Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Strādā dzīvokļu parādnieki

Druva
23:00
02.08.2007
3

Cēsu pašvaldības aģentūra „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” jau pāris nedēļas aicina piedalīties akcijā “Dzīvoklis bez parāda”. Pieteikties akcijai – dzīvokļa īres un komunālo maksājumu parāda dzēšanai – mudina ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējos trīs mēnešos nepārsniedz Ls 65,08 un kuru īres un komunālo maksājumu parāds ir lielāks par Ls 300.

“Mūsu reģistros ir vairāk nekā 80 ģimenes, kuru dzīvokļa parāds pārsniedz 300 latus. Visi noteikti nav trūcīgi. Ir cilvēki, kuri vienkārši nesamaksā. Bet, mūsuprāt, vismaz 30 ģimenēm akcija varētu būt atspaids, lai izdotos uzlabot finansiālo un arī sociālo situāciju. Četras stundas dienā cilvēkiem vajadzētu pastrādāt un pārējo darba dienas laiku meklēt pastāvīgu darba vietu. Mēs palīdzētu ar informāciju,” stāstīja Cēsu pašvaldības aģentūras „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” direktore Iveta Sietiņsone, bet piebilda, ka pagaidām atsaukusies tikai viena sieviete, kura gatava strādāt. Vēl piecām trūcīgām ģimenēm, kuras regulāri ir sociālo darbinieku redzeslokā, piedāvāta šī iespēja, bet saņemts atteikums.

“Sūtījām vēstulītes, lai uzzina visu par šo iespēju, jo domājām, ka neizlasīs avīzē, neapskatīsies internetā. Viena ģimene pateica striktu nē, citi sacīja, ka domāšot, bet tā arī par šo iespēju nav interesējušies,” tā I. Sietiņsone, piebilstot, ka nereti ģimenēs, kurās trūkst ienākumu, pieaugušie neizvēlas strādāt, nopelnīt kaut minimālus līdzekļus. Viņi vēlas labi atalgotus, savām zināšanām un prasmēm neatbilstošus amatus.

“Ir ģimene, kura jau reiz izlikta no dzīvokļa, ierādījām citu, lētāku dzīvojamo platību. Tagad burtiski uzpasējam, lai par šo dzīvokli regulāri samaksā, bet sakrāto parādu jau neviens nedzēš. Tas ir vairāk nekā 800 latu. Viņi pasaka, ka mums netic, ka nestrādās, arī darbu nemeklē. Dzīvo no garantētā iztikas minimuma, kādiem 55 latiem mēnesī, kurus maksājam vien mātei un bērnam. Tēvs varētu tos saņemt, ja piedalītos kaut vienā līdzdarbības pasākumā, bet nevēlas. Vai ģimene ar bērnu var iztikt ar 60 latiem mēnesī un samaksāt dzīvokli? Visticamāk jau, ka nevar. Jaunus cilvēkus laikam uztur vecāki,” situācijas raksturoja I.Sietiņsone.

Par katru akcijas dienu, kurā ģimenes pārstāvis būs piedalījies, ik mēneša beigās aģentūra pārskaitīs dienas naudu – Ls 2,85, kas jāizlieto īres un komunālo maksājumu parāda dzēšanai.

Akcijas noslēgumā aģentūra katram dalībniekam piešķirs bonusu – Ls 1,43 par katru dienu. Arī šo naudu pārskaitīs dzīvokļa īres un komunālo maksājumu parāda dzēšanai. Akcijas laikā ģimenēm būs iespēja samazināt dzīvokļa īres un komunālo maksājumu parādu aptuveni par Ls 269.

Sociālās jomas speciālisti ir pārliecināti, ka ar darbu iedzīvotāji varētu sekmēt savu labklājību ,un ļoti priecājas par cilvēkiem, kuri meklē izeju no problēmsituācijām.

“Druva” pagaidām vienīgo akcijas dalībnieci – cēsnieci Daci Volbergu – satika, izzāģējot krūmus, sakopjot grāvmalu Meža ielā. Viņa strādāja kopā ar citiem bez darba palikušajiem pilsētniekiem, kuri minimālo mēnešalgu nopelna, veicot sabiedriskos darbus.

“Esmu ļoti priecīga, ka radusies šāda iespēja. Lielu dzīves daļu esmu nodzīvojusi laukos, tāpēc fizisks darbs mani nebaida. Strādāšu trīs mēnešus, un būs ļoti patīkami, ka rudenī vismaz daļēji būs atmaksāts parāds,” vērtēja Dace Volberga un piebilda, ka jau ilgu laiku dzīvo bez pastāvīga algota darba, izmantojot iespēju pastrādāt lauku saimniecībās un palīdzot pilsētas sakopšanas darbos.

“Mēs iztiekam. Vienīgi par dzīvokli bija grūti samaksāt. Ja mēneša ienākumi ir ap 100 latiem, tad 30 lati par dzīvokli ir ļoti daudz. Mums jau nav plašs dzīvoklītis. Mitināmies vecajā sanatorijas mājā. Nav labierīcību, nav gāzes plīts. Daudz naudas aiziet, maksājot par elektrību. Un bērniem skolai vajag – mācību grāmatas, arī apģērbu, apavus. Viss ātri nonēsājas,” stāstīja Dace, kura viena audzina divus pusaudžus. Vīrs maksā alimentus, bet divi pieaugušie bērni dzīvo patstāvīgi. Sieviete priecājas, ka bērniem skolā ir brīvpusdienas un sociālā aģentūra palīdz ar līdzekļiem, kad skolēniem jāuzsāk kārtējais mācību gads.

“Man liekas, ka daudz palīdzības jau neprasu. Un priecājos par to, ka varu strādāt,” sacīja Dace, bet vaicāta, vai nav nekādu iespēju atrast pastāvīgu darbu, atbildēja, ka meklēšot, bet vienmēr pietrūkst pieredzes, zināšanu, izglītības, kas apmierinātu potenciālo darba devēju, tāpēc sieviete jau vairākkārt piekritusi palīdzēt mūsu pilsētas sakopšanā un saka, ka izstaigājusi katru Cēsu stūri, zāģējusi koku atvases, ravējusi, vākusi atkritumus.

“Man patīk, ka viss tāds sakārtots. Priecājos, ka pilsēta tīra un zaļa,” tā Dace. Līdzīgi domāja arī citi satiktie cilvēki, kuri, kā prazdami, cenšas nopelnīt līdzekļus iztikšanai. Viņi pat smej, ka varētu būt gidi tūristiem un mācētu parādīt, uzmeklēt katru pilsētas nostūri, kur pielikta roka, lai arī tajā būtu kārtība.

Akcijā “Dzīvoklis bez parāda” sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra joprojām aicina pieteikties un līdzdarboties visas ģimenes, kuras atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, lai jau rudenī uzelpotu bez parādu nastas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi