

Par katru kartupeļu tipu, tam atbilstošām šķirnēm un piemērotību ēdie­nu gatavošanai stāstīsim turp­māk.