Nereti “Druvā” policijas ziņās var lasīt, ka kaut kas nodedzis, kaut kas aizdedzināts, kaut kur izcēlies ugunsgrēks. Lielākoties aizdegšanās notiek, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, tomēr ne vienmēr viss ir tik nevainīgi.
Pagājušajā nedēļā Cēsu rajona Policijas pārvaldes kriminālpolicijas darbinieki par pusgada garumā notikušām dedzināšanām aizturēja divus 1983. un 1990. gadā dzimušus un Cēsīs dzīvojošus puišus. Pusgadu regulāri dedzina
Cēsu rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba skaidro, ka aizturētie jaunieši atzinušies par desmit pusgada laikā fiksētām dedzināšanām: “Dedzinātas tika neapsaimniekotas mājas, dārza būdiņas pilsētā un tuvākajos pagastos, piemēram, Vaivē un Amatas novadā. Braukājuši apkārt un dedzinājuši…”
Tā kā par dedzināšanas objektiem jaunieši izvēlējās pamestas un neapsaimniekotas ēkas, tad ugunsgrēku rezultātā necieta nevainīgi cilvēki.
Par daudziem no tagad jau atklātajiem ugunsgrēkiem pirms tam izmeklēšanā tika dots slēdziens – neuzmanīga rīcība ar uguni no nenoskaidrotas personas puses. “Pusgadu regulāri notika šādi gadījumi. Sapratām, ka kaut kas nav kārtībā, radās aizdomas, ka, iespējams, darbojas kāda grupa, kas tendēta uz ugunsgrēku izraisīšanu. Iespējams, piromāni,” situāciju izklāsta J.Goba.
Izmeklēšanas procesā inspektori sēdējuši slēpņos, braukuši un izmeklējuši apkārtni. Par atklātajām dedzināšanām sākotnēji pastāvējušas dažādas versijas, tai skaitā iespēja, ka ēkas aizdedzinājuši to īpašnieki.
Tagad ir uzsākts kriminālprocess. Lai gan puiši par vairākām dedzināšanām ir atzinušies, tomēr izmeklēšana turpinās: “Pašlaik jaunieši
atbrīvoti. Vienam noteikta policijas kontrole, otram pēc pirmā izsaukuma būs jāierodas policijas iecirknī un jāsniedz liecības. Vienam no viņiem arī nozīmēta psihiatriskā ekspertīze, lai noteiktu, vai notikušais saistīts ar psihiskiem traucējumiem.”
Tomēr degšanas gadījumi turpinās. J. Goba atzīst, ka vēl ir vairākas nenoskaidrotas un neatklātas ugunsgrēku lietas. Iespējams, ka ne šie puiši vien veic šādus likuma pārkāpumus.
Pēdējā pusgada laikā vēl notikuši vairāki nenoskaidroti, mistiski gadījumi – vispirms nodegusi biotualete Hansa disko nakts laikā, tad Maija parkā, pēc tam tirdzniecības kioski tirgū un tiesneša būda stadionā, bet arī par tiem notiek izmeklēšana un tiek cerēts uz drīzu risinājumu. Tādēļ J.Goba atgādina, ka ļoti svarīga ir cilvēku sniegtā informācija, tā palīdz atklāt noziegumus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs tomēr norāda, ka kopumā šogad ugunsgrēku skaits rajonā ir samazinājies: “Šogad dzēsti 186 ugunsgrēki, kas ir par 44
procentiem mazāk, salīdzinot ar 2006. gadu, kad šajā periodā reģistrēti bija jau 328 ugunsgrēki. Pērn ugunsgrēkos dzīvību zaudēja pieci cilvēki, šogad neviens.”
P.Serovs skaidro, ka izplatītākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Tomēr ne vienmēr tas ir tik skaidrs. P.Serovs norāda, ka to, vai dedzināšana bijusi ļaunprātīga, var konstatēt vienīgi izmeklēšanas iestādes – policija. Savukārt ugunsdzēsēji sniedz slēdzienu par izcelšanās iemeslu.
P. Serovs skaidro, ka pēdējā pusgada laikā raksturīgi bijuši vairāki ugunsgrēki vienā naktī, kā arī vairākas dienas pēc kārtas. Piemēram, 5. jūlijā Cēsīs dega dārza māja, 12. jūlijā noliktava dzelzceļa stacijā un tajā pašā naktī – pamesta automašīna. 14. jūlija naktī dega riepu kaudze, 1. augusta naktī celtniecības vagons, bet 2. augustā autostāvvietas sargu būda.
“Ļaunprātīgu dedzināšanu konstatē reti. Tā pagājušajā gadā atklāta trijos ugunsgrēkos, šogad divos, bet, ņemot vērā to, ka ir atklātas divu jauniešu veiktās dedzināšanas, tad statistika būs lielāka,” vērtē P. Serovs.
Slimība vai neapdomība
J. Goba atzīst, ka dedzinātāju motivāciju izprast ir grūti. Ir bijuši gadījumi, kad tie paši cilvēki, kuri aizdedzinājuši kādu objektu, arī izsauc un sagaida ugunsdzēsējus, pat palīdz tiem.
J. Goba arī pieļauj, ka jauniešus un nepilngadīgos ietekmē arī televīzijā redzētais, piemēram, nesen varēja noskatīties raidījumu par piromāniju, tāpat arī filmās bieži vien ir dedzināšanas un ugunsgrēku ainas: “Iespējams, ka ir jaunieši, kas šo pārraižu un filmu iespaidā izmēģina redzēto. Bet reālajā dzīvē situāci-jas tomēr ir citādas, un vainīgajiem būs jāstājas tiesas priekšā. Pants
par mantas tīšu bojāšanu sevišķi
bīstamā veidā ar uguni ir smags, un par šādu rīcību vainīgais var saņemt sodu līdz pat desmit gadiem.”
Valsts SIA „Slimnīca Ģintermuiža”, kur ārstē cilvēkus ar psihiskām novirzēm, valdes priekšsēdētājs, ārsts Uldis Čāčus skaidro, ka ir dedzinātāji, kuriem interesē dedzināšanas process, citiem sekas, tomēr lielākoties raksturīgi, ka dedzinātāji ir cilvēki ar izmaiņām garīgajā sfērā.
Piromānija jeb tieksme dedzināt Latvijā nav ļoti izplatīta: “Tas sekundārs simptoms, bet pamatā ir kādas citas izmaiņas cilvēka psihē, uztverē, “ saka U.Čāčus.
Psihoterapeits Oskars Bundža uzskata, ja cilvēks regulāri, bez pamatota iemesla veic dedzināšanu, tā varētu būt piromānija. O. Bundža skaidro, ka psihiatriskās diagnozes iedalās vairākās grupās, piromānija uzskatāma par pieaugušo personības un uzvedības traucējumu, precīzāk, par paradumu un dziņu traucējumu. Psihoterapeits skaidro, ka cilvēks ar šādiem traucējumiem ikdienas dzīvē ir normāls, taču vienīgā tieksme ir dedzināt: “Traucējumiem raksturīgi atkārtoti mēģinājumi un rīcība, vēlme bez redzama motīva pielaist uguni kādam īpašumam vai citiem objektiem, kā arī pastāvīga nodarbošanās ar dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar uguni un dedzināšanu. Šie cilvēki par savām darbībām izjūt pieaugošu sasprindzinājumu un patīkamu, intensīvu satraukuma sajūtu, kad
kaut kas ir aizdedzināts.”
O. Bundža atzīst, ka šādus paradumu un dziņu traucējumus būtībā nevar izārstēt ar medikamentiem, var mēģināt ar psihoterapeitiskām metodēm. O. Bundža skaidro, ka piromāni nav psihiski slimi, viņi ir atbildīgi par savu rīcību, tomēr arī psihiski slimiem cilvēkiem kādu murgu iespaidā var būt vēlme dedzināt.
Vairāk tomēr ir gadījumu, kad cilvēks uguns nelaimi izraisa nejauši, nepadomājot par sekām. P. Serovs atceras arī gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad dedzināšana notikusi dusmu un atriebības dēļ, taču dedzinātājus, kuri izraisījuši vairākus ugunsgrēkus pēc kārtas, viņš pat neatminas.
U. Čāčus atzīst, ka ir labi, ja cilvēki var uzzināt par dažādiem noziegumiem un pārkāpumiem raidījumos un presē, bet tai pat laikā jāņem vērā, ka cilvēku uztvere ir dažāda. Ir cilvēki, kuri redzēto mēģina atkārtot.
O. Bundža piekrīt, ka vecākiem savām atvasēm būtu jāskaidro uguns bīstamība, tomēr šādus uzvedības traucējumus ir grūti ietekmēt.
Komentāri