Pārgaujas mežniecības mežsargs,
Septembra sākumā Cēsu virsmežniecības Pārgaujas mežniecībā norisinājās seminārs meža īpašniekiem, kurā iepazinās ar desmit dažādiem objektiem. Mācībās piedalījās vairāk nekā 20 meža īpašnieki no Cēsīm, Liepājas, Gulbenes, Siguldas un Rīgas, tās vadīja ilggadējā mežkope Aija Zviedre.
Pirmajā objektā varēja redzēt, kā apmēram 0,2 hektārus lielā atvērumā atjaunojusies lazda, kļava, ozols, osis un egle. Pārējā daļā lielā daudzumā bija redzami gandrīz 100 gadīgi bērzi. Ieteicams vietās, kur nav notikusi dabiskā atjaunošanās, veikt egļu stādīšanu. Otrajā objektā – izkopta dabiska kļavu jaunaudze. Mežkope izteica bažas par šādas audzes tālāku attīstību, jo Latvijā nav zināma neviena kļavu tīraudze mežā. Savukārt trešajā objektā redzējām aptuveni 40 gadīgu ošu – egļu audzi, kur veikta nokaltušo ošu izciršana, lai atbrīvotos augšanas telpa eglei. A.Zviedre atzina, ka oši kalst visā Latvijā, iemesli nav noskaidroti, tādēļ ošu audžu attīstība valstī ir apdraudēta. Mežkope uzsvēra, ka nevajadzētu lieki riskēt un stādīt ošu audzes.
Ceturtajā objektā vērojām kvalitatīvi koptu apmēram 20 gadīgu apšu audzi. A.Zviedre atzina, ka apsi labāk izretināt līdz 1200 gab./ha un veikt atzarošanu. Atzarošana veicama kociņiem, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā nepārsniedz 12 cm. Zaru vietas jāaizsmērē ar vasku. Audzē bija redzams, ka nocirstās apses atstātas satrūdēšanai, kas reizē arī traucē meža dzīvnieku piekļūšanu pārējai audzei.
Piektajā objektā bija necirsta aptuveni 30 gadīga egļu monoaudze. Nākotnē šādas vienas sugas, viena vecuma egļu audzes varētu sagādāt ne vienu vien problēmu. A.Zviedre uzskata, ka šādās audzēs jānosaka 41 gada cirtmets un jāveic kailcirte vai arī joslu izlases cirte gar treilēšanas koridoru malām, izcērtot atsevišķas koku rindas. Pašreizējā likumdošana gan šādās audzēs paredz kopšanas vai sanitāro cirti.
Sestajā objektā vērojām izlases cirti priežu mežā. Septītais objekts, kuru apmeklēja semināra dalībnieki, bija ātraudzīgo apšu stādījums neizmantotā lauksaimniecības zemē. Stādījums veikts pirms trim gadiem sagatavotā augsnē, stādīšanas biežums apmēram 1200 gab./ha. Bija redzams, ka daļu no jaunajiem kociņiem apkoduši meža dzīvnieki. Kā secināja A.Zviedre, būtu nepieciešams žogs, tomēr tas nav ekonomiski izdevīgi. Runājot par apšu plantācijām, A.Zviedre neiesaka tādas veidot, bet gan lauksaimniecības zemes atstāt dabiskajai sukcesijai vai arī veikt bērzu stādījumus. Turklāt bērzs ir arī noturīgāks pret traucējumiem un mazāk slimo. Mežkope uzskata, ka speciālās plantāciju apses nav ātraudzīgākas par parastajām apsēm.
Astotajā objektā bija apskatāma priežu audze ar baltegli pamežā, paaugā un pat otrajā stāvā. Baltegle nav raksturīga suga Latvijas mežos, taču konkrētajā vietā tā bija iesējusies no māteskokiem, kuri aug pie netālās mājas. Baltegle ir ēncietīga koku suga, tomēr, ja tā ir pārlieku noēnota, traucēta attīstība.
Devītajā objektā semināra dalībnieki apskatīja, kā norit ozolu, egļu, bērzu, apšu un kļavu otrā stāva attīstība pēc pirmā stāva priedes nociršanas sanitārajā kailcirtē. Šis bija labs piemērs privātajiem īpašniekiem, jo varēja skaidri redzēt, ka, saudzējot otrā stāva kokus, var ietaupīt uz meža atjaunošanas rēķina.
Desmitajā objektā varēja redzēt tradicionālus priedes un egles stādījumus sagatavotā augsnē. 2006. gadā priedes bija bojājuši sprīžotāju kāpuri, tādēļ, lai novērstu kociņu novājināšanu, meža īpašnieks nolēma veikt miglošanu ar insekticīdu fastaku. Rezultātā kociņi šogad vairs nav bijuši apdraudēti un aug labi.
Kā pastāstīja meža īpašniece Agita no Liepājas, viņa cenšas apmeklēt visus seminārus, kuri notiek Vidzemē, jo Kurzemē iespējas meža īpašniekam izglītoties ir krietni mazākas.
Komentāri