Arhitekta Alfrēda Birkhāna savrupmājā, kas atrodas Cēsīs, Priedes ielā, bija aicinātas viesoties Cēsu mākslinieku un radošo darbinieku ģimenes – Vanadziņi, Rassi, Rozenbergi, Rukšāni, Eglīši un citi, lai vasaras vakarā, dzerot tēju un cienājoties ar zemeņu kūkām, iztēlotos 70 gadus senus notikumus – Bērzainē tik greznās mājas tapšanu. Nams celts 30. gadu otrajā pusē, pirmskara brīvvalstī kļūstot par vienu no arhitekta Alfrēda Birkhāna un gleznotāja Kārļa Sūniņa izcilākajiem kopdarbiem. Abu radošajā sadarbībā tapusi celtne latviešu nacionālajā stilā, kurš veidojās un savu kulmināciju piedzīvoja pirmskara Latvijā.
Lai gan pagājuši vairāki gadu desmiti, kuros ne pašam arhitektam, ne viņa pēctečiem nebija lemts namā dzīvot, nacionālā romantisma izpausmes ir saglabājušās gan ēkas ārējā un dažu telpu veidolā, gan iekštelpās mākslinieka Kārļa Sūniņa panno „Saules dēli medībās” un „Saules meitas peldējās”. Šogad ir gleznotāja – dekoratora Kārļa Sūniņa simtgade. Par to visvairāk runāja, fotogrāfijās sienu gleznojumus iemūžinot, tējas vakara viesi. Mākslas zinātniece Baiba Eglīte atgādināja mākslinieka dzīves gājumu un radošo devumu. Tika pārcilātas K.Sūniņa ilustrētās grāmatas, gleznu reprodukciju albumi. Par Sūniņa dzimtu stāstīja Agra Dage.
Šogad apritēs 110 gadi, kopš dzimis Alfrēds Birkhāns, pirmskara brīvvalsts Nacionālās celtniecības komisijas vicepriekšsēdētājs, Rīgas pilsētas būvju direkcijas direktors, kurš mūža otro pusi pavadīja emigrācijā Kanādā, strādājot savā profesijā. Viņa devums Latvijas arhitektūras un monumentālās mākslas veidošanā 30. gadu otrajā pusē ilgi bijis noklusēts. Ar šo izcilo radošo personību, kurš ģimenes nama celtniecībai bija izvēlējies Cēsis, tagad vēlas lepoties bērzainieši, kas, Ineses Ciekures rosināti, apvienojušies iniciatīvas grupā.
Tējas vakara viesus sagaidīja sirma kundze, arhitekta vedekla Ilga Birkhāna, kura kopā ar vīru Juri 90. gadu sākumā atguva ģimenes īpašumu, un vairāk nekā desmit gadus abi tajā bija saimnieki. Šovasar Ilgas kundze vienīgā apdzīvo mazu daļu no plašā divstāvu nama, bet ne vairs kā saimniece. Nams nonācis nekustamā īpašuma tirgū un nu gaida pircēju, tik nepieciešamo atjaunotāju, kas spētu novērst laika zoba sekas.
Viesi pastaigājās un saulrietā fotografējās dārza terasēs, arī pie arhitektoniskā veidojuma – kapiteļa, uz kura izveidots ziedošs gaisa dārzs. Viesi klausījās Ilgas kundzes stāstījumā par īpašiem kokiem, kas apvij namu un tā pagalmu. Koku varenums apliecina ilgo laika tecējumu un pārvērtības. Arhitekts savrupmāju cēlis tā, lai no viņa darbistabas pavērtos skats uz sv. Jāņa baznīcas torni. Tagad pa darbistabas logu paveras koši zaļa ainava.
Atmiņu vakaram beidzoties, Ilga Birkhāna un viņas kuplā saime jutās pateicīgi par cēsnieku ieinteresētību un vēlmi godināt latviešu māksliniekus.
Komentāri