Pašvaldību vadītāji nevienojās par rajona padomes sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” likvidāciju.
Jautājums tika diskutēts vakar notikušajā Cēsu rajona padomes sēdē, izskatot rajona padomes finanšu komitejas priekšlikumu par centra likvidāciju, kurā uzsvērts, ka centra darbs kļuvis nerentabls, jo, samazinoties bērnu nama audzēkņu skaitam, cēlušās izmaksas. Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass minēja skaitļus, ka dažu gadu laikā viena bērna uzturēšanās iestādē sadārdzinājusies par gandrīz 200 latiem mēnesī, proti, no 386 latiem uz 572. Neizdevīgi kļuvis uzturēt arī 25 darbinieku lielu kolektīvu, kuru uzraudzībā vairs dzīvo tikai 18 bērni.
“Darbinieku skaitu objektīvi nevar samazināt, jo jānodrošina diennakts aprūpe neatkarīgi no bērnu skaita. Ja pirms gadiem diskutējām, ka izmaksas ir augstas, tad tagad daudz par dārgu. Es nesaku, ka šādas iestādes nav vajadzīgas, bet katrs taču pakalpojumu pērk tur, kur tas ir lētāks. Madonas rajonā ir labs bērnu nams, vēl sešus bērnus būs iespēja ievietot Skangaļu internātā. Slēgsim vienošanos ar iestādēm kaimiņrajonos, kur varētu ievietot bērnus krīzes situācijā. Valsts politika taču ir tāda- atsacīties no bērnu namiem, piedāvāt audžuģimenes un dzīvošanu SOS ciematā,” komentēja Māris Niklass. Diskusijās iesaistījās arī padomes stratēģisko jautājumu komitejas un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas pārstāvji, sakot, ka par maz izvērtēta situācija iestādē, tās darbības plusi un mīnusi, nav pajautāts pagastu sociālās jomas speciālistu viedoklis.
“Kamēr nav vērā ņemts viņu viedoklis, es neesmu gatavs šādu lēmumu pieņemt. Šādas iestādes principā ir vajadzīgas. Ir daudzas nerentablas jomas valstī, tāpēc risinājums nav likvidācija,” sprieda Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš, bet Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, kura vada sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju, bija vēl kritiskāka: “Mūsu komitejas viedoklis tomēr ir tāds, ka sistēma nav sakārtota. Ja ir krīzes situācija, tad bērnus ved uz kaimiņrajonu, cits nezina, kam sestdienas vakarā zvanīt, un bērnu ved uz slimnīcu. Nākamreiz būs jārunā, ka slimnīcai jāuztur veseli bērni, jo pašvaldībām nav viņus kur likt. Tas arī neatbilst nekādiem nosacījumiem. Vai dzērāju bērnus vedīsim uz slimnīcu? Rajonā jābūt iestādei, kur šos bērnus kaut uz īsu laiku ievietot.” Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders izteicās, ka pilsētas bērnus “Gaujaslīčos” vairs neievietos, jo izmaksas kļuvušas par augstām. Tajā pat laikā Šķenders nenoliedza, ka pilsētas dome labprāt iegādātos “Gaujaslīčus”, lai tur izveidotu cita tipa sociālās aprūpes iestādi.
“Sociālajā jomā ir ļoti daudz problēmu,” noteica G.Šķenders. Balsojumā pašvaldnieki par likvidāciju nespēja vienoties, tāpēc plānots izveidot darba grupu, kas situāciju no jauna izvērtēs un meklēs risinājumus.
“Druva” bērnu namu apmeklēja pāris stundu pirms runām pie padomes galda. “Gaujaslīču” darbinieki bija pārliecināti, ka iestādes darbam tuvākajā laikā tomēr tiks pielikts punkts.
“Mani visvairāk satrauc, ka iestādi nolikvidēs vēlā rudenī. Bērniem nāksies mainīt skolu. Viņiem būs jādodas uz Skangaļiem, audžuģimenēm vai atpakaļ uz savu pašvaldību. Jāpierod dzīvot un mācīties citā vietā. Tas nav viegli. Bērni pārdzīvo,” sacīja sociālā pedagoģe Daina Matvējeva. “Druva” telefoniski sazinājās arī ar “Gaujaslīču” direktori Inu Ozolu.”Ir dārgas sociālo pakalpojumu izmaksas, bet nekur tās nav lētas. Ar šiem pakalpojumiem nepelna, tā ir palīdzība. Mēs palīdzam bērniem, kuri ģimenēs bijuši lieki. Vēl svarīgi, ka visu pakalpojumu izmaksas nosaka rajona padome. Jāvērtē tas, ka dzīves dārdzība ir pieaugusi,” sacīja Ina Ozola. Pašlaik iestādē gādā par 18 bērniem un centra telpās darbojas arī bērnu rotaļu grupa, kura pērn tika izveidota, lai iestādes darbu pilnveidotu. Tajā ik dienu, kamēr vecāki strādā, uzturas 21 pilsētas un pagastu bērniņš.
“Ja iestādi likvidēs, tad nebūs arī rotaļu grupas,” īsi noteica Ina Ozola, un šo ziņu jau ir saklausījuši vecāki, kuriem rotaļu grupa bija kā glābšanas riņķis laikā, kad Cēsīs ir garu garās rindas uz bērnudārzu.
Komentāri