Jau ceturto gadu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) realizē skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumus, dodot bērniem, pusaudžiem un jauniešiem iespēju strādāt algotu darbu vasarā. Rajonā šajā projektā šogad iesaistījušies 27 darba devēji, kopumā nodarbinot 227 skolēnus. Remontē skolas telpas
Jaunpiebalgas pašvaldība šogad devusi iespēju strādāt un nopelnīt naudu 36 pagasta skolēniem.
Jaunpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks administrācijas saimnieciskajā darbā un skolēnu darba vadītājs ar trīs gadu stāžu Eduards Vīķelis stāsta, ka šogad skolēni piesaistīti remontiem.
“Vidusskolā palikušas vēl trīs pabriesmīgas klases, kuras skolēni šovasar remontē. Protams, nākas rādīt, pamācīt un lieku reizi piestāvēt klāt, taču bērni cenšas,” stāsta E.Vīķelis.
“Skolēni jau diezgan agrā pavasarī gaidīja, vai šogad atkal būs iespēja vasarā strādāt. Un tas ir pozitīvi. Viņi šajā projektā ir saskatījuši labumu sev. Viņi strādā, nopelna naudiņu, tā lietderīgi pavadot dienu,” vērtē darba vadītājs un atklāj, ka arī iepriekšējos gados Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība devusi iespēju bērniem strādāt, nodarbinot tos dažādos darbos.
“Iespējams, ka darbi iet uz priekšu nedaudz lēnāk, bet kvalitātes ziņā sūdzēties nevaru. Ja bērniem piestāv klāt, visu parāda un paskaidro, sanāk ne sliktāk kā speciālistiem. Katram sava prasme, katram labāk padodas kas cits. Cenšos visam sekot līdzi un nespīdzināt bērnus ar to, kas viņam varbūt galīgi nesanāk,” saka E.Vīķelis un neslēpj, ka daži bērni strādā galvenokārt naudas dēļ, bet citiem klāt nāk arī patikšana un aizraušanās.
Darba vadītājs uzsver, ka šogad darbam vasarā pieteikušies un skolas klases remontē puiši, kuri nolēmuši mācīties profesionālās izglītības iestādēs un apgūt namdaru specialitāti. “Domāju, ka šiem skolēniem vasaras darbs ir īpaši labs ieskrējiens,” atzīst E.Vīķelis.
Jautāts par disciplīnu, darba vadītājs atbild, ka tādu problēmu īsti nav. “Izdevies organizēt darbu, ka kavējumu un slinkošanas nav. Varbūt iepriekšējos gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esam saskārušies ar nelielām problēmām, bet tagad katrs jūt pietiekamu atbildību. Ja kādam vajadzīga brīvdiena, sarunājam,” stāsta darba vadītājs un piebilst, ka ir daudz skolēnu, kuri iespēju vasarā strādāt un pelnīt naudu novērtē. Taču neslēpj, ka ir arī vidusskolēni, kuri bilst, ka par minimālo algu nestrādās. Strādā un atpūšas reizē
Drustu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnas” saimnieks Leonīds Palms skolēnu nodarbināšanas pasākumā piedalās pirmo gadu, dodot iespēju divus mēnešus strādāt sešiem skolēniem. Saimniecība nodarbojas ar lauku tūrismu.
“Bērniem te ir iespēja nokļūt pie dabas. Paši viņi regulē savu ritmu un darba dienu,” saka L. Palms un neslēpj, ka šajā projektā kā darba devējs saskata arī nelielus mīnusus.
“Kā ierobežojumu izjūtu to, ka viens skolēns var strādāt tikai vienu mēnesi. Tiklīdz pirmie trīs bērni būs apguvuši pienākumus un iejutušies darba ritmā, tā nāks nākamie trīs, kuriem būs jāmāca viss no gala. Un, protams, paiet laiks, kamēr viņi visu apgūst. Citkārt ir vieglāk pašam izdarīt, nekā kavēt laiku, rādot un mācot. Taču tomēr domāju, ka uzņēmējiem jārada vairāk darba vietu, tad bērniem būs iespēja strādāt vienā darba vietā ilgāk,” atzīst “Pļavnu” saimnieks un turpina: “Protams, ir samērā maz darba devēju, kas iesaistās šajā projektā. Ja padomājam, cik ir bērnu un kā viņi pavada vasaru, ir skaidrs, ka darba devēji varētu darīt vairāk.”
L.Palms gan atzīst, ka šajā jautājumā saprot arī darba devējus, kuri izvairās no iesaistīšanās šajā nodarbinātības pasākumā.
“Kā jau mūsu valstī nereti ir – lielākais darbs ir ar papīriem, ne pašiem bērniem. Dzīvē tā tagad iekārtots, ka papīrs ir galvenais. Tiešām, daudz enerģijas jāpatērē, lai sakārtotu attiecības ar valsti. Daudzās lietās valsts varēja nākt pretim, iespējams, tad arī vairāk darba devēju pieteiktos šim pasākumam,” vērtē zemnieks un atzīst, ka kopumā ir apmierināts ar skolēnu attieksmi pret darbu.
“Protams, kādreiz jau ir jāpamāca, ka vajag precizitāti un kārtību. Rezultāts ir jāpanāk tāds, kādu to vajag. Pa roku galam jau strādāt arī nevar. Ja vajag, pamācām, parādām un bērni ieklausās sacītajā. Tomēr jāsaka, ir labi, ka vasarā ir šie rūķīši, kas palīdz,” domā saimnieks.
Sarunas laikā pie “Pļavnu” saimnieka Leonīda Palma pienāk arī viens no šīs vasaras rūķīšiem – Rasa Rozīte. Viņa ir no Gulbenes. Meitene atklāj, ka šovasar beigusi desmito klasi.
“Darāmā netrūkst. Tikko sacepu pīrādziņus, bet manos pienākumos ir arī ravēšana, siltumnīcas un puķu laistīšana, viesu uzņemšana un rūpēšanās par atpūtas vietām. Man te patīk. Te ir daba un svaigs gaiss. Taču visam klāt vēl nopelnīšu šovasar naudiņu,” saka Rasa un aizsteidz laistīt siltumnīcu. Iegūst gan darba devējs, gan skolēni
Raiskuma pagasta viesu mājas “Ungurmuiža” direktore Baiba Šulca stāsta, ka darbu devusi vienai meitenei, kura veiksmīgi iejutusies ritmā un ar visu tiek lieliski galā.
“Šajā projektā piedalos jau trešo gadu, un jāatzīst, ka skolēni ir dažādi. Ir bijuši arī daži neveiksmīgi gadījumi, taču kopumā par bērniem varu teikt visu to labāko. Pagājušajā gadā strādāja 11. klases skolniece, kura lieliski runāja angliski un vadīja pat tūristu grupas. Arī šogad ir ļoti laba meitene, kura uzņem tūristus, labprāt komunicē ar viesiem un palīdz dažādos citos darbiņos,” stāsta B. Šulca un atklāj, ka sākumā pārsvarā visos bērnos vērojams apmulsums un neveiklības sajūta. Taču skolēni ātri iejūtas jaunajā vidē un tiek galā ar saviem pienākumiem.
“Protams, darba devējam simtprocentīgas atdeves nav, jo jārēķinās, ka šie strādnieki vēl ir bērni. Kādreiz varbūt pietrūkst azarta, kādreiz darbs kļūst par vienmuļu, bet tas viss ir pārvarams,” saka “Ungurmuižas” direktore un neslēpj, ka patiesībā šie vasaras skolēni ir liels atbalsts. “Ungurmuiža ir kultūrvēsturisks objekts, bet šajā sezonā ne vienmēr ir iespēja algot profesionālu gidu. Tāpēc skolēni ir liels atbalsts un labi palīgi. Protams, ir jau arī nelielas klapatas. Ar skolēnu ir jāstrādā. Viņš nav tik pastāvīgs savos gados, lai visu zinātu un varētu. Ir jānorāda, dažbrīd jāpamudina,” saka B. Šulca un piebilst, ka bērniem vasaras darbs sniedz pirmo praktisko informāciju, ko nozīmē strādāt un pelnīt naudu. Skolēnus nenovērtēt nevar
SIA “Rasmanis&Dankers” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Artis Rasmanis atklāj, ka jau otro gadu skolēniem dod iespēju nopelnīt vasaras naudu. Pagājušajā gadā uzņēmējs, kas nodarbojas ar būvtehnikas īri un nomu, nodarbinājis gandrīz četrdesmit skolēnus, bet šogad septiņus.
“Ir puiši, kuri pie manis strādāja pagājušajā gadā un arī šogad ir atgriezušies. Taču kopumā jāsaka, apziņas līmenis, prasmes un iemaņas skolēniem ir dažādas. Bet ideja par to, ka skolēniem ir iespēja darboties un par to saņemt atalgojumu, nav slikta. Bez tam viņi vasaru pavada lietderīgi. Nav kaut kur ganījušies pa stūriem, bet ieguvuši darba pieredzi un nopelnījuši naudu,” saka A.Rasmanis.
Jautāts par skolēnu uzvedību, A.Rasmanis atzīst, ka ir skaidrs – skolēni nav simtprocentīgi darba darītāji.
“Kas attiecas uz disciplīnu, izskaidroju, kas ir kas. Ja nespējam vienoties, piedāvāju izbeigt darba attiecības,” atzīst uzņēmējs un, runājot par uzņēmēju aktivitāti, pieļauj ka daudziem nav iespējams piedāvāt skolēniem piemērotu darbu uzņēmumā.
“Ja es neredzētu iespēju, kā skolēnus nodarbināt, domāju, arī projektā nepiedalītos. Vērtēju, ka daudziem darba devējiem vienkārši nav iespēju iesaistīt skolēnus. Pats mēģinu variēt darbus, skolēniem uzticēt dažādus pienākumus, kas viņos uztur interesi par darāmo. Varētu pat teikt, ka darbus cenšos pielāgot vecumam, prasmēm un iemaņām,” saka A.Rasmanis un piebilst, ka skolēnus nenovērtēt arī nevar.
“Jo vairāk viņiem uzticas, jo vairāk cenšas. Domāju, ka kāds no viņiem izmēģina arī savu nākotnes profesiju, bet cits, iespējams, saprot, ka vērtīgāk ir mācīties un iegūt augstāko izglītību, lai kļūtu par vadītāju. Taču skaidrs ir viens – sapratni par to, kā rodas nauda, viņi iegūst,” vērtē A.Rasmanis.
Komentāri