Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Skolēniem dod iespēju strādāt

Druva
23:00
09.07.2007
2

Jau ceturto gadu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) realizē skolēnu vasaras nodarbinātības pa­sā­kumus, dodot bērniem, pusau­džiem un jauniešiem iespēju strādāt algotu darbu vasarā. Rajonā šajā projektā šogad iesaistījušies 27 darba devēji, kopumā nodarbinot 227 skolēnus. Remontē skolas telpas

Jaunpiebalgas pašvaldība šogad devusi iespēju strādāt un nopelnīt naudu 36 pagasta skolēniem.

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks administrācijas saim­nieciskajā darbā un skolēnu darba vadītājs ar trīs gadu stāžu Eduards Vīķelis stāsta, ka šogad skolēni piesaistīti remontiem.

“Vidusskolā palikušas vēl trīs pabriesmīgas klases, kuras skolēni šovasar remontē. Protams, nākas rādīt, pamācīt un lieku reizi piestāvēt klāt, taču bērni cenšas,” stāsta E.Vīķelis.

“Skolēni jau diezgan agrā pavasarī gaidīja, vai šogad atkal būs iespēja vasarā strādāt. Un tas ir pozitīvi. Viņi šajā projektā ir saskatījuši labumu sev. Viņi strādā, nopelna naudiņu, tā lietderīgi pavadot dienu,” vērtē darba vadītājs un atklāj, ka arī iepriekšējos gados Jaunpiebalgas pagasta pašvaldība devusi iespēju bērniem strādāt, nodarbinot tos dažādos darbos.

“Iespējams, ka darbi iet uz priekšu nedaudz lēnāk, bet kvalitātes ziņā sūdzēties nevaru. Ja bērniem piestāv klāt, visu parāda un paskaidro, sanāk ne sliktāk kā speciālistiem. Katram sava prasme, katram labāk padodas kas cits. Cenšos visam sekot līdzi un nespīdzināt bērnus ar to, kas viņam varbūt galīgi nesanāk,” saka E.Vīķelis un neslēpj, ka daži bērni strādā galvenokārt naudas dēļ, bet citiem klāt nāk arī patikšana un aizraušanās.

Darba vadītājs uzsver, ka šogad darbam vasarā pieteikušies un skolas klases remontē puiši, kuri nolēmuši mācīties profesionālās izglī­tības iestādēs un apgūt namdaru specialitāti. “Domāju, ka šiem skolēniem va­saras darbs ir īpaši labs ieskrējiens,” atzīst E.Vīķelis.

Jautāts par disciplīnu, darba vadītājs atbild, ka tādu problēmu īsti nav. “Izdevies organizēt darbu, ka ka­vējumu un slinkošanas nav. Varbūt iepriekšējos gados ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esam saskārušies ar nelielām problēmām, bet tagad katrs jūt pietiekamu atbildību. Ja kādam vajadzīga brīvdiena, sarunājam,” stāsta darba vadītājs un pie­bilst, ka ir daudz skolēnu, kuri ie­­spēju vasarā strādāt un pelnīt naudu novērtē. Taču neslēpj, ka ir arī vi­dusskolēni, kuri bilst, ka par mi­nimālo algu nestrādās. Strādā un atpūšas reizē

Drustu pagasta zemnieku saim­niecības “Pļavnas” saimnieks Leo­nīds Palms skolēnu nodarbināšanas pasākumā piedalās pirmo gadu, dodot iespēju divus mēnešus strādāt sešiem skolēniem. Saimniecība nodarbojas ar lauku tūrismu.

“Bērniem te ir iespēja nokļūt pie dabas. Paši viņi regulē savu ritmu un darba dienu,” saka L. Palms un neslēpj, ka šajā projektā kā darba devējs saskata arī nelielus mīnusus.

“Kā ierobežojumu izjūtu to, ka viens skolēns var strādāt tikai vienu mēnesi. Tiklīdz pirmie trīs bērni būs apguvuši pienākumus un iejutušies darba ritmā, tā nāks nākamie trīs, kuriem būs jāmāca viss no gala. Un, protams, paiet laiks, kamēr viņi visu apgūst. Citkārt ir vieglāk pašam izdarīt, nekā kavēt laiku, rādot un mācot. Taču tomēr domāju, ka uz­ņēmējiem jārada vairāk darba vietu, tad bērniem būs iespēja strādāt vienā darba vietā ilgāk,” atzīst “Pļa­vnu” saimnieks un turpina: “Pro­tams, ir samērā maz darba devēju, kas iesaistās šajā projektā. Ja pa­do­mājam, cik ir bērnu un kā viņi pavada vasaru, ir skaidrs, ka darba devēji varētu darīt vairāk.”

L.Palms gan atzīst, ka šajā jau­tājumā saprot arī darba devējus, kuri izvairās no iesaistīšanās šajā no­darbinātības pasākumā.

“Kā jau mūsu valstī nereti ir – lie­lākais darbs ir ar papīriem, ne pa­šiem bērniem. Dzīvē tā tagad iekārtots, ka papīrs ir galvenais. Tiešām, daudz enerģijas jāpatērē, lai sakārtotu attiecības ar valsti. Daudzās lietās valsts varēja nākt pretim, iespējams, tad arī vairāk darba devēju pie­teiktos šim pasākumam,” vērtē zem­nieks un atzīst, ka kopumā ir apmierināts ar skolēnu attieksmi pret darbu.

“Protams, kādreiz jau ir jāpamāca, ka vajag precizitāti un kārtību. Rezultāts ir jāpanāk tāds, kādu to vajag. Pa roku galam jau strādāt arī nevar. Ja vajag, pamācām, parādām un bērni ieklausās sacītajā. Tomēr jāsaka, ir labi, ka vasarā ir šie rūķīši, kas palīdz,” domā saimnieks.

Sarunas laikā pie “Pļavnu” saim­nie­­ka Leonīda Palma pienāk arī vie­ns no šīs vasaras rūķīšiem – Rasa Ro­zīte. Viņa ir no Gulbenes. Meitene at­klāj, ka šovasar beigusi desmito klasi.

“Darāmā netrūkst. Tikko sacepu pīrādziņus, bet manos pienākumos ir arī ravēšana, siltumnīcas un puķu laistīšana, viesu uzņemšana un rūpēšanās par atpūtas vietām. Man te patīk. Te ir daba un svaigs gaiss. Taču visam klāt vēl nopelnīšu šovasar naudiņu,” saka Rasa un aiz­steidz laistīt siltumnīcu. Iegūst gan darba devējs, gan skolēni

Raiskuma pagasta viesu mājas “Ungurmuiža” direktore Baiba Šulca stāsta, ka darbu devusi vienai meitenei, kura veiksmīgi iejutusies ritmā un ar visu tiek lieliski galā.

“Šajā projektā piedalos jau trešo gadu, un jāatzīst, ka skolēni ir dažādi. Ir bijuši arī daži neveiksmīgi gadījumi, taču kopumā par bērniem varu teikt visu to labāko. Pagājušajā gadā strādāja 11. klases skolniece, kura lieliski runāja angliski un vadīja pat tūristu grupas. Arī šogad ir ļoti laba meitene, kura uzņem tūristus, labprāt komunicē ar viesiem un palīdz dažādos citos darbiņos,” stāsta B. Šul­­ca un atklāj, ka sā­kumā pārsvarā visos bērnos vērojams apmulsums un neveiklības sajūta. Taču sko­lēni ātri iejūtas jaunajā vidē un tiek galā ar saviem pienākumiem.

“Protams, darba devējam simtprocentīgas atdeves nav, jo jārē­ķi­nās, ka šie strādnieki vēl ir bērni. Kādreiz varbūt piet­rūkst azarta, kādreiz darbs kļūst par vienmuļu, bet tas viss ir pārvarams,” saka “Ungurmuižas” direktore un neslēpj, ka pa­tie­sībā šie vasaras skolēni ir liels atbalsts. “Ungurmuiža ir kul­tūrvēsturisks objekts, bet šajā sezonā ne vienmēr ir iespēja algot profesionālu gidu. Tāpēc skolēni ir liels atbalsts un labi palīgi. Protams, ir jau arī ne­lielas kla­patas. Ar sko­lē­nu ir jā­s­trā­dā. Viņš nav tik pa­s­tāvīgs savos gados, lai visu zinātu un varētu. Ir jānorāda, dažbrīd jāpamudina,” saka B. Šul­ca un piebilst, ka bēr­­niem vasaras darbs sniedz pirmo praktisko informāciju, ko no­zī­mē strādāt un pelnīt nau­du. Skolēnus nenovērtēt nevar

SIA “Rasmanis&Dankers” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Artis Ras­manis atklāj, ka jau otro gadu sko­lē­niem dod iespēju nopelnīt va­sa­ras naudu. Pagājušajā gadā uz­ņē­mējs, kas nodarbojas ar būv­tehnikas īri un no­mu, nodarbinājis gandrīz četr­­des­mit skolēnus, bet šogad septiņus.

“Ir puiši, kuri pie manis strādāja pagājušajā gadā un arī šogad ir atgriezušies. Taču kopumā jāsaka, apziņas līmenis, prasmes un iema­ņas skolēniem ir dažādas. Bet ideja par to, ka skolēniem ir iespēja darboties un par to saņemt atalgojumu, nav slikta. Bez tam viņi vasaru pavada lietderīgi. Nav kaut kur ganījušies pa stūriem, bet ieguvuši darba pieredzi un nopelnījuši naudu,” saka A.Rasmanis.

Jautāts par skolēnu uzvedību, A.Ras­­manis atzīst, ka ir skaidrs – sko­lēni nav simtprocentīgi darba da­rītāji.

“Kas attiecas uz disciplīnu, izskai­d­roju, kas ir kas. Ja nespējam vie­no­ties, piedāvāju izbeigt darba attie­cības,” atzīst uzņēmējs un, runājot par uz­ņēmēju aktivitāti, pieļauj ka dau­dziem nav iespējams piedāvāt sko­lēniem piemērotu darbu uzņēmumā.

“Ja es neredzētu iespēju, kā sko­lēnus nodarbināt, domāju, arī projektā nepiedalītos. Vērtēju, ka dau­dziem darba devējiem vienkārši nav iespēju iesaistīt skolēnus. Pats mē­ģinu variēt darbus, skolēniem uz­ticēt dažādus pienākumus, kas viņos uztur interesi par darāmo. Varētu pat teikt, ka darbus cenšos pielāgot vecumam, prasmēm un iemaņām,” saka A.Rasmanis un piebilst, ka sko­lēnus nenovērtēt arī nevar.

“Jo vairāk viņiem uzticas, jo vairāk cenšas. Domāju, ka kāds no viņiem izmēģina arī savu nākotnes profesiju, bet cits, iespējams, saprot, ka vēr­tīgāk ir mācīties un iegūt augstāko izglītību, lai kļūtu par vadītāju. Taču skaidrs ir viens – sapratni par to, kā ro­das nauda, viņi iegūst,” vērtē A.Ras­manis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi