No mušas līdz teju zilonim, no intimitātes līdz lielam vispārinājumam – tā īsumā varētu raksturot mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstādes vērienu.
Ekspozīciju, kurai dots nosaukums Lūgšana par redzēšanu II, sestdien Izstāžu namā atklāja, turpinoties Mākslas festivāla Cēsis 2007 trešajai nedēļai. Cēsnieki, kā arī mākslas zinātnieki, kuri kuplā skaitā bija atbraukuši no Rīgas, ar interesi noklausījās Ilmāra Blumberga dedzīgo priekšnesumu. Mākslinieks ne vien komentēja mākslas darbu rašanos, bet arī demonstrēja mākslas darbu, ievietotu tinamā mašīnā. 50 metrus garais, no abām pusēm apzīmētais audekls apskatāms, darbinot divus kustīgus ruļļus. Savdabīgi ierāmētās gleznas sižets stāsta par pievēršanos augstākiem spēkiem – pasaulē un pašā cilvēkā. Šāda mākslas darba radīšanai I.Blumbergu iedvesmojusi saruna ar kolēģi, kurš, izmisuma pārņemts, pie augstākiem spēkiem vērsies ar lūgumu palīdzēt izveseļoties.
Izstāžu nama lielākajā zālē mākslinieks skatītājiem pauž savu sapni par iespēju lidot, redzēt kalnu virsotnes arī tad, ja šobrīd pēdas grimst pelnos. “Atgādinājumu tam, kādā pasaulē dzīvojam, nolēmu izteikt ar ieroču klātbūtni. Tas nekas, ka tie ir zēnu taisīti spēļu ieroči,” sacīja mākslinieks.
“Ilmāra Blumberga personālizstādes arvien bijušas liels notikums Latvijas mākslas dzīvē. Ne velti divas iepriekšējās ekspozīcijas “Zīmējums ir kastītē” un “Lūgšana par redzēšanu” kļuvušas leģendāras,” uzsvēra izstādes kuratore Daiga Rudzāte, piebilstot, ka festivāla rīkotāji jūtas lepni par iespēju Cēsīs rādīt tik augstas klases mākslu.
Skatītāju trijās festivāla nedēļās nav trūcis laikmetīgās mākslas izstādei, kas ierīkota vecās alus rūpnīcas telpās. Mākslas zinātniece Laima Slava, apskatījusi ekspozīcijas, izdarīja secinājumu, ka mākslas festivāls Cēsīs atbilst augstai kvalitātei. “Nākošgad festivālam sevi jāpiesaka Eiropas mērogā,” uzskata zinātniece. “Tas līdzvērtīgi var konkurēt ar mākslas projektiem, kuri saņem Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. To saku no pieredzes, jo divus gadus esmu strādājusi konkursu komisijā Briselē.”
Ja vizuālās mākslas jomā visi festivāla pasākumi bija iepriekš plānoti, tad kino mākslā katru nedēļu bija kāds jaunums. Cēsīs, senajā pils klētī ierīkotajā vasaras kinoteātrī īsā laikā notika trīs filmu pirmizrādes – režisores Unas Celmas mākslas filmai “Par to nerunāsim”, Jāņa Cimermaņa animācijas filmai “Latvietis” un Olafa Okonova veidotajai dokumentālajai filmai “1/10 Zemesmātes biroja”.
Dokumentālā filma stāsta par tēlnieka Aigara Bikšes ideju Rīgā, aizaugušajos Lielajos kapos uzstādīt instalāciju, lai tā atgādinātu, ka gadsimtu gaitā vecajā kapsētā
apglabāti tūkstošiem rīdzinieku un viņu vidū arī tautas dižgari, piemēram, Krišjānis Valdemārs. Abiem mākslas darbiem – instalācijai un filmai, bijis garš ceļš līdz skatītājiem, jo tēlnieka ideja kapos ierīkot mūsdienīgu informācijas centru – stiklotu kapliču izraisījusi pretrunīgus viedokļus. Kritizētāji šādā mākslā saskatījuši vandalisma pazīmes, bet tēlnieks un viņa atbalstītāji cer, ka būs iekustinājuši sabiedrisko domu, un novārtā pamestais kultūras piemineklis tiks sakopts. Par to visu vēsta filma.
Komentāri