Laimīgs tas, kurš studēt beidzis… Varētu teikt arī tā, bet, ja runājam nopietni un aktualizējam topošo un esošo studentu raizes un iespējas, nākas atzīt, ka tik traki jau nav. Ikvienam jaunietim ir iespēja mācīties, ja vien ir vēlēšanās – vai ar vecāku, vai banku dotu naudiņu.
Budžeta vietu ierobežotais apjoms Latvijas augstskolās jau sen nav jaunums, tāpēc jautājums “Kur ņemt naudu studijām?” jauniešu prātus ik gadu nodarbina vēl pirms iestāšanās vēlamajā augstskolā. Kompensējot apmaksāto vietu trūkumu, valsts tomēr nāk studentiem pretī un piedāvā īpaši izdevīgus valsts galvotos studiju un studējošā kredītus. Konkursa rezultātā tos šogad izsniedz tikai SEB Unibanka. Gana izdevīgs pasākums
Banku speciālisti skaidro, ka valsts galvotie studiju un studējošā kredīti ir izdevīgāki par komerckredītu.
“Jūs noteikti teiksiet – kredītus studentiem taču piedāvā vairākas Latvijas bankas. Protams! Vairākas Latvijas komercbankas, tai skaitā arī SEB Unibanka, piedāvā komerciālos studiju kredītus, kuri pēc būtības ir līdzīgi vienkāršiem patēriņa aizdevumiem, bet ar to atšķirību, ka likme nav fiksēta – tā sastāv no latu likmes rigibor, kas šobrīd ir aptuveni astoņi procenti, un bankas noteiktās pievienotās likmes. Šobrīd vidējā komerckredīta likme ir 11 līdz 12 procenti. Taču tikai valsts galvotais studiju un studējošā kredīts studentiem garantē kredīta likmi ne lielāku par pieciem procentiem. Pateicoties valsts galvojumam, šis kredīts , salīdzinājumā ar komerckredītiem, ir lētāks. Neviens no studiju komerckredītiem nenodrošina tik izdevīgu procentu likmi,” skaidro bankas speciālisti. Iespēja izvēlēties
Pastāv divi valsts kredītu veidi studentiem. Viens ir studiju kredīts ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apjomu. Otrs – studējošā kredīts ar valsts vārdā sniegtu galvojumu ikdienas izdevumu segšanai pilna laika dienas nodaļu studentiem. Kredīta apmērs nepārsniedz 120 latu mēnesī. Šo aizdevumu izmaksā desmit mēnešus gadā no septembra līdz jūnijam.
Kāpēc izdevīgs * Valsts kredītam ir viszemākā kredīta procentu likme no visiem studiju kredītiem, kādi pieejami Latvijā. * Šis kredīts atļauj arī pilnībā veltīt sevi mācībām, jo studiju laikā kredīta procentus maksā valsts, savukārt kredīta atmaksa sāksies tikai ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēneši pēc izslēgšanas no studējošo saraksta. Komerckredītu gadījumā šāda priekšrocība, kad studiju laikā
valsts apmaksātu procentus, netiek nodrošināta. * Ja kredīta atmaksas laikā studente ir grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai ir bezdarbnieka statuss, turpinot studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā, students uz noteiktu laiku var saņemt kredīta “brīvdienas”. * Valsts kredītu var saņemt arī studijām ārvalstīs. * Ja studiju vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērniņš, pēc augstskolas absolvēšanas valsts dzēš 30 procentus no neatmaksātās studējošā kredīta summas par katru bērnu. * Ja studiju un studējošā kredītu kopējā summa ir mazāka par tūkstoš latiem, kredīti jāatmaksā piecu gadu laikā. Ja kredītu kopējā summa ir lielāka par tūkstoš latiem, kredīti jāatmaksā desmit gadu laikā. Iespēja pēc augstskolas pabeigšanas uz 11 mēnešiem atlikt valsts kredīta atmaksu ļauj veltīt laiku labas darba vietas atrašanai. * Valsts galvotais studiju kredīts ir pieejams visiem akreditēto programmu studentiem, savukārt studējošā kredīts – akreditēto programmu pilna laika studentiem.
Kredītam nē!
Cēsniece un jau trešā kursa studente LU vēstures fakultātē Sanda Salmiņasaka: “Kredītu neņemtu un mēģinātu vispirms rast jebkuru citu risinājumu. Negribas palikt parādā un uzņemties saistības, jau iesākot mācīties un nezinot, kas notiks pēc studijām. Taču pozitīvi ir tas, ka ikvienam studēt gribošam cilvēkam bezizejas situācijā ir piedāvāta izeja jeb gaisma tuneļa galā. Pat ja nav biezu vecāku, ikvienam ir iespēja studēt un dzīvē kaut ko sasniegt. Dzīvojam laikā, kad viss ir uz kredīta. Nepietiek, ka vecākiem varbūt jau ir automašīnas un dzīvokļa kredīts, bērni arī jau tajā ir iekšā un cīnās ar studiju kredītiem.” Studē bez raizēm!
Inese Pipcāne studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un pagājušajā gadā, uzsākot studijas, paņēma studiju kredītu. Meitene skaidro, ka tā bijusi nepieciešamība.
“Nebija jādomā, kur ņemt naudu studijām. Vēlējos vienkārši mācīties un neuztraukties par to, kur dabūšu naudu, kā samaksāšu, vai strādāšu. Banka ieskaita noteiktu summu gadā, pārējo pašai nākas piemaksāt. Taču izglītība ar katru gadu kļūst dārgāka, pašai nākas piemaksāt arvien vairāk. Ja pirmajā kursā nācās piemaksāt 39 latus, tad jau nākamajā gadā tie būs 60 lati,” stāsta Inese un piebilst, ka studiju trešajā un ceturtajā kursā piemaksa būs vēl lielāka.
Meitene arī atzīst, ka par kredīta atdošanu sāks raizēties tikai pēc studiju beigšanas.
“Domāju, ka iekārtošos valsts darbā specialitātē un, iespējams, man šī naudiņa nebūs jāatdod,” saka studente un piebilst, ka kredīti ir mūsu ikdiena. Labi, ka ikvienam studentam ir dota iespēja studēt, lai arī izmantojot bankas pakalpojumus. Vēl trīs gadus būs parādā
Ina Lurina LU filoloģijas fakultāti beidza 2003. gadā. Viņa izmantoja studējošo kredītu.
“Nauda bija paredzēta dzīvošanai galvaspilsētā. Banka man ik mēnesi kontā ieskaitīja 35 latus, par kuriem mēnesi arī dzīvoju. Mammai nebija līdzekļu, ko man iedot iztikai un maksai par kopmītnēm,” saka Ina un piebilst, ka šobrīd ik mēnesi bankai maksā 17 latus. Un tā līdz pat 2010.gadam.
“Šobrīd studē mans brālis, arī viņš ir paņēmis tieši studējošo kredītu. Viņa saņemtā ikmēneša summa ir 80 lati. Taču citādi nevar, ja nav bagātu vecāku, kas var segt studiju, dzīvošanas un izklaides pasākumus. Jācīnās pašiem,” saka Ina.
Komentāri