Nav nozīmes, kur Latvijā skola atrodas – laukos, pilsētā vai galvaspilsētā, tās direktors sastopas ar vienu un to pašu problēmu – trūkst skolotāju.
Daļai mācību priekšmetu pedagogus var meklēt pa visu Latviju, bet brīvu neatrodas nekur. Piecas dienas pirms jaunā mācību gada
septiņās rajona skolās trūkst fizikas pasniedzēja.
Ja arī atrodas fizikas skolotāja aizstājējs, tad, pieņemot viņu darbā, skolas direktors uzņemas atbildību par noteikumu pārkāpšanu un riskē no Izglītības valsts inspekcijas saņemt naudas sodu.
Vakar rajona skolu direktoru, viņu vietnieku mācību un audzināšanas darbā sanāksmē Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvēja Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Artūrs Skrastiņš. Viņam nācās atbildēt arī uz jautājumu, vai skolas direktors pelnījis inspekcijas uzliktu naudas sodu vairāku simtu apjomā, ja objektīvu apstākļu dēļ nav atradies attiecīgā priekšmeta skolotājs un direktors pieņēmis
darbā aizstājēju, kas pagaidām neatbilst visām kvalifikācijas prasībām.
“Ja pedagogu trūkumam ir objektīvas grūtības un skolas direktors to var pamatot, tad sodu viņš nav pelnījis,” uzskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Taču tas nemierina direktorus, jo Valsts izglītības inspekcijai šajā jautājumā var būt cita nostādne.
Pagājušajā mācību gadā vienam no rajona fizikas skolotājiem aizejot aizsaulē, kritiska situācija radās divās vidusskolās, kurš viņš mācīja šo priekšmetu. Vecpiebalgas vidusskola problēmu risinājusi, pieaicinot darbā, amatus apvienojot, speciālistu no Madonas ģimnāzijas. Taču, lai skolotāju ieinteresētu regulāri braukt uz Vecpiebalgu, skola saskaņā ar pašvaldību pedagogam apsolījusi papildu atbalstu, samaksāt ceļa izdevumus.
Tas vairs nav izņēmums, tā jau ir sistēma, ka skolotāju trūkstošās vietas tiek aizpildītas, daļai pedagogu strādājot vairākās skolās. Skolotāji, kas brauc no citurienes, nespēj aktīvi iesaistīties skolas dzīvē. “Tas skolās radīs jaunas problēmas, jo pazudīs skolas gars un skolas filozofija,” uzskata Vecpiebalgas vidusskolas direktore Marija Supe.
“Izglītības iestādes vairs neatšķirsies, tajās zudīs īpašā, katrai
skolai raksturīgā aura. Mēs paliksim vienādi kā olas. Būs radīts cilvēku kopums, kas sanācis, lai strādātu uz laiku, nevis ieliktu darbā un skolas dzīvē visu savu sirdi un dvēseli. Tas negatīvi ietekmēs jauno paaudzi. Pastiprināsies garīguma trūkums, zudīs tikumība. Man grūti to visu redzēt un apzināties, kā valsts ar savu politiku veicina izglītībā šādu situāciju”.
Komentāri