Otrdien valdības sēdē tiks lemts par novadiem, to, kāda izskatīsies Latvijas karte. Ar ministrijas piedāvāto pēdējo variantu nav apmierināta ne tikai Stalbes, Straupes un Raiskuma pašvaldība. Kopā deputāti nāca arī Drustos, Raunā, Vaivē, Amatas novadā.
Vaives pagasts kartē iezīmēts Cēsu novadā. Pašvaldība arī iesaistījās apvienošanās izpētes projektā. Tagad pagasta deputāti pieņēmuši lēmumu apvienoties ar Amatas novadu.
“Izpēti ar Cēsīm atteicām, lai gan būtu labi, ja varētu izzināt arī šo variantu. Vaives pašvaldība grib palikt kā lauku pašvaldība. Domājot par iedzīvotājiem, kuri varētu iegūt Eiropas naudu attīstībai, citādi lemt nevarējām. Šo naudu varēs dabūt tikai laucinieki. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, “ stāsta Vaives pašvaldības vadītāja Valda Zaļaiskalna un turpina: “Ja izdzīvojām grūtajos laikos, kāpēc lai tagad, kad parādās zaļā gaisma, nevarētu dzīvot kā lauku pašvaldība. Amatas novadam apvienojoties ar Vaives pagastu, ir nopietna teritorija un arī iedzīvotāju skaits pietiekami liels.
Laucinieku dzīvesveids atšķiras no pilsētnieku. Mēs, vaivēnieši, ar amatiešiem sapratīsimies. Gan Amatas novadā, gan Vaives pagastā ir vairākas nelielas apdzīvotas
vietas, tā kā saimniekot nebūs grūti, ir jau pieredze.”
Valda Zaļaiskalna arī skumjā intonācijā piebilst, ka ļoti žēl, bet pašvaldību lietu ministrs nezina, kādas ir deputātu algas pagastos, un sabiedrībai stāsta, ka par tām var nopirkt mikroautobusu. Vaives deputāti saņem nepilnus desmit latus par darbu mēnesī. “Jocīgi tie pēdējā laika motīvi, kāpēc vajag reformu. Pierādiet mums ekonomiski, ka būs labāk. To nedara,“ tā Valda Zaļaiskalna.
Pagasta padomes sēdē par reformu lēma arī Raunas pašvaldības deputāti. Raunēnieši visu laiku pastāvējuši par novadu pagasta robežās. Pēdējā kartē iezīmēts jauns – Priekuļu novads, kuru veidotu abi kaimiņpagasti.
“ Mēs paturam spēkā iepriekš lemto, jo nav argumentu iet kopā,” atkārto pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un turpina: “Pagastiem apvienoties, lai iznāktu ministrijas izdomātais novadu skaits? Reformu veic, lai veicinātu attīstību tajos pagastos, kur tās nav. Priekuļi un Rauna attīstās. Reformu īstenojot, tiek bīdīta politika, ne attīstība.” Arī A. Neimani aizskāris ministra paustais par lielajām deputātu algām. Raunas pašvaldība administratīviem izdevumiem tērē 6,7 procentus no budžeta, bet deputātu atalgojums ir tikai 0,061 procents. “Kāpēc gan ministrijas darbinieki neaizbrauc uz pagastiem, kur tās lielās algas, un nenoskaidro situāciju? Ja viens izdarījis, tad visi viņam tiek piemērīti. Tāda diemžēl Latvijā prakse,” tā A.Neimanis.
Drustu pašvaldība jau bija izteikusi vēlēšanos būt Cēsu novadā, taču kartē tā iezīmēta Jaunpiebalgas novadā. “Deputātu vairākums nobalsoja par iekļaušanos Cēsu novadā. Pagastā notika arī divas aptaujas, iedzīvotāju vairākums izteica vēlmi būt Cēsu novadā,” pastāstīja pašvaldības vadītāja Maija Plūme.
Komentāri