Cēsu rajona slimnīcas uzņemšanas un terapeitiskās nodaļas speciālisti, spļaujot pār kreiso plecu, “Druvai” ar prieku uzsvēra, ka pagaidām jau vairāk nekā nedēļu ilgstošā svelme mūspuses cilvēku veselībai nav kaitējusi.
“Nav meklēta palīdzība ar sūdzībām, kas ļautu spriest, ka cilvēks ir pārkarsis, dabūjis karstuma dūrienu. Nav palielinājies arī gados vecu pacientu skaits, kuriem karstā laika dēļ būtu hronisku kaišu paasinājumi,” vērtēja uzņemšanas nodaļas ārste Baiba Kauce.
Terapeitiskajā nodaļā šajās dienās ievietota kāda gados jauna sieviete, kura sūdzējusies par stiprām galvassāpēm, nelabu dūšu, sakot, ka ilgstoši uzturējusies arī saulē, bet tiek veikta nopietnāka izmeklēšana, jo līdzīgas sūdzības pacientei bijušas arī citkārt sprandas problēmu dēļ.
“Nevaru sacīt, ka karstums būtu palielinājis pacientu skaitu, kuriem ir sirds darbības un asinsrites problēmas. Drīzāk ir tā, kā esam novērojuši, ka vairāk šādu slimnieku, arī insulta un infarkta risks, ir dienās, kad ir būtiskas atmosfēras spiediena izmaiņas,” sacīja terapeitiskās nodaļas vadītājas p.i. Ināra Zande, bet mudināja cilvēkus vērtēt pašsajūtu.
“Karstajā laikā ir jālieto daudz šķidruma, saulītē jāiet ar galvassegu un nevajag ilgi karsēties. Ja jau bijušas sirds un asinsrites problēmas, tad noteikti darbiņus vajag paspēt rītos, vakaros, karstajā laikā atpūsties ēnā vai telpās,” tā I.Zande.
“Druva” sazinājās arī ar traumatoloģisko nodaļu un uzzināja, ka, lai arī daudzi kā veldzēšanās vietas izmanto dīķus, upes un ezerus, stacionārā pašlaik neārstējas pacienti, kuri traumas būtu guvuši ūdenstilpēs.
Komentāri