Vasara ir laiks, kad ikviens vēlas doties pelnītā atvaļinājumā. Taču nereti nākas dzirdēt no cilvēkiem izbrīnu – kāds atvaļinājums?
Ziemeļvidzemes Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu biroja valsts darba inspektors Valdis Tabūns stāsta, ka inspekcijā strādājošie nav vērsušies ar jautājumiem un sūdzībām par atvaļinājuma piešķiršanu.
“No tā gan drīzāk varētu secināt, ka darba devējs izmaksā atvaļinājuma naudu un darbinieks turpina cītīgi strādāt. Es pieļauju šādu variantu. Nauda ir saņemta, darbinieks priecīgs turpina strādāt un nopelna vēl vienu algu. Bet jāuzsver, ka darba likumā tas nav atļauts. Var atvaļinājuma daļu pārcelt uz nākamo gadu, kurā tad obligāti atvaļinājums jāizmanto,” stāsta valsts Darba inspektors un piebilst, ka šādus gadījumus, kad darbinieks saņem atvaļinājuma naudu un turpina strādāt, atklāt ir ļoti grūti.
“Ja paši strādājošie nesūdzas, ir grūti konstatēt šāda veida pārkāpumus. Darbinieki uz VDI drīzāk ir nākuši interesēties par bērna kopšanas un mācību atvaļinājumu, jautājos, kad tie pienākas, cik ilgi. Jāpiebilst, ka aktuāls jautājums ir par darba attiecību beigšanu un darba samaksas neizmaksāšanu laikus,” stāsta Cēsu biroja valsts darba inspektors.
Kas jāzina par ikgadējo atvaļinājumu? * Darba likums paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. * Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. * Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. * Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. * Darba likums paredz, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko izstrādā darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. * Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. * Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. * Sievietei, kura dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc viņas pieprasījuma piešķir pirms vai tieši pēc tā, neatkarīgi no laika, kuru sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. * Darba likums paredz, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu – trīs darba dienas – piešķir darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, kā arī citos darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktos gadījumos. * Darba likums arī paredz mācību atvaļinājumu darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbiniekam noteikta akorda alga,
mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu vai neizmaksājot to. * Darbiniekam valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu, kas nav īsāks par 20 darba dienām gadā, par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu.
Komentāri