Cēsīs top Bērnu tiesību taka, kas domāta bērniem līdz 12 gadiem. Šajā takā līdzās bērnus saistošām rotaļu ierīcēm būs izlikta informācija par bērnu tiesībām un pienākumiem. Takas maršruts ir garš – trīs kilometri, bet nekur nav teikts, ka tas bērniem kopā ar pieaugušajiem jāapgūst vienā reizē. Informāciju, ka caur pilsētu ved rotaļu taka un par ko informē katra spēļu zona, bērnu grupu vadītāji varēs iegūt Cēsu pilsētas mājas lapā vai Cēsu tūrisma un informācijas centrā.
Pirmās rotaļu ierīces, kas veidotas no koka, jau izvietotas Cēsu bērnu un jauniešu centra „Spārni” teritorijā, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras pagalmā, Cēsu mākslas skolas zaļajā zonā, Pils ielā pie muzeja vārtiem, bet Maija parkā izzinošā taka vedīs gar speciāli izvietotiem putnu būrīšiem.
“Mūsu valsts 1992.gadā pievienojās ANO konvencijai par bērnu tiesībām. Toreiz Latvija apņēmās plaši informēt sabiedrību un popularizēt bērnu tiesības un pienākumus. Tas jādara jau mazotnē, kad bērni intensīvi apgūst pasauli, daudz ko iemācās un izzina caur rotaļām,” par Cēsu domes iecerēto projektu stāsta tā vadītāja Dzintra Kozaka. “Daļa mūsdienu sabiedrības ir norūpējusies, ka bērni zina tikai savas tiesības, bet nezina pienākumus. Mēs strādājam pie tā, lai bērni savas tiesības un pienākumus izzinātu viņu vecumam atbilstoši un pietiekami moderni.”
Pieredzi par Bērnu tiesību takas izveidošanu cēsnieki smēlušies no Nīderlandes. Dzintra Kozaka domā, ka šāda taka varētu būt pati pirmā Baltijas valstīs. Pilsētas domes iniciatīvu atbalstījusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kura projektam piešķīrusi četrus tūkstošus latu. Pilsētas dome no sava budžeta atvēlējusi tūkstoš latu. Bērna tiesību takas veidošana sākās pavasarī, to iecerēts atklāt novembra sākumā. “Daudz laika aizņēma piemērotu vietu atrašana un saskaņošana dažādās instancēs, jo tās būs vietas, kuras bieži apmeklēs bērni , tajās būs izvietoti logo ar definētām bērna tiesībām un pienākumiem. Rotaļu vietas galvenokārt noskatītas pašvaldībai piederošās teritorijās, bet atļauju devuši arī daži vecpilsētas zemes īpašnieki,” pastāstīja Dz.Kozaka, piebilstot, ka domes projekta īstenošanā iesaistīts ap 20 uzņēmumu un iestāžu.
“Jāteic, arī daļa vecāku dažādu iemeslu dēļ nevar, neprot vai nevēlas zināt savus pienākumus, kā rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības. Latvijā ir ļoti daudz bērnu, kuri parakstītos zem vārdiem: “Mani vecāki aizbrauca uz citu valsti un vairs mums ar vecmāmiņu nepalīdz, mūsu ģimeni izlika no dzīvokļa, mājās vienmēr ir auksti, jo krāsns nesilda, tētis ir nervozs un kliedz uz mums ar mammu, kad mani izdzen no mājām, es nakšņoju pie draudzenes, tētis un mamma ir šķīrušies, tāpēc mamma neļauj man tikties ar tēti, skolā man nāk miegs, jo vakaros vēlu strādāju.” Latvijas sabiedrība par šādām ikdienišķām situācijām īpaši neuztraucas, jo nesaskata tajās bērna tiesību pārkāpumus.”
Komentāri