Līgatnes pagasta SIA „Līgatnes ābele”, kas audzē avenes, jāņogas un upenes, šogad aprit 15. pastāvēšanas gads. SIA valdes priekšsēdētājs Leonīds Likums atzīst, ka vienu kultūru audzēt ir pārāk riskanti, tādēļ līdz ar ogām saimniecība audzē arī dārzeņus, kartupeļus, ir ābeļu dārzs.
Avenēm, kas tiek audzētas sešus hektārus lielā platībā un līdz šim bijusi saimniecības pamatoga, šogad raža ir niecīga. Arī piecos hektāros audzētās jāņogas un 2,5 hektāri upeņu šogad dod nelielu ražu: ”Ogu ir ļoti maz, tās pārdodam tikai vietējiem uzņēmumiem – kafejnīcām un veikaliem. Neatmaksājas pat vest pārdošanai Rīgas tirgū.”
Nelielo ogu ražu L.Likums skaidro ar laika apstākļiem: „Ziemā ilgi bija silts, taču, kad ogulāji jau sāka atmosties, uznāca lielais aukstums un tie nosala. Visvairāk cieta avenes – apsala 90 procenti.”
Ar aveņu ražu problēmas bijušas arī pagājušās vasaras sausā un karstā laika dēļ, bet šogad ogu vēl mazāk: “Iepriekšējās sezonās ieguvām pat līdz astoņām tonnām aveņu. Pagājušajā gadā kopumā ievācām apmēram tonnu, šaubos, vai šogad būs tik daudz. Kritums ir ievērojams.”
L.Likums prognozē, ka vismaz dārzeņu raža šogad būs laba, jo ir pietiekami mitri laika apstākļi.
Līdz ar mazo ražu cēlušās ogu cenas. To ietekmējis arī tas, ka krietni mazāk ir arī meža aveņu. Cenu ietekmējusi arī kopējā cenu celšanās valstī.
Valdes priekšsēdētājs tomēr norāda, ka, ja ogu būtu vairāk, tad būtu arī noiets. Cilvēki, kuri veselīgās ogas vēlas, tās pirktu arī par augstāku cenu.
Iepriekšējos gados pat līdz astoņām tonnām aveņu pārdots SIA „Spilva”, bet šogad šāda iespēja nav bijusi gan niecīgās ražas dēļ, gan arī tādēļ, ka lielajam pārstrādes uzņēmumam izdevīgāk iepirkt lētākas ogas no ārzemēm, ne dārgākās no vietējiem ražotājiem.
Saimniecībā audzē arī ābolus. Dārzi aizņem 12,7 hektārus. Tā kā ienākumi no ogu un augļu pārdošanas nav stabili, tirgum ražo kartupeļus, kas aizņem 14 hektārus, un 3,8 hektāros audzē dārzeņus. Lai gan dažādu kultūru audzēšana prasa papildu darbu, tomēr tas dod drošības sajūtu.
Būtiska problēma uzņēmuma attīstībai ir strādnieku trūkums. L.Likums skaidro, ka pamatdarbinieki te strādā jau no darbības pirmsākumiem. Trūkst cilvēku, kuri novāktu ogas, kas galvenokārt ir roku darbs. Vecākās šķirnes jāņogas tiek novāktas ar kombainu, tomēr tad ogas der tikai pārstrādāšanai, jo novākšanas laikā tiek nedaudz saspiestas.
“Lai piesaistītu cilvēkus, lai viņi varētu nopelnīt kaut nedaudz atbilstoši pašreizējam līmenim, bijām spiesti celt arī algas, jo par santīmiem jau neviens nenāks strādāt. Tāpat trūkst arī ravētāju.
Arī dārzeņu audzēšana galvenokārt ir roku darbs. To varētu samazināt, bet tad ir jāpērk specializēta tehnika. Lai tā atmaksātos, jābūt ļoti lielām platībām. Vienīgi kartupeļu stādīšana un ražas novākšana tiek veikta ar kombainiem, līdz ar to cilvēku darbs nepieciešams vien ziemā, kad tupeņi tiek izšķiroti,” stāsta L.Likums. Viņš arī norāda, ka saimniecība audzēto ogu, augļu un dārzeņu platības nepalielina, drīzāk nedaudz samazina, jo problēmas sagādā gan apkopšana, gan ražas novākšana.
Augļus un ogas audzē pēc integrētās metodes, videi draudzīgi, līdz ar to „Līgatnes ābele” saņem Eiropas Savienības atbalstu, ko L.Likums vērtē kā pietiekami lielu, lai platības varētu pienācīgi iekopt.
Pagājušajā gadā saimniecība no valsts budžeta saņēmusi arī kompensāciju par sausuma nodarītajiem zaudējumiem. Taču to, vai arī šogad šāds atbalsts tiks saņemts, uzzināt būs iespējams vienīgi rudenī, kad tiks izvērtēts, vai zudumi ir pietiekami lieli.
Komentāri