Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Toronto pārsteigumi

Druva
23:00
13.07.2007
61

Ieva Šķendere kopā ar vecākiem un māsu Ilzi nesen devās ceļojumā uz Kanādu, lai satiktu radus, kuri uz ārzemēm izceļojuši, beidzoties Otrajam pasaules karam.

„Mūsu radinieki dzīvo netālu no Toronto – piepilsētiņā, kur atrodas mazi ciematiņi. Kad lidmašīna laidās lejā, varēju redzēt daudz, daudz mājiņu. Cilvēki izvēlējušies dzīvot nevis daudzstāvu dzīvojamos namos, bet ģimenes mājās,” stāsta Ieva un piebilst, ka mājas un ciematus ceļ un veido celtniecības firmas, jau gatavas tās izvēlas nākamie iemītnieki. Katrā ciematā ēkas arhitektoniski atšķiras. Toronto – arī latviešu pilsēta

„Toronto atrodas Kanādas dienvidrietumos pie Ontario ezera un ir Ontario provinces galvaspilsēta. Tā ir piektā lielākā pilsēta Ziemeļamerikā tūlīt aiz Mehiko, Ņujorkas, Losandželosas un Čikāgas. Toronto dzīvo ļoti daudz latviešu. Izveidots latviešu centrs, kur ir liela bibliotēka ar grāmatām arī no Latvijas. Interesanti, ka tur iznāk avīze „Latvieši Amerikā”. Laikraksta redakcija darbojas Toronto latviešu centrā. Avīze ziņo gan par notikumiem Latvijā, gan stāsta par latviešiem, kuri dzīvo Kanādā un Amerikā. Centrā darbojas arī „Daugavas vanagu” organizācija. Turienes latvieši nodibinājuši kopienas – „Sidrabene” un „Saulaine”. Tajās latvieši pulcējas uz saviem svētkiem. „Sidrabenē” Jāņus svinēja tāpat kā pie mums – ar dziesmām un ozollapu vainagiem,” stāsta Ieva.

Daba ar ozoliem un Niagara

Ieva novērojusi, ka Ontario apgabalā daba ir līdzīga kā Latvijā, bet tomēr: ”Apceļojot Kanādu, ievēroju, kā daba mainās. Te līdzenums, bet pēc stundas brauciena sākas kalnaini apvidi. Ģeogrāfiskais stāvoklis tur mainās daudz krasāk nekā Latvijā. Biju pie Niagaras ūdenskrituma. Lija lietus, bet laiks bija ļoti silts, bez drēgnuma, kā lietainā laikā mēdz būt Latvijā. Ieraudzīt Niagaras ūdenskritumu bija liels piedzīvojums. Stāvēju, skatījos un neticēju savām acīm, ka kaut ko tādu redzu. Šis lielais ūdenskritums it kā sadalās divās daļās – viena puse pieder Kanādai, otra ASV. Stāvēju Kanādas puses ūdenskrituma krastā un skatījos pāri uz ASV. Kanādieši uzskata, ka viņu pusē ir skaistākā Niagaras ūdenskrituma daļa, tur ūdens straume veido ieloku pakava formā, bet amerikāņiem pieder tikai taisnas līnijas kritums. Pie Niagaras ūdenskrituma notiek dažādas atrakcijas tūristiem. Viena no tām, kas man bija liels piedzīvojums, ar mazu kuģīti piebraukt pavisam tuvu, tuvu šim slavenajam ūdens spēkam. Virs Niagaras cēlās dūmaka, ko radīja milzīgā ūdens enerģija. Desmit, piecpadsmit minūšu braucienā aiz ūdenskrituma ir ciematiņš, kas saucas Niagara on the lake. Tā ir ļoti skaista vieta, kur cilvēki dzīvo senlaicīgās mājās, kas saglabājušās vēl no angļu ieceļotāju laikiem – mazas bodītes un kafejnīcas uz garas ielas. Pa ceļam uz ciematu ir vīnogulāji, ķiršu un ābeļu dārzi. Tālumā redzams koka forts, ko atstājuši angļi.” Augstākais pasaulē

”Tā pieņemts – ja esi Kanādā, jāuzbrauc televīzijas tornī, kas ir augstākais pasaulē. Tas ir tik augsts, ka skaidrā laikā var redzēt pat Niagaras ūdenskritumu. Tornis atrodas netālu no Ontario ezera. No tā redzama visa Toronto pilsēta ar debesskrāpjiem, uz otru pusi mazas mājiņas. Kad uzbraucām augšā, ievēroju, ka tornī izvietoti uzraksti, cik tālu no šejienes atrodas lielākās pasaules pilsētas, piemēram, Parīze,” stāsta ceļotāja.

Bez metro neiztiktu

“No rītiem, Toronto iebraucot ar automašīnu, bieži ir tik lieli sastrēgumi, ka uz ceļa var gaidīt pat trīs stundas. Tāpēc metro ir labs satiksmes risinājums, bet mašīnas ir visiem, jo tagad daudzi cenšas dzīvot ārpus Toronto centra. Metro sistēma ir ļoti vienkārša. Tas ir ātrs, un divdesmit minūtēs var nobraukt daudzus kilometrus. Kaut vai aizbraukt uz Queen street, kur atrodas daudzi dažādi veikali,” tā satiksmi lielajā pilsētā raksturo Ieva. Valodas daudzkrāsainas, universitāte milzīga

Ieva novērojusi, ka Toronto pārsvarā runā angļu valodā, bet arī to, ka norādes ir angļu un franču valodā. ”Kanāda ir multikulturāla valsts, jo šeit dzīvo daudz dažādu tautību cilvēki. Tādēļ tur pieņem katru. Kanādā nav nacionālo problēmu. Pabiju arī Toronto augstskolā Univesrsity of Toronto, kas ir ļoti liela. Apkaime atgādina nelielu pilsētiņu. Tur atrodas vairāk nekā trīsdesmit ēkas, kurās izvietotas dažādas fakultātes. Visiespaidīgākās ir karalienes Viktorijas laika celtnes, kaut gan tām blakus sabūvētas arī mūsdienīgas ēkas. Telpas izskatās kā no pasakas vai filmas par senajām pilīm, kur atradās, piemēram, klosteru skolas. Man to redzēt bija gan interesanti, gan aktuāli, jo pašai studiju laiks ir klāt. Izzināju, ka tur mācīties var visu, ko sirds vēlas – sākot no vēstures un valodām līdz matemātikas zinātnēm. Tur mācās dažādu tautību cilvēki. Meklējām kādu ēku un palūdzām nejauši satiktam jaunietim, lai mūs aizved. Viņš pastāstīja, ka šeit mācīties atbraucis no Eiropas,” tā jauniete. Vecie latvieši dzīvo pansionātā

Ieva var salīdzināt, kā vecie ļaudis pansionātos dzīvo Kanādā, kā pie mums: ”Biju pansionātā ”Kristus dārzs”, kur mitinās latvieši. Vecie ļaudis dzīvo ļoti plašās telpās. Būdami latvieši, viņi pie gaiteņu sienām izveidojuši savdabīgu izstādi ar dažādu Latvijā slavenu mākslinieku, rakstnieku un ievērojamu valsts darbinieku portretiem. Kad iegājām un pansionāta iemītnieki uzzināja, ka esam no Latvijas, visi gribēja parunāties. Jāteic, ka vecajiem ļaudīm diena tur ir ļoti piepildīta ar aktivitātēm. Ir Tējas stunda, tad Prieka stunda, kur kopā sanāk onkulīši un izdzer pa pudelei alus. Tur satikām cilvēkus, kuriem kādreiz bijusi saistība un zināšanas par Cēsīm. Nevar salīdzināt to, kā Latvijā uztver vārdu “pansionāts”, ar to, kā to izprot Kanādā. Mēs nevaram iedomāties savus vecākus ievietot pansionātā, jo tas liekas gan apkaunojoši, gan nežēlīgi. Kanādā uzskats ir cits. Pārsvarā vecie ļaudis aiziet uz pansionātu ar apziņu, ka tur būs aprūpēti dienā, kad bērni strādā, kā arī tāpēc, lai bērniem nebūtu jānervozē, ka mājās mītošam vecajam tēvam vai mātei pēkšņi būtu nepieciešams ārsts, bet līdzās nav neviena, kas dakteri izsauktu. Ievēroju, ka šai pansionātā dzīvojošie latviešu sirmgalvji pārsvarā ir vecāki par 90 gadiem.”

Burunduku parki

Ievai prātā palikuši parki, kur dzīvo vāveres un burunduki. „Šo dzīvnieku Kanādā ir daudz. Tie pieraduši pie cilvēkiem. Satikām vecu kundzīti, kurai mājās sava dzīvnieciņa nav, bet viņa ik dienu iet uz parku barot vāveres un burundukus. Burunduki pie viņas mājas puķu podā izveidojuši alu un mitekli,” priecājas Ieva.

Kanādā aizvadītais laiks ir pilns piedzīvojumiem un iespaidiem. Taču šo valsti varētu izzināt vēl un vēl.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
46

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
115

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
102

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi