Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai būs vieta, kur tūristiem pulcēties?

Druva
23:00
13.07.2007
5

Cēsu mākslas festivālā, ko atklās jūlija beigās, viena no aktivitātēm – laikmetīgās mākslas izstāde – būs skatāma vecajā Cēsu alus darītavā. Šī teritorija Lenču ielā cēsniekiem rosina dažādas domas. Ilggadējie pilsētas iedzīvotāji atceras rūgto apiņu un iesala smaržu, kas nāca no alus darītavas, stikla pudeļu šķindoņu un mašīnu rūkoņu. Ne viens vien tā laika skolēns vasaras brīvdienās tur nopelnīja kādu rublīti jaunajam mācību gadam. Jā, šī ēka rosina atmiņas, lai gan ilgu laiku bijusi slēgta apmeklētājiem. Bet tikai tiem, kuri izmanto oficiālas ieejas, jo nereti redzams, ka no bijušā alus brūža kādreizējās katlu mājas pa logu izlec jaunieši, kuri pamestajā teritorijā meklē savas “aktivitātes”.

Vecākā Baltijā

Ne tikai alus cienītāji zinās, ka Cēsu alus darītava ir vecākā Baltijā. Pirmās ziņas par alus gatavošanu Cēsīs atrodamas 1590. gada Cēsu pils revīzijas protokolā. Tad alus brūvēts tieši pilī, tas bijis sākums alus gatavošanas tradīcijām. 1621.gadā zviedru – poļu kara uzvarētāji zviedri savu panākumu atzīmēja ar tik pamatīgu alus dzeršanu, ka brūža jauda kļuva par mazu, nācās brūzi pārcelt uz trešo priekšpili, ap to ierīkojot plašus apiņu dārzus. Bet laiki gāja, un arī šī vieta kļuva par mazu, tāpēc 1878. gadā grāfs Emanuels Zīverss uzbūvēja ēkas, kas tagad atrodas Lenču ielā, izveidojot tur alus darītavu. Līdz pat 2001.gadam šajā vietā darīja alu, ražoja limonādi un citus atspirdzinošus dzērienus. Tad “Cēsu alus” pārcēlās uz modernām ēkām pilsētas nomalē, bet vecā alus darītavas ēka nu jau vairākus gadus stāv pamesta. Pagaidām nekādas skaidrības par šīs teritorijas nākotni nav.

Pilsētas sabiedriskais centrs

Kādreizējais Cēsu alusdarītavas direktors Kārlis Tomsons norāda, ka gribētu šajā vietā redzēt alus vēstures muzeju, par ko savulaik runāts, diemžēl nekāda darbība nenotiek. Viņaprāt, iespējas attīstīt šo teritoriju ir ļoti plašas, jābūt vien vēlmei to darīt.

“Vieta varētu kļūt par ievērojamu pilsētas sabiedrisko centru, kur būtu gan muzejs, kurā apmeklētāji varētu uzzināt, kā alus gatavots agrāk, kā nozare attīstījusies, gan kāds īpašs krodziņš, vēl kādas atpūtas iespējas. Žēl, ka līdz galam nerealizējās ideja pa boulinga zāli, kas būtu labs starts teritorijas attīstībai. Te ir visas iespējas izveidot kompleksu, kur tūristiem vakarā atpūsties, jo, kā labi zināms, pagaidām ir problēmas ar to, ka vakaros iebraucējiem Cēsīs īsti nav ko darīt. Kā labs papildinājums varētu būt arī iecerētā sabiedriskā centra izbūve Lenču ielā 6. Abas teritorijas kopā veidotu jaunu, īpašu akcentu pilsētā,” skaidro K.Tomsons.

Bijušais alus darītavas vadītājs būtu gatavs palīdzēt ar zināšanām un pieredzi šāda muzeja izveidē, ja iecere realizētos. K.Tomsons daudzviet Eiropas valstīs redzējis, kā bijušās vēsturiski nozīmīgās ēkas piemēro mūsdienu vajadzībām, saglabājot īpašo auru. Visbijā vecajā alus un spirta brūzī izveidots sabiedriskais centrs, kurā aktīvi darbojas arī jaunieši, viņiem piedāvā dažādas darbošanās iespējas.

Vēl teritoriju un ēkas varētu izmantot Pils parka vajadzībām. Alus darītavas ēkās varētu ierīkot aktieru ģērbtuves. Šo telpu trūkums allaž rada problēmas, kad brīvdabas estrādē notiek plaši teātra vai operas uzvedumi un koncerti. Varētu būt arī dušas, modernas labierīcības, citas palīgtelpas, lai nodrošinātu pasākumu norisi.

“Par to vairākkārt runāts, diemžēl rīcība pagaidām neseko. Protams, viss atkarīgs no īpašniekiem, viņu redzējuma teritorijas attīstībā. Bet, manuprāt, šai vietai vajadzētu kalpot tūrismam, ja reiz pilsētu gribam redzēt kā tūrisma centru. Varbūt Cēsu mākslas festivāls, kura laikā bijušās alus darītavas teritorijā notiks izstāde, būs labs starta signāls darbībai. Katrā ziņā daudzdzīvokļu mājas šajā vietā es negribētu redzēt,” piebilst K.Tomsons.

Kā naglai uz galvas

Arī Cēsu Tūrisma informācijas centrā stāsta, ka tūristi itin bieži jautājot par iespēju iekļūt vecajā alus darītavā, taču šīm vēlmēm nākoties atteikt. Bet tā būtu iespēja pelnīt, jo vecākā alus darītava – tas tomēr skan nopietni. It īpaši ņemot vērā, ka uz Cēsīm brauc daudz vācu tūristu, kuriem alus ir cieņā. Ja vecās alus darītavas ēkā izveidotu laba līmeņa alus krogu, ar īpašu interjeru un gaisotni, būtu trāpīts naglai uz galvas.

Bet, kā jau minēja K.Tomsons, tas atkarīgs no īpašniekiem. “Druvas” rīcībā esošā informācija liecina, ka daļa teritorijas pieder SIA “Remarks nekustamie īpašumi”, taču sazvanīties ar uzņēmumu neizdevās. Pašvaldībā “Druva” noskaidroja, ka pēdējā laikā no uzņēmuma nekādi iesniegumi par iespējamām aktivitātēm šajā teritorijā nav saņemti. Tātad pagaidām viss paliks kā līdz šim, un mūsu pilsētas svarīgs vēstures aspekts – alus darīšana – netiks akcentēts. Tiešām, alus vēstures muzejs ar degustēšanas iespējām, veco iekārtu apskati un varbūt pat mazu, kompaktu alus darītavu, lai piedāvātu apmeklētājiem arvien svaigu brūvējumu, būtu labākais risinājums. Latvija ir ne tikai zeme, kas dzied, bet arī zeme, kur dzer alu. Ne tikai Jāņos, bet vienmēr, kā liecina statistikas dati, alus pārdošanas apjomi pieaug. Tāpēc svarīgi, kurš pirmais sadūšosies realizēt ideju par alus muzeja izveidi. Tas būs ieguvējs, jo laikā, kad domājam par tūristu piesaisti, katrs jauns, mazliet netradicionāls risinājums ir labs. Divi alus muzeji valstī nav vajadzīgi, tāpēc svarīgi pirmajiem spert šo soli. Cerēsim, ka Cēsu festivāls, kura laikā pilsētniekiem un viesiem atkal būs iespēja apmeklēt veco alus darītavas teritoriju, būs viens solis pretī šīs teritorijas attīstībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
135

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi