Sēžoties pie stūres “jautrā prātā”, diezin vai kāds aizdomājas, ka var nākties vairākas diennaktis pavadīt ieslodzījumā. Šoreiz “Druva” vēlējās noskaidrot, kā policija cīnās ar tiem autovadītājiem, kuriem tiesa piespriedusi administratīvo arestu, kas var būt pat līdz 15 diennaktīm ilgs. Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba skaidro, ja, apturot transporta līdzekli, policistiem rodas aizdomas, ka autovadītājs atrodas alkohola reibumā, tiek veikta speciāla pārbaude. Ja tiek konstatēts reibums, policisti sastāda protokolu. Ja autovadītājs atsakās no testa, viņu ved uz slimnīcu, lai veiktu pārbaudi tur. Ja arī to darīt viņš atsakās, tad iestājas tikpat bargs sods kā tad, ja transporta līdzeklis būtu vadīts reibumā.
Pēc protokola sastādīšanas mašīna tiek nogādāta maksas stāvvietā. Ja alkohola līmenis konstatēts līdz promilei, lietu izskata policija, ja vairāk par promili, tā nonāk Cēsu rajona tiesā.
Administratīvo arestu kā soda mēru piespriež arī tiem autovadītājiem, kuri nav pakļāvušies policijas prasībām apturēt transporta līdzekli un mukuši, kā arī tiem, kuri atkārtoti braukuši bez autovadītāja tiesībām. Tomēr arestu nevar piemērot grūtniecēm un sievietēm, kurām ir bērni līdz 12 gadiem, personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, kā arī 1. un 2. grupas invalīdiem.
“Mūsu valstī ir liela demokrātija! Citiem likuma, pārkāpējiem, piemēram, tiem, kuri, alkohola reibumā esot, nespēj pārvietoties, policijā ir jāuzturas līdz atskurbšanas mirklim, taču dzērājiem – šoferiem ir lielas prioritātes. Viņiem kāds atbrauc pakaļ vai arī paši drīkst aiziet uz mājām. Tad trīs dienu laikā protokolu nosūtām rajona tiesai, un tā izlemj soda mēru. Soda nauda var būt 400 – 500 lati.
Tiesa šiem cilvēkiem vēl dod iespēju sakārtot darba attiecības, samaksāt sodu un izņemt mašīnu no stāvvietas, lai nesakrātos lielas maksas. Tikai pēc tam viņiem jāizcieš administratīvais sods, taču tad par to daudzi „aizmirst” un izvairās, ” skaidro J.Goba. Policists atzīst, ka ik pa laikam tiek diskutēts, vai sodu izciest nevarētu uzreiz pēc lietas izskatīšanas, kā tas ir, piemēram, ASV, tomēr priekšlikums līdz šim nav atradis atbalstu.
Ceļu satiksmes pārkāpējiem tiesā nereti izdodas pierādīt, ka cietumsods jāatliek, taču ne vienmēr pēc tam viņi godīgi nāk un to izcieš: “Policisti ir tie, kas skraida un ķer viņus pa visu valsti, lai atgādinātu to, ka jānāk izciest sodu. Sanāk tāds riņķa dancis..”
2007. gadā pusgada laikā rajonā aizturēti 130 šoferi alkohola reibumā, 22 no tiem aizvien vēl izvairās no administratīvā aresta. Kopumā no 2005. gada diennaktis nav “atsēdējuši” 42 šoferi, tai skaitā viena sieviete.
J.Goba skaidro, ka sievietes lielākoties tiek sodītas par braukšanu alkohola reibumā. Bieži vien pasažieri ir vēl lielākā alkohola reibumā, sieviete kā vismazāk dzērusī sēžas pie stūres. Ir gadījumi, kad arī sievietes nepakļaujas policijas norādījumiem un mūk. J.Goba atceras, ka reiz kāda sieviete nav apstādinājusi transporta līdzekli, lai gan policists to norādījis. Viņa turpinājusi braukt, policija mašīnai sekojusi. Sieviete iebraukusi pagalmā un mierīgi iegājusi mājā. Policija sastādījusi protokolu, bet sieviete tā arī nav izpratusi situāciju un vēl iesniegusi sūdzības par likuma sargu rīcību.
Lai nebūtu jāizcieš sods, cilvēki izdomājot visdažādākos attaisnojumus. Daži sāk pastāvīgi slimot, citiem nav kur atstāt bērnus. Daudzi aizbildinoties ar aizņemtību darbā, turklāt nereti strādā ne tikai Cēsīs, bet arī citās Latvijas pilsētās un pat ārzemēs. Šādus argumentus izmanto gan strādnieki, kuriem katra diena ir finansiāli svarīga, gan uzņēmēji. Problēmas sameklēt sodītos policijai rada arī tas, ka ne tikai radinieki, bet arī darba devēji nereti slēpj informāciju par to, kur strādā vai dzīvo meklētais, jo arī viņiem nav izdevīgi, ka darbinieks nestrādā. J.Goba stāsta: “Katru mēnesi aktualizējam sarakstus par personām, kas izvairās no soda. Inspektori regulāri braukā pa pagastiem, tvarsta un atgādina.”
Tomēr ir arī apzinīgi cilvēki, kuri saprot un atzīst savu kļūdu, paņem bezalgas atvaļinājumu un piespriesto laiku nosēž ieslodzījumā. Nereti kameras ir tik pilnas, ka autovadītājiem jāgaida rindā. Kameras taču nepieciešamas arī citiem arestētajiem, kuri ir aizturēti par noziedzīgiem nodarījumiem.
Sodu izciest nākas dažādu profesiju pārstāvjiem, tai skaitā arī policistiem. Sievietēm un vīriešiem ir atsevišķas kameras, tomēr apstākļi vienādi. “Nevajadzētu baidīties izciest sodu. Kameras ir divvietīgas, trīsvietīgas. Vienreiz dienā pienākas siltais ēdiens, ir arī pastaigas un iespēja palīdzēt policijai saimnieciskos darbos,” stāsta J.Goba.
Komentāri