“Augsta dziesma, skani, skani zilā zvaigžņu haosā! Nemirstīgu dari mani, tautas vīru eposā…” – šī dziesma ar senā Pietuka Krustiņa vārdiem un mūsdienu Jāņa Griķa melodiju kļuvusi par otrā Vecpiebalgas puses Inešu ezera apkaimes zemes saimnieku himnu. Sestdien to dziedāja otrajā tautiešu lielīšanās salidojumā Inešu pagasta Cirstu muižā.
Pirms diviem gadiem organizētā eksperimentālā saiešana, kad vienkopus pulcējās tie Inešu pagasta ļaudis, kuri gan nav šīs puses pastāvīgie iedzīvotāji un pamatā dzīvo, strādā citviet Latvijā, taču savu brīvo laiku pavada šajā pusē – agrākos vai vēlākos laikos iegūtajos, paaudžu paaudzēs mantotajos īpašumos, sabiedrībā radīja lielu atsaucību. Tāpēc, tautiešu un saiešanas piekritēju mudināti, pasākuma idejas autori nolēma rīkot otro saiešanu.
“Ideja par šādas saiešanas nepieciešamību radās jau pirms gadiem četriem, pieciem. Aizpērn beidzot sarīkojām pirmo saiešanu. Toreiz pasākumu vērsām uz savstarpējo sapazīšanos, lai nākotnē šādu saiešanu, iespējams, veidotu kā kopīgu tradīciju,” teica idejas līdzautore un saiešanas komitejas locekle, Cirstu muižkundze Sanita Griķe.
Sapazīšanās izdevās ar uzviju, tāpēc šajā vasarā saiešana tika rīkota atkārtoti. S.Griķe uzrunāja pasākuma dalībniekus, kas bija pulcējušies Cirstu muižas pagalmā, nosaucot vai visu profesiju pārstāvjus, kas mūsdienu sabiedrībā sastopami. Vienā vārdā, pēc piebaldzēnu modes sakot, uzrunāti tika ļaudis, kuri nebija žēlojuši laiku, garīgos un materiālos dāvinājumus Inešu valsts varenības celšanai. „Jau izsenis zināms, ka nav cienīgs būt piebaldzēns, ja nav lielīgs savā garā un lepns savā zemē. Ir cienīgs būt piebaldzēns, ja viņš ir lepns par savu Piebalgu, ir gudrs no prāta un izskatīgs no vaiga. Otrais saiets tapis, ar lielo domu, lai ikviens varētu dalīties gudrībās par savām saknēm, savu zemes stūrīti, darba sasniegumiem un pienesumu mūsu kopīgajā kosmosa telpā ar pienācīgu lepnumu. Tāpēc šoreiz, aicinot uz otro saiešanu, dalībniekiem esam devuši uzdevumu būt gataviem sacensties lielībā”, šīs saiešanas vadmotīvu ieskicēja idejas līdzautors un saiešanas komitejas loceklis, vietējais sestajā paaudzē un saieta vadītājs Indriķis Putniņš. ”Laicīgajā dzīvē ne viss notiek pēc mūsu prāta. Šovakar mūsu vidū bija jābūt krietnam piebaldzēnam, kurš ar neapslāpējamu degsmi un labām domām bijis dzinējspēks daudzu labu ideju realizēšanā un iedzīvināšanā šajā pusē. Viņa starp mums nav un nekad vairs nebūs, bet no mākoņu maliņas viņš droši vien raugās un priecājas, ka esam sanākuši kopā,” teica Indriķis Putniņš. Runa bija par Rūdolfu Cimdiņu, kura piemiņai klātesošie veltīja klusuma brīdi.
Aiz lielīšanās sacensībām gan slēpās daudz cēlāki mērķi. „Ar šo tikšanos un lielīšanos gribam akcentēt mūspuses cilvēku līdzšinējo veikumu, uzsāktos darbus un nākotnes plānus, tādējādi mudinot arī citus dalīties pārdomās un idejās par to, ko varam paveikt turpmāk – katrs pats atsevišķi un visi kopā savam novadam, savai valstij,” sacīja I. Putniņš.
Ineša apkaimes ļaudīm par saviem novadniekiem nav jākaunas, jo jau līdz šim daudz izdarīts un ieplānots. Aizvien vairāk redzami sakopti lauki. Izveidota viena no lielākajām aitkopības saimniecībām Latvijā, tiek domāts par strausu audzēšanu un porcelāna fabrikas izveidi, kas ar švunku pārspēs laiku gaitā slavu guvušo Drēzdenes porcelānu. Plānots veidot novada informatīvo mājas lapu internetā. Priecājoties par apkaimes ļaužu aktivitātēm un sirsnīgo atbalstu pagasta lietās, saiešanas komitejas sastāvā pasākuma organizēšanā ar lielu entuziasmu iesaistījusies arī Inešu pagasta padomes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde: “Ūdens ir aiztecējis, un koki jau divas reizes nomainījuši lapas, kopš pirmo reizi visi tikāmies. Šis laiks bijis gana piesātināts un bagāts ar aktivitātēm mūsu pagasta un tā ļaužu labklājības celšanā.” Par to Inešu pašvaldības vārdā Ella Frīdvalde pateicās ikvienam inesietim. Runājot par tautas staigāšanas laiku, pagasta padomes priekšsēdētāja uzsvēra, ka mērnieku laiki vēl nav beigušies, jo katru gadu tiek iepazīti arvien jauni Inešu valsts tautieši. ”Runājot par varonību, tā var izpausties dažādā veidā. Reizēm tā ir laikā pasniegta draudzīga roka, reizēm tie ir nopietni sasniegumi…” Saietā tika sveikti darbā un sadarbībā ar pašvaldību nopelnus sasniegušie inesieši – Valdis Vanags, Juris Ķirsis, Andris Ķikulis.
Kā kārtīgā saietā pienākas, rīcības komiteja uz saiešanu bija saaicinājusi goda viesus – Inešu pagasta pašvaldības deputātus, kaimiņu pagasta Vecpiebalgas pagastveci Voldemāru Cīruli, Kaives pagasta priekšnieci Annu Caunīti, novadpētnieku Mārtiņu Frīdvaldu, augsta ranga Piebalgas patriotu, politiķi Aleksandru Kiršteinu, Cēsu rajona laikraksta “Druva” vadītāju Verneru Rudzīti, Inešu pamatskolas direktori Guntu Dadeiku, Vecpiebalgas vidusskolas literatūras skolotāju Ernu Krišjāni un vēl citus nopelniem bagātus piebaldzēnus – Vepiebalgas puses Ineša ezera apkaimes zemju saimniekus – goda vīrus un sievas. Viens no tiem bija Vanaga zobārstniecības klīnikas īpašnieks un aitkopis Valdis Vanags, kurš saieta dalībniekiem bija sarūpējis lielu katlu ar piebaldzēnu receptē vārītu jēra gaļas zupu, jo Inešu pagasta “Lejas Reinkaļvju” saimniecības ganāmpulkā ir gandrīz 500 aitu.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents Egils Griķis – saimnieks Cirstu muižā – izskatījās apjucis un centās atrast, no kuras puses pateikt labākos vārdus savas Inešu valsts pilsoņiem, bet viņa sieva Sanita palīdzēja vīram, iesakot runāt maz, bet sātīgi.
Piebalgas puses Inešu valsti pārstāvēja arī bijušais tautfrontietis un atmostošās Latvijas aktīvists Romualds Ražuks ar sievu Ingunu Ebeli. Inguna skaidri pateica, ka Vecpiebalgas puses Inešu valsts tautiešu saietam jānotiek ne pa diviem gadiem, kā nolikts, bet katru gadu, jo, veidojot tradīciju, tai jāattīstās straujāk.
Komentāri