Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Arheologiem daudz atradumu

Druva
23:00
10.08.2007
10

Spraigā darbā rit Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas 33. vasaras darba sezona.

Ekspedīcijas vadītāja arheoloģe Zigrīda Apala informēja, ka viduslaiku pils pagalma izpētē darbi aktīvi notiek jau mēnesi. Turpinās pagājušajā gadā iesāktā viduslaiku pils pagalma bruģa atsegšana un akas meklēšana. Notiek pētījumi pie pērngad iezīmētām un vēl joprojām uz nenoskaidrotu vietu vedošajām kāpnēm. Tas saglabā intrigu. Kāpnes ir iekšpagalma dienvidu malā, tās ir ļoti stāvas.

“Šovasar darbs ir komplicēts, jo strādājam ne tikai vecās Cēsu pils pagalmā, bet vēl vairākos pilsētas objektos vienlaicīgi,” uzsvēra Z.Apala. Notiek Cēsu Jaunās pils rekonstrukcija, un arheologi uzrauga arī šos darbus, kā arī strādā Rožu laukuma tranšejās, kur notiek apakšzemes komunikāciju tīkla izveide. Z.Apala atzina, ka abās vietās atrasta interesanta vēsturiskā informācija.

Cēsu viduslaiku pils pagalmā, kur notiek galvenie izpētes darbi, mēneša laikā arheologi ieguvuši jaunus atradumus. “Unikālo atradumu laiks ar bruņām un monētu depozītiem it kā beidzies, bet joprojām Cēsu pils kultūras slānis sniedz daudz interesanta. Mēneša laikā iegūti vairāki simti dažādu atradumu, kuru starpā var izdalīt ar militāru darbību saistītos – bultas, lodes, bruņu plāksnes. Atrodam zirglietas – pakavus, iemauktu dzelžus, skrāpi un citus priekšmetus. Jāteic, ka šīs lietas pieder pagalma inventāram,” informēja Z.Apala un turpināja, ka atrasti arī baltmetāla pīpīšu fragmenti, dažādi apkalumi un būvdetaļas. “Kā vienmēr, Cēsu pils sniedz monētu atradumus. Vairums šovasar atrasto ir attiecināmas uz Rīgas brīvpilsētas periodu – 16.gs. beigām un 17.gs. sākumu. Atrastas arī zviedru laikā kaltas monētas. Atradumi sniedz informāciju par laiku, kad staigāts pa pils pagalma bruģi. Skaidrs, ka atklātais bruģis saistīts ar Cēsu viduslaiku pils pēdējo pastāvēšanas laiku, kad Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs pārveidoja pili, pielāgojot to uguns šaujamieroču laikmetam. Interesanti, ka visās bruģa vietās var redzēt izteiktu deguma kārtu. Tas, iespējams, varētu būt saistīts ar 1748. gada lielo ugunsgrēku, kad līdz ar Cēsu pilsētu nodega arī pils.

Kā visus iepriekšējos, arī šogad arheoloģiskās ekspedīcijas pamatsastāvs nav mainījies. Visus šos gadus Cēsu viduslaiku pilī strādā ekspedīcijas vadītājas vietnieks Dr. biol. Māris Zunde un māksliniece Aina Gailiša. “Apjomu, kas šovasar jāpaveic Cēsu arheoloģiskajai ekspedīcijai, bez pieredzējušiem darbiniekiem nevarētu īstenot,” uzsvēra Z.Apala un pastāstīja, ka izrakumos strādā arī pieci Cēsu jaunieši, kā arī desmit arheoloģijas studenti no Anglijas, Skotijas un Zviedrijas augstskolām.

Lusija Lūke no Edinburgas universitātes Skotijā atzīst, ka arheologu darbs Cēsīs atšķiras no līdzšinējās pieredzes, kas gūta, strādājot akmens laikmeta perioda pētniecībā: “Cēsīs interesanti ir tas, ka pilsētai ir sena vēsture, un izrakumu laukumos var uziet daudz atradumu.” Leišs Smits no Anglijas ir filigrāns arheoloģiskās pētniecības meistars. Viņš zemē spēj atrast pat zivju asaku. Pils pagalmā atradis arī sudraba monētu, Rīgas brīvpilsētas šiliņu, datējams ar 16.gs. beigām, un par to jūtas lepns. Arheologs Gereints Kūpers pagājušajā vasarā pieredzi apguvis izrakumos dienvidaustrumu Anglijā Dorsetā, kur pētīti bronzas laikmeta arheoloģijas pieminekļi. G.Kūpers atzina, ka viņu tomēr interesē viduslaiku arheoloģiskie pētījumi, un Cēsīs viņam šī iespēja ir dota. “Darbs Cēsu viduslaiku pilī ir ļoti zinātnisks,” viņš atzina un pastāstīja, ka brīvajā laikā arheoloģijas studenti dodas ekskursijās, lai iepazītu Cēsis un Latviju.

Cēsnieki ar paveikto varētu iepazīties septembra vidū.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi