Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pieaug izmaksas, siltināšana sarūk

Druva
23:00
24.07.2007
25

Lai kā negribas, bet rudens tuvojas, līdz ar to arī nākamā apkures sezona. Aizvadītā ziema mūs pasaudzēja, iespējams, pat iemidzināja, ļaujot piemirst par nepieciešamību gatavoties bargākiem klimatiskajiem apstākļiem. Daudzdzīvokļu mājās viens no drošības pasākumiem ir fasādes siltināšana. Cēsīs to dara aktīvi, visvairāk māju nosiltināts SIA “CDzP”, aptuveni 20 ēkām veikta pilna siltināšana, vēl desmit tā īstenota daļēji, siltinot bēniņus, ēku gala sienas. Tāpēc uz sarunu par māju siltināšanas nepieciešamību un nākotnes redzējumu “Druva” aicināja SIA “CDzP” valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani un mājas Leona Paegles ielā 6 vecāko Aldu Iļķenu.

– Kurš ir iniciators šī procesa virzīšanā – iedzīvotāji vai ēkas apsaimniekotāji?

A.Iļķena: – Kad kļuvu par mājas vecāko, pārrunāju siltināšanas nepieciešamību ar katru iedzīvotāju individuāli. Manuprāt, nav pareizi rīkot sapulces, jo tām atdeve ir minimāla. Atnāk tikai daļa, bet pārējie pēc tam saka, ka neko nezina. Vienīgais pareizais risinājums ir tieša tikšanās ar katra dzīvokļa īpašnieku. Vairums iedzīvotāju saprata, ka siltināšana ir pareizais risinājums. Izmaksas ar katru gadu aug, tāpēc svarīgi to darīt iespējami ātrāk. Rezultātā mājai nomainīts jumts, remontētas kāpņu telpas, siltināta ēka. Cilvēki ir priecīgi, ka māja tagad gan no ārpuses, gan iekšpuses izskatās kā jauna. Arī apkures sezonā par siltumu bija jāmaksā mazāk nekā citus gadus, kā arī salīdzinājumā ar nesiltinātām mājām.

– Pieaug banku kredītprocenti, siltuma cena, arī celtniecības materiālu un darba izmaksas, vai siltināšana būs finansiāli izdevīga?

Ģ.Beikmanis: – Kad pirms četriem gadiem siltinājām pirmo māju Akmens ielā, kredīta atmaksu pilnībā sedza ieguvums no siltumenerģijas zudumu samazināšanas, nebija jāmaksā vairāk kā pirms siltināšanas. Mājās, kas siltinātās pērn vai šogad, ietaupītais aizdevuma atmaksu vairs nosegt nevar. Bet ne jau taupība ir vienīgais ieguvums. Cilvēki jūt, ka sadzīve kļuvusi komfortablāka, arī mājas konstrukcijas ir pasargātas no laika apstākļu iedarbības. Ja ēkai sakārtoti pamati, siltinātas sienas un ir labs jumts, tā stāvēs ilgi. Ja neko nedarīs, it īpaši mājās, kur ķieģeļi izdrupuši un konstrukcijā sūcas ūdens, var rasties avārijas situācija.

A.Iļķena: – Mājas siltināšana paaugstina arī dzīvokļu vērtību. Ziemā uzlabojas stūra dzīvokļu mikroklimats. Ja mājā pirms siltināšanas stūra istabā bija vien plus 6 grādi, tagad jau apstākļi pieņemamāki.

Ģ.Beikmanis: – Remontus nevar vērtēt – atmaksājas vai neatmaksājas. Var neko mājai nedarīt, tikai jāapzinās, ka ar katru gadu nāksies ieguldīt arvien vairāk. Renovācija ir lētāka nekā jauna dzīvokļa iegāde. Ja apjomīga renovācija varētu izmaksāt līdz 400 latiem kvadrātmetrā, jauns dzīvoklis maksā vairāk par 700 latiem kvadrātmetrā. Pie tam, jaunās mājās bieži nākas saskarties ar pamatīgām problēmām, kas gulstas uz celtnieku sirdsapziņas. Siguldā apsaimniekojam jaunu māju, tur sarežģījumi ir nepārtraukti – plīst ūdensvadi, ūdens no balkoniem tek istabā. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Problēmas atklājas daudzos jaunos projektos. Cilvēkam, kurš par lielu naudu nopērk jaunu dzīvokli jaunā mājā, nākas saskarties ar skarbo realitāti.

A.Iļķena: – Cilvēki neiedziļinās šajos jautājumos, zinu pēc sevis. Kamēr nebiju mājas vecākā, man bija vienalga, kas tur notiek. Tagad, kad redzu to visu no citas puses, saprotu, ka mājas sakārtošana ir svarīga no daudziem aspektiem. Un galvenais – tīrā un sakoptā ēkā ir patīkamāk dzīvot. Šāda vide arī iedzīvotājus rosina vairāk domāt par mājas uzturēšanu.

– Vai gadās, ka kāds iedzīvotājs pasaka – mājas siltināšana nav vajadzīga?

A.Iļķena: – Netrūkst arī tādu. Turklāt ne vienmēr noteicošais ir cilvēka maksātspēja. Protams, kad projekts pabeigts, arī noliedzēji ir priecīgi par paveikto.

Ģ.Beikmanis: – Pirmajās reizēs baidījāmies, kas būs, ja kāds atteiksies maksāt bankas daļu. Bet šādu gadījumu nav bijis, patiesībā nemaksāt nevar, jo pilnsapulces lēmums ir saistošs visiem mājas iedzīvotājiem. Ja 75 procenti nolemj siltināt māju, pārējiem tas jāpieņem.

Nevar noliegt, ka daži projekti ir izgāzušies. Bijušas sapulces, kad atnāk notārs, lai parakstītu kredīta līgumu, bet neizdodas savākt 75 procentus balsu, kaut pirms tam aptaujas anketas parāda, ka vajadzētu būt vairākumam.

– Arī šogad mājas aktīvi siltina?

Ģ.Beikmanis: – Jāatzīst, ka šogad process pieklusis. To ietekmē vairāki apstākļi. Vispirms jau pieaugušie kredītprocenti un augstās celtniecības izmaksas. Pirmie projekti izmaksāja gandrīz uz pusi lētāk. Ja pirmajās mājās iedzīvotāji lēma maksāt 30 – 35 santīmus par kvadrātmetru, lai varētu samaksāt kredītu, tagad jārēķinās ar 50 – 60 santīmiem.

A.Iļķena: – Mēs maksājam 42 santīmus par kvadrātmetru, bet par aizdevumu ne tikai siltinājām fasādi, bet arī sakārtojām jumtu, kāpņu telpas. Paveicām daudz, tāpēc šī maksa, manuprāt, ir neliela. Pie tam, pieci santīmi paliek mājas uzkrājumā, ja gadās kāda avārija vai nepieciešami citi steidzami izdevumi.

Ģ.Beikmanis: – Vēl viens svarīgs faktors, kāpēc aktivitāte mazinājusies, ir iepriekšējā samērā siltā ziema, kad maksa par apkuri nebija liela. Ja būtu bijusi barga ziema, atbilstoši tarifiem dažviet maksa par siltumu sasniegtu pat divus latus par kvadrātmetru. Tagad tarifs kāps vēl, nezinu, kā cilvēki samaksās, ja būs īsti barga un gara ziema. Svarīgi piebilst, jo augstāk kāpj tarifs, jo siltinātās mājas vairāk ieekonomē.

Vajadzētu saprast, ka kopīgi sakārtot māju joprojām ir finansiāli izdevīgi, var teikt, lēti. Uz vienu dzīvokli siltināšana varētu izmaksāt aptuveni tūkstoš latu, jumta maiņa kādus 200 – 300 latus. Privātmājas īpašnieks par šādām summām pat sapņot nevar, bet daudzdzīvokļu ēku sakārtot ir ļoti izdevīgi. Taču cilvēki joprojām negrib saprast, ka māja nebeidzas ar dzīvokļa durvīm, ka tā ir visu kopīgais īpašums.

– Ir dzirdēts par valsts un Eiropas atbalstu energoefektivitātes pasākumiem.

Ģ.Beikmanis: – Arī tas nedaudz bremzē siltināšanas procesu, jo cilvēki dzirdējuši, ka ir valsts atbalsta programma, un iedomājas, ka valsts visu izdarīs. Bet tā jau nebūs. Ir valsts atbalsta programma 2007. – 2010.gadam, no kuras daļa naudas tiks novirzīta energoaudita veikšanai mājās, daļa – energoefektivitātes pasākumiem.

Programmai atvelētā summa ir aptuveni 6,5 miljoni latu, bet katram projektam valsts dos tikai 20 procentu līdzfinansējumu. Tāpēc jāaizmirst par runām, ka valsts atnāks un siltinās māju. Ievērojot izmaksas, varētu tikt atbalstīti aptuveni 300 projekti. Tas ir ļoti maz, ņemot vērā vajadzību. Projektus vērtēs pēc principa, lai ar iespējami mazākiem ieguldījumiem panāktu iespējami lielāku efektivitāti. Tas nozīmē, ka atbalstīs mazākus darbus, piemēram, siltummezglu modernizāciju, bēniņu siltināšanu. Tā teikt, caura māja varēs saņemt atbalstu, jo tajā varēs sasniegt lielu ekonomiju, ko samērā labā, bet nesiltinātā mājā grūti panākt.

Te varētu piebilst, ka valsts apņēmusies pildīt Eiropas Savienības direktīvu par energotaupības pasākumu ieviešanu. Valsts atbalsts varētu būt daudzpusīgāks, piemēram, tagad, kad apgrūtināti kredītu ņemšanas nosacījumi un pieauguši procenti, valsts varētu tos nomaksāt. Tas būtu vērā ņemams atbalsts.

– Vai uz Eiropas fondu līdzekļiem var cerēt?

Ģ.Beikmanis: – Eiropas struktūrfondu programma ir akceptēta, un tā sāksies pēc 2010.gada. Tā nauda ir krietni lielāka, apmēram 14 miljoni latu, bet, kā tā tiks sadalīta, pagaidām vēl nav īstas skaidrības.

– Kā citās Latvijas pilsētās notiek daudzdzīvokļu māju siltināšana?

Ģ.Beikmanis: – Bijām vieni no pirmajiem, kas sāka šos darbus. Pēdējos gados aktivitāte pieaug, bet, manuprāt, nekur citur nav tik daudz siltinātu māju kā Cēsīs.

Tiesa, ir arī citi labi piemēri, no kuriem varētu mācīties. Rīgā kooperatīvs “Bāka 2” pirms četriem gadiem vairākās mājās izveidoja individuālo siltuma uzskaiti dzīvokļos, uz ko cēsnieki vēl nav sadūšojušies. Uzlabojuma būtība tāda, ka 40 procenti no patērētā siltuma tiek sadalīti pēc dzīvokļos patērētā. Pie katra radiatora ir mēraparāts, kas nolasa patēriņu, katrs radiators aprīkots ar ventili, lai varētu regulēt nepieciešamo siltuma daudzumu. Dzīvokļos, kuros ir pārāk silti, nevis atver logus, lai normalizētu temperatūru, bet samazina siltuma piegādi. Rodas ievērojama ekonomija, turklāt siltums nonāk visos dzīvokļos. Tiesa, dārga ir administrēšana, jo ražotāji uzskaites sistēmu patur sev, apstrādā datus, un tas ir maksas pakalpojums. Bet ieguvums ir tas, ka klienti katru mēnesi maksā noteiktu summu. Gada beigās veic pārrēķinu un, ja nepieciešams, maksu koriģē. Katrā ziņā šis pasākums dod lielāku efektu nekā fasādes siltināšana.

– Kā prognozē ēku siltināšanas turpmāko gaitu?

Ģ.Beikmanis: – Iespējams, ka ēku siltināšanai šis ir dārgākais gads. Celtnieku trūkst, viņi prasa ne-adekvāti augstu darba samaksu, materiālu izmaksas jau pārspējušas Eiropas līmeni. Ja pirms 15 gadiem trešdaļa latviešu bija zāģeri, tagad – celtnieki. Manuprāt, tam vajadzētu beigties. Ievērojot pretinflācijas plānus, katram būs jāuzrāda legālie ienākumi, uzskatu, ka tādēļ būvniecības vilnis nedaudz noplaks. Un tam vajadzētu ietekmēt arī izmaksas.

Agri vai vēlu pie māju energoefektivitātes paaugstināšanas cilvēki nonāks. Ir jau izstrādāts likumprojekts ēku energoefektivitātes likumam, kas regulēs šos procesus. Jaunceļamajām mājām būs stingras prasības par energoefektivitāti, likums paredzēs arī veco ēku, tostarp daudzdzīvokļu māju, renovāciju. Visas normas attieksies arī uz pri-vātmājās dzīvojošajiem, viņi nevarēs pateikt – kā gribam, tā dzīvojam. Pretējā gadījumā būs jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Tiesa, pagaidām tas ir tikai likumprojekts, vēl būs pārejas laiks, tā kā ieviešana sāksies tikai pēc gadiem. Bet, kā zinām, laiks skrien ātri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
9

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
374

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi